Iesaki rakstu: 
Izvēlējos Kustību Par!, jo redzēju dibinātāju - domubiedru grupā daudz talantīgu, labu izglītību ieguvušu, veiksmīgu karjeru uzsākušu cilvēku, kuru vienīgais mērķis bija principiāla politikas maiņa Latvijā.
Par! dibināšanā iebildu daudziem skeptiķiem, kuri teica, ka nevar uzticēties no partijas Vienotība aizgājušajiem politiķiem, jo krīzes situācijās viņi mēdzot izvēlēties sev ērtāko un izdevīgāko risinājumu.
Pirmie Par! mēneši kopā ar bijušajiem Vienotības deputātiem - Judinu, Loskutovu, Dālderi un Čigāni - pagāja kā mīlošu jaunlaulāto medusmēnesis - daudz skaistu vārdu, solījumu. Kā jau ierasts tādās reizēs - deputāti arī neskopojās ar kritiku "bijušajiem" un paredzēja drīzu Vienotības krahu.
Viss strauji mainījās brīdī, kad, Par! valdes un biedru mudināts, "četrinieks" tika lūgts neatbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu, par kuru (kā jau paredzējām) ir saņemts EK brīdinājums, ka zināmai iedzīvotāju daļai piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem var kļūt apgrūtināta.
Deputāti pavisam atsala, kad atbilstoši valdes lēmumam, tika lūgti atstāt Vienotības frakciju, kuras dalība Kučinska-Lemberga valdības stutēšanā nesaskanēja ar Par! vērtībām. Ar šo brīdi iepriekš kritizētā Vienotība tika uzskatīta par potenciāli tuvāko Par! sadarbības partneri, lai arī Loskutovs, Judins, Čigāne un Dālderis iestājās Par! tieši tādēļ, ka bija vīlušies Vienotībā.
Es esmu jaunpienācējs politikā, līdz šim neesmu bijis nevienā partijā un stāvējis tālu no politiskās virtuves, tāpēc biju tikai dzirdējis, ka principi politikā netiek augstu vērtēti un mirkļa izdevīgums, iesēdētas vietas un amati ir svarīgāki par ilgtermiņa valsts interesēm vai partijas vērtībām.
Novēlu bijušajiem kolēģiem veiksmi jaunajā vecajā vai vecajā jaunajā partijā un varu tikai izteikt cerību, ka pat Latvijas politikā nepieredzēti ātrā partiju mainīšana vismaz veicinās inovācijas, jo soctīklos jau tika izteikts priekšlikums izveidot aplikāciju, lai varētu operatīvi noskaidrot, kurā partijā šobrīd Vienotības četrinieks atrodas. Latvija var!
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
