Koku ciršanas noteikumu grozījumu ietekmes izvērtēšanas vietā – ekskursija uz mežu
Latvijas Ornitoloģijas biedrība29.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrija turpina ignorēt vides organizāciju un sabiedrības neatlaidīgi uzdotos jautājumus par iecerēto grozījumu “Noteikumi par koku ciršanu mežā” pretrunām. Tā vietā lai veiktu ietekmes uz vidi novērtējumu un sniegtu atbildes sabiedrībai, Zemkopības ministrija aicina atklātās vēstules dalībniekus un masu mediju pārstāvjus doties izbraukumā uz mežu.
Situācijā ar plašā sabiedrībā pretrunīgi vērtētajiem un pretrunīgiem pēc būtības Zemkopības ministrijas rosinātajiem, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas neatbalstītajiem noteikumiem joprojām redzam apņēmīgu lēkšanu nezināmajā, neizvērtējot riskus. Iecere ļaut cirst tievākus kokus tiek mērķtiecīgi virzīta, neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu, tādējādi apdraudot bioloģisko daudzveidību.
Grozījumi aizvien tiek pamatoti tikai ar ekonomikā balstītiem argumentiem, neanalizējot iespējamās sekas no ekoloģijas un sabiedrības interešu skatupunkta. Arī iecerētajā izbraukumā skaidrojumu par grozījumu “nekaitīgumu” dabai sniegs tikai meža nozares pārstāvji, nevis dabas aizsardzības speciālisti.
Varam tikai izteikt nožēlu, ka nopietna izvērtējuma vietā Zemkopības ministrija izvēlas nodarboties ar sabiedrisko attiecību aktivitātēm.
Vides organizācijas joprojām prasa Zemkopības ministrijai publiski un skaidri atbildēt uz šādiem jautājumiem:
- Ja tiek apgalvots, ka Latvijā ir izveidojies “pāraugušu” mežu uzkrājums, kāpēc jāļauj cirst jaunākus mežus?
- Ja apgalvojums, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, būtu patiess (t.i., tā, kā saimniekojam šobrīd, varēsim saimniekot vienmēr), tad kāpēc nepieciešams cirst tievākus kokus?
- Ja AS “Latvijas valsts meži” nemaz neinteresē iespēja cirst jaunākus mežus, kāpēc noteikumu grozījumi tomēr jāattiecina arī uz valsts mežiem?
- Kur ir pierādījumi, ka pēc noteikumu pieņemšanas ārpus aizsargājamām dabas teritorijām vairāk necietīs aizsargājamās un retās sugas, kuras ir atkarīgas no liela diametra, veciem kokiem?
- Kāpēc Zemkopības ministrija neziņo Ministru kabinetam par meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu atbilstoši Meža likumā noteiktajam (4. panta (4) daļa), t.i., meža kapitāla vērtības pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu mežos?
Jautājumus Zemkopības ministrijai uzdeva un atbildes joprojām nav saņēmusi neviena no šīm organizācijām: Latvijas Dabas fonds, “Zaļā brīvība”, Vides izglītības fonds FEE Latvia, “Latvijas Zemes draugi”, Vides aizsardzības klubs, Ekodizaina kompetences centrs, Pasaules dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
