Iesaki rakstu: 
Daudziem, kas šovasar pēc Covid lokdauniem beidzot plānoja doties uz siltajām zemēm pelnītā atpūtā, izmantojot nacionālo aviokompāniju, diemžēl nācās piedzīvot dusmas, vilšanos un sabojātas brīvdienas. Reisi atcelti, biļešu cenas pieaugušas daudz straujāk nekā inflācija, un gandrīz tikpat strauji lejup noslīdējusi aviokompānijas kvalitāte.
airBaltic pasažieris
Pietiek pareizi nesen rakstīja: airBaltic būtisku daļu par Latvijas valsts naudu iegādāto moderno lidmašīnu “Airbus A220-300” iznomājusi citām aviokompānijām, tikmēr savus pasažierus tā pārvadā ar vecām un nekomfortablām lidmašīnām, kas tiek nomātas no citas aviokompānijas.
Ko varam vainot par šādu scenārija attīstību, un kas veicinājis to, ka mūsu nacionālo aviokompānijas vadības pulti pārņēmis vēl neprofesionālāks vācietis par iepriekšējo? Iespējams, varam vainot Kārli Krastiņu (attēlā), kurš dažādās situācijās uzdevies par pārmaiņu arhitektu un uztuntulējies par dažādu stratēģisku uzņēmumu konsultantu.
Viņa firmu Prudentia valsts noalgoja kā konsultantu airBaltic investora piesaistei, kā arī Kārlis mums atvilka Martinu Gausu, kurš tik tiešām izrādījās gauss vadītājs. Un pa lielam vecais, s…īgais bizness palicis tikpat s…īgs, tikai prasa vēl vairāk valsts naudas.
K. Krastiņš tautās pazīstams ar pagaldē veiktiem darījumiem. Liepājas tirgū runā, ka viņš saņem prāvas summas par it kā investoru piesaisti, bet klusītiņām norēķinoties ar veciem, trekniem un bārdainiem oligarhiem, kad tas nepieciešams.
TV pirms vairākiem gadiem norādīja, ka airBaltic akciju piederība bijusi skandāliem apvīta “jau kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās ziņas, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainars Šlesers, bet interesi par lidsabiedrību, iespējams, izrādījis arī Aivars Lembergs, pieļauj raidījums.
2011. gadā Latvijas valsts B. Flikam aviokompāniju atņēma, kam sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās arī Bertolds Fliks”.
Un tad 2015.gadā Delfi vēstīja, ka valdība slepenā sēdē esot atvēlējusi deviņus miljonus eiro airBaltic juridisko problēmu “sakārtošanai”. Naudiņa tikusi noguldīta kontā Nordea bankā, un, lai sakārtotu problēmas, tā esot bijusi jāpārskaita firmām, kas tiesājās ar aviokompāniju. Tautā runā, ka arī šo jautājumu “sakārtošanu” skandināvu bankas piesegā nodrošinājis tas pats bēdīgi slavenais pārmaiņu arhitekts K. Krastiņš. Taču valstij laikam šis K. Krastiņa konsultāciju virziens nebija pieņemams, jo tā sadarbību ar Prudentia firmu tobrīd nolēma pārtraukt.
Bet airBaltic tā arī turpināja gulēt uz valsts pleciem, arvien pieprasot kabatas naudu dzīvības vilkšanai. Tad pienāca Covid pandēmija, un visas neizdarības un neveiksmes varēja novelt uz vispasaules krīzi. Taču te būtisks ir Valsts kontroles atzinums, minot, “ka arī pirms Covid-19 pandēmijas airBaltic finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms ir bijis zems, un tas pēdējos gados arvien samazinājies. Tāpēc revidenti neizslēdz iespēju, ka ieguldījums airBaltic pamatkapitālā būtu nepieciešams arī tad, ja pasaule nesaskartos ar Covid-19 pandēmiju”. Interesanti, vai kādudien Latvijas sabiedrībai būs lemts ieskatīties airBaltic patiesajā situācijā un saprast, cik daudz patiesībā ir izklakarēti valsts līdzekļi?
Gandrīz tikpat “veiksmīgi” K. Krastiņš nokonsultēja arī Liepājas metalurgu. To, cik prasmīgas un Latvijas ekonomikai izdevīgas izrādījušās augsti apmaksātā Kārļa Krastiņa pseidokonsultācijas Liepājas metalurga lietā, liecina tas, kas pašlaik notiek Liepājas metalurgā. Nekas! Starp citu, šogad festivālā "Liepājas Mākslas forums" laikmetīgā māksla "ieņems" aizejošā laikmeta industrijas telpu – Liepājas metalurgu. Varbūt valdība uzsauks smalkajam Metalurga censonim K. Krastiņam kādu biļeti uz šo pasākumu? Lai darbu zaudējušie metalurgi pa ceļam pilsētā var viņam ieskatīties acīs.
Un tagad Kārlis, izskatās, ir uzmetis acis Latvijas gāzes jautājumam. Vai viņš grib būt savām kabatām veiksmīgs konsultants arī gāzes nozarē? Spriežot pēc visas iepriekšējās biogrāfijas, varam vien iedomāties, kāds scenārijs mūsu gaida, ja Kārlim būs iespēja pasildīt rokas un kabatas pie mūsu gāzes termināļa! Saulaina krasta vietā uzsēdīsimies uz purvaina sēkļa, kur aukstajos dzīvokļos viens otrus sildīt varēsim, saspiežoties ar mugurām. Vai nav dīvaini, kāpēc dažādi valdības pārstāvji velkas šī Kārļa Krastiņa pavadā?
Pasaki paldies ar vēstuli vai zvanu Kārlim par viņa veiksmīgo darbu Latvijas tautsaimniecības labā.
Prudentias mājas lapā atrastie kontakti:
MOB: +371 29218183
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
