Kodoltrieciena gadījumā pa Ādažu bāzi mani un manus bērnus gaida nāve, bet vienalga - šis ir īstais brīdis, kad Kremļa bandai jāierāda tās vieta
Ex-seržants*12.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Ukraiņi šodien mirst, izcīnot cīņu par visas civilizētās pasaules nākotni. Un šis ir moments, kad Rietumiem ir jāizrāda stingrība, jo vēlāk var būt par vēlu. Pieņemtās sankcijas ir iedarbīgas, bet, kā redzams, tad Kremļa žurku tas neaptur. Vajadzīgs vel kaut kas - pilnīgs embargo energoresursu eksportam no Krievijas. Jā, sāpīgi, bet vai kodolkarš nebūs sāpīgāks? Un vēl - lidojumu aizliegums virs Ukrainas. Vai šajā gadījumā žurkulēns būs gatavs pielietot kodolrungu? Ja pielietos, tad dabūs kārtīgi pretī, bet labāk lai tas notiek tagad un nevis sekojošos šeit aprakstītajos etapos.”
Šis ir citāts no mana raksta, kas tika publicēts šajā portālā 3.martā. Latvijas ārlietu minists E.Rinkēvičs savā 11.marta intervijā “Spried ar Delfi” saistībā ar gaisa telpas slēgšanu virs Ukrainas izteicās: “Mums ir cilvēki, kas varonīgi aicina ux skarbiem soļiem, bet viņiem pašiem šie soļi nebūs jāīsteno, dīvanos sēžot.”
Rinkēvič, ja lasīsi šo rakstu, un domāju, ka lasīsi, gribu Tev pateikt, lūk, ko. Neesmu muļķis, lai nesaprastu, ka kodoltrieciena gadījumā pa Ādažu bāzi mani un manus bērnus, ja paveiksies, gaida ātra nāve, bet, ja nepaveiksies, tad šī nāve būs lēna un mokoša. Man personīgā bunkura nav un pamest valsti arī nav iespējas. Tomēr atkārtoju - šis ir īstais brīdis, kad Kremļa bandai ir jāierāda tās vieta, un nekāda trešā pasaules kara nebūs.
Ja NATO vai vismaz ASV izrādīs gatavību iesaistīties konfliktā, agresors atvilksies ar iežmiegtu asti. Kremlis Ukrainā ir pamatīgi iestidzis un mēģina sagrabināt visu, ko var, kur nu vēl karš ar NATO.
Baidens nemitīgi atkārto, ka NATO aiztāvēs katru collu tās dalībvalstu teritorijas, bet uz Ukrainu karavīrus nesūtīšot. NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs tam piebalso. Kas tas ir - muļķība vai gļēvulība? Vai tad nav skaidrs, ka šādi paziņojumi tikai iedrošina agrosoru turpināt ukraiņu pilsētu un civiliedzīvotāju iznīcināšānu? Vai tad noteikti bija jāpiemin tā otra paziņojuma daļa?
Ja runa ir par kodoldraudiem, tad tie pastiprināsies un var pat realizēties mazas jaudas kodoltrieciena veidā pa Kijevu, ja Rietumi turpinās izrādīt gļēvulību. Rietumiem ir jāliek saprast Kremlim. ka gadījumā, ja Ukrainā no Krievija puses tiks pielietoti masu iznīcināšanas ieroči, tad atbilde būs adekvāta ar līdzīgu vai jaudīgāku ieroču pielietošanu.
Un jāpārstāj ticēt tām blēņām par Putina neadekvātumu. Viņš bija un paliek pilnīgi adekvāts un norūpējies par savu drošību, bet tas, ka iebruka Ukrainā, liecina tikai par to, ka noticēja savu propagandistu un korumpēto ģenerāļu meliem - Krievijas armija ir otra stiprākā pasaiulē un ukraiņu tauta sagaidīs “atbrīvotājus” ar ziediem (saskaņā ar pēdējo informāciju Krievijas izlūkdienestu vadītāji ir krituši nežēlastībā).
Ja var ticēt medijiem, tad Kremļa saimnieka piegulētāja vai civilsieva, nezinu, kas viņa tur skaitās, bijusī olimpiskā čempione vingrošanā A.Kabajeva dzīvo ar bērniem bezrūpīgu dzīvi savā villā Šveicē, un lai dzīvo tālāk, jo bēniem nav jāatbild par pieaugušo sastrādāto.
Ja Rietumu politiķi turpinās izrādīt neizlēmību, tad vairāk jāiesaistās attiecīgo valstu sabiedrībām, organizējot akcijas ar konkrētām prasībām, tai skaitā lidojumu aizlieguma zonas noteikšanai virs Ukrainas.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
