Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki Pietiek lasītāji ir jautājuši – ko īsti nozīmē portāla publicētais Eiropas Savienības tiesas Luksemburgā prejudiciālais nolēmums lietā, kurā Latvijas iedzīvotājs Sergejs Buivids ir pieprasījis atzīt par prettiesisku Latvijas Datu valsts inspekcijas (attēlā – tās direktore Daiga Avdejanova) lēmumu, atbilstoši kuram Buivids, interneta vietnē YouTube publicējot paša filmētu videoierakstu, kas attiecas uz viņa paskaidrojumu sniegšanu Valsts policijas iecirkņa telpās saistībā ar administratīvā pārkāpuma procesu, esot „pārkāpis valsts tiesisko regulējumu”.

Kā lasāms spriedumā, tiesa (otrā palāta) nospriež:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka policijas darbinieku filmēšana, tiem pieņemot paskaidrojumus policijas iecirknī, un šādi veikta videoieraksta publicēšana Interneta vietnē, kurā lietotāji var nosūtīt un apskatīt videoierakstus un dalīties ar tiem, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

2) Direktīvas 95/46 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi faktiskie apstākļi kā pamatlietā, proti, kad policijas darbinieki tiek filmēti policijas iecirknī paskaidrojumu pieņemšanas laikā un kad šādi veiktais videoieraksts tiek publicēts Interneta vietnē, kurā lietotāji var nosūtīt un apskatīt videoierakstus un dalīties ar tiem, var būt personas datu apstrāde tikai žurnālistikas nolūkiem minētās tiesību normas izpratnē, ja no minētā videoieraksta izriet, ka tā filmēšanas un publicēšanas vienīgais mērķis bija publiskot informāciju, viedokļus vai idejas, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Pēc manām kā šajā lietā tieši iesaistītas personas domām, no šī tiesas sprieduma 1) punkta izriet, ka arī policijas darbinieku filmēšana un publicēšana atļauta tad, kad ir nosaukts mērķis. Savukārt no 2) punkta izriet, ka policijas darbinieku filmēšana un publicēšana atļauta tad, kad vienīgais mērķis bija publiskot informāciju, viedokļus vai idejas, bet tas ir jāpārbauda LR tiesai.

Man nav skaidrs, kāpēc tiesa uzskata, ka policists, pildot savus valsts amatpersonas pienākumus un darbojas atklāti sabiedrībai, faktiski būdams publiska persona, pēkšņi kļūst par fizisku personu, kuras dati jāaizsargā.

Nav skaidras arī policista tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datiem laikā, kad viņš pilda savus valsts pienākumus un kad viņam ir pienākums nosaukt savu vārdu, uzvārdu un uzrādīt dienesta apliecību, jo pēc direktīvas 1.panta (...) dalībvalstis aizsargā fizisku personu pamattiesības un brīvības un jo īpaši viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi.

Ar vārdu sakot, atliek tikai gaidīt, kad lēmums tiks pieņemts Latvijas tiesā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...