Ko nozīmīgu un kvalitatīvu esmu panācis Saeimā
Atis Lejiņš, 11. Saeimas deputāts07.09.2014.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Šīs Saeimas darbības laiks ir īsāks kā ierasts - četru gadu vietā vien trīs, jo 11.Saeima tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās. Neskatoties uz to, paveikt ir izdevies daudz. Ir arī daudzas labas lietas, kas iesāktas un tiks turpinātas nākotnē. Jau rudenī šīs Saeimas pilnvaras beigsies, tādēļ vēlos Jums pastāstīt, ko nozīmīgu Saeimā man izdevies panākt līdz šim, kas ir iesākts un kas jāturpina.
Jāatzīmē, ka Saeimā viens nav cīnītājs, tādēļ ātrāka un labāka rezultāta panākšanai, bez šaubām, esmu strādājis vienotā komandā ar citiem frakcijas deputātiem, piedalījies Vienotības frakcijas likumdošanas iniciatīvās un Saeimas komisiju darbā, kuras skatīja un gatavoja daudzus nozīmīgus jautājumus, tajā skaitā eiro ieviešanu Latvijā, kuru aktīvi atbalstīju. Taču bez tās vēlos atzīmēt vēl vairākus nozīmīgus lēmumus un darbus 11. Saeimas laikā, kuru tapšanā esmu ielicis arī savu artavu.
Sākt vēlos ar vienu darbu, ko ne bez pretestības paveicām jau 10. Saeimā, bet ieguvumus jūtam pašreiz - nulles deklarāciju ieviešanu, kuras rezultātā arvien uzlabojas VID nodokļu iekasēšana. Diemžēl mēs to izdarījām 20 gadus vēlāk nekā mūsu kaimiņi - lietuvieši un igauņi. Arī 10. Saeimā "oligarhu partijas" centās to nepieļaut - PLL, ZZS un SC balsoja pret.
Viens no nozīmīgākajiem šīs Saeimas darbiem, kura kvalitatīvā sagatavošanā un pieņemšanā aktīvi piedalījos arī es, ir lēmums par gāzes tirgus liberalizāciju no 2017.gada pavasara, kad beigsies Latvijas Gāzes monopols Latvijā. Šis lēmums dos Latvijai divus būtiskus ieguvumus - samazinās gāzes cenu (kas atsauksies gan uz rūpniecības izmaksām, gan siltuma ražošanu) un vairos mūsu politisko un ekonomisko neatkarību no Krievijas. Lai šos ieguvumus varētu izmantot pilnvērtīgi, svarīgi jau nākamajos gados radīt infrastruktūru, kas ļauj izmantot alternatīvus gāzes piegādātājus.
Lai spētu sekot līdzi likumdošanas procesam un aizstāvētu savas iniciatīvas, nepieciešama aktīva un regulāra piedalīšanās Saeimas sēdēs. Šajā ziņā esmu centies būt priekšzīmīgs, jo man ir svarīgi panākt rezultātu. 2011. un 2012.gadā esmu apmeklējis 100% plenārsēžu, bet 2013. gadā 97% (kavējums komandējuma dēļ). Arī Saeimas komisiju sēdēs, kur tieši norit likumu sagatavošanas darbs, mans apmeklējums nevienu gadu nav bijis zemāks par 96%.
Aktīvi darbojoties Saeimas Eiropas lietu komisijā, nācās iesaistīties arī Eiropas Savienības budžeta tapšanā un Latvijas interešu aizstāvībā. Lai gan sarunās neizdevās panākt visu, ko vēlējāmies, tomēr kopumā rezultāts vērtējams kā ļoti labs. Latvijas zemniekiem tiešmaksājumi sasniegs 80% no ES vidējā, tāpat pieaugs arī kohēzijas fondos pieejamie līdzekļi.
Strādājot pie nākamā plānošanas perioda ES naudas izlietojuma Latvijā, aktīvi atbalstīju Eiropas Komisijas pozīciju, ka nepieciešams būtiski vairāk līdzekļus atvēlēt pētniecībai un inovācijām. Rezultātā "Partnerības līgumā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam" pēdējā versijā tika veiktas būtiskas izmaiņas, pārdalot 127 miljonus eiro (38,7% pieaugums) prioritārajam virzienam "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas".
Kopā ar kolēģiem izdevās panākt ne vien Latvijas, bet arī visas ES un ASV vienotu un ātru reakciju par Krievijas agresiju Ukrainā un tās nosodīšanu. Tieši Saeimas Eiropas lietu komisija un Ārlietu komisija bija pirmās, kas rosināja sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par šo jautājumu. Savukārt, Baltijas valstis un Polija kopīgiem spēkiem veicināja un panāca vienotu un ātru ES nosodījumu Krievijas rīcībai. Svarīgi, ka tika panākta vienotība ES iekšienē un Krievijas rīcība tika nosaukta par agresiju. Šodien jāturpina aktīvi strādāt, lai veiktu spiedienu uz Krieviju un saglabātu spēcīgu vienoto ES nostāju, neļaujot Krievijas "advokātiem" ES iekšienē to vājināt.
11.Saeimas laikā ir izdevies ne vien stabilizēt Latvijas ekonomisko un finansiālo situāciju, bet arī atgriezties pie nodokļu samazināšanas. Nodokļu sloga mazināšana ir būtiska gan ekonomikas attīstībai, gan iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai. Svarīgi, ka nodokļus izdevies mazināt tā, lai lielākie ieguvēji būtu maznodrošinātās personas un ģimenes ar bērniem. No šī gada janvāra ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamais minimums ir paaugstināts līdz 75 eiro, bet neapliekamais minimums par apgādībā esošām personām pat līdz 165 eiro. Tāpat ir samazinātas sociālā nodokļa likmes gan darba ņēmēju, gan darba devēju veiktajām iemaksām. Tas ir labs sākums darbaspēka nodokļu mazināšanai.
Vēl šīs Saeimas atlikušajos mēnešos, kā arī 12.Saeimā par savu prioritāti vēlos izvirzīt divus jautājumus - ēnu ekonomikas samazināšanu un labklājības līmeņa celšanu Latvijā, sasniedzot vismaz vidējos ES rādītājus. Ēnu ekonomikas samazināšana ir svarīga, lai nodrošinātu budžeta ieņēmumus un taisnīgu konkurenci starp uzņēmējiem. Šis jautājums šobrīd ir īpaši aktuāls, jo pētījumi rāda, ka ēnu ekonomika pieaug. Savukārt ES vidējā labklājības līmeņa sasniegšana ir nepieciešama, lai uzlabotu Latvijas demogrāfisko situāciju, ekonomikas izaugsmes augļus justu pēc iespējas plašāks cilvēku loks un augtu mūsu lepnums par savu valsti.
Aicinu Jūs noteikti piedalīties gaidāmajās vēlēšanās!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
