Iesaki rakstu: 
Pietiek pilnībā publisko Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē trešdien uzklausīto un akceptēto ziņojumu par KNAB reorganizāciju. Tas liecina – biroja šefs Normunds Vilnītis rīkojies likumīgi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Normunds Vilnītis nav pārkāpis savas kompetences robežas un, plānojot biroja reformu, lai uzlabotu darbu reģionos, rīkojies likumīgi. KNAB darba uzlabošana valsts reģionos un strukturālo reformu veikšana, lai šo mērķi sasniegtu, ir atbalstāma.
Tāds ir trešdien Valsts prezidenta Valda Zatlera vadītās Nacionālās drošības padomes (NDP), balstoties uz speciāli izveidotās KNAB reformu komisijas ziņojumu, konceptuāli pieņemtais lēmums, kura īstenošana deleģēta KNAB pārraugam, premjeram Valdim Dombrovkim (Vienotība).
Faktiski no Pietiek rīcībā esošā reformu komisijas ziņojuma netieši izriet, ka premjeram tagad būtu jāatsauc pavasarī Vilnītim adresētā rezolūcija par KNAB reformas apturēšanu un jādod zaļā gaisma Vilnīša iecerēm par izmaiņām KNAB struktūrā un reģionālās (teritoriālās) nodaļas izveidi. Kā premjers rīkosies, Pietiek ceturtdien neizdevās noskaidrot, jo Dombrovskis devies komandējumā ārpus valsts.
Aģentūrai LETA viņš ar preses sekretāres starpniecību šodien nodevis, ka Vilnītim uzdošot uzlabot iesniegto biroja plānu, ņemot vērā nosacījumu, ka reģionālā principa iestrādāšana KNAB struktūrā ir jāveic, novēršot funkciju dublēšanos un nepaplašinot administratīvo aparātu.
Pēc premjera domām, atzinuma secinājumi patiesībā apstiprinot viņa iepriekšējo iebildumu pamatotību saistībā ar korupcijas apkarošanas darba pastiprināšanu reģionos, vienlaikus saglabājot reģionālo struktūru korupcijas apkarošanas bloka sastāvā. Šādam uzstādījumam esot piekritis arī Vilnītis, kurš jau iesniedzis jaunu, premjera nostājai atbilstošu reorganizācijas plānu.
No reformu komisijas ziņojuma arī izriet, ka Vilnītis ir uzvarējis cīņā par KNAB reorganizāciju un, lai arī viņa iecerētā KNAB reformas struktūra tagad ir mainīta, nav atrasti iemesli, lai apturētu Vilnīša ieceres par KNAB darba izvēršanu reģionos.
Pietiek jau rakstīja, ka Vilnīša iecerēto KNAB reorganizāciju kritizēja gan KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, gan KNAB darbinieki, uzskatot, ka tā mazinās KNAB lomu korupcijas apkarošanā. Pēc šodien izplatītās KNAB darbinieku atklātās vēstules jau tiek runāts par iespējamu Strīķes un otra direktora vietnieka Alvja Vilka aiziešanu no saviem posteņiem.
Tas, ka attiecības starp darbiniekiem birojā un vadības līmenī ir saspīlētas un tās būtu jāuzlabo, atzīts arī reformu komisijas atzinumā.
Tiesa, nav tā, ka komisijas atzinums viennozīmīgi tikai stiprina Vilnīša pozīcijas, jo tajā secināts, ka sākotnēji viņa iecerētā reforma par KNAB reģionālās nodaļas izveidošanu Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļas pakļautībā bijusi nepietiekami izvērtēta.
Tomēr komisija secinājusi, ka teritoriālas nodaļas izveide ir pamatota, un ieteikusi to izveidot Korupcijas apkarošanas departamenta sastāvā. Šis departaments ir Strīķes pārraudzībā.
KNAB reformas komisijas izveidi šovasar iniciēja Valsts prezidents Valdis Zatlers un viņa vadītā NDP pēc tam, kad KNAB pavasarī izcēlās iekšējs konflikts par Vilnīša iecerēto reģionālo reformu.
Cīņā toreiz iejaucās arī Dombrovskis, uzdodot Vilnītim reformu apturēt. Reformu komisiju vadīja Ģenerālprokuratūras virsprokurors Arvīds Kalniņš. Neoficiāli šīs komisija izveide tika pamatota ar to, lai novilcinātu jautājuma par KNAB reorganizāciju izlemšanu un to darītu pēc vēlēšanām.
Tas, vai reformu komisijas atzinums un NDP konceptuāli nolemtais pieliks punktu iekšējiem konfliktiem KNAB vadībā, nav skaidrs. Pietiek zināms, ka ne Strīķe, ne par viņas „labo roku” dēvētais KNAB izmeklētājs Juris Jurašs neuzticas Vilnītim. Neoficiāli netiek izslēgts, ka Vilnītis, iespējams, nopludinājis informāciju par atsevišķām KNAB operatīvās izmeklēšanas lietām varētu būt devis signālus ar politiķiem saistītām personām.
Sagaidāms, ka premjers ar savu viedokli par KNAB reformu klajā varētu nākt nākamās nedēļas sākumā.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
