Koļegova iesniedz VID deklarāciju precizējumus, lai tiktu cauri ar administratīva pārkāpuma konstatēšanu

„Tie valsts amatpersonas iesniegtie dokumenti saistībā ar deklarācijas precizēšanu, kas VID tiek saņemti pēc likumā noteiktā deklarācijas precizēšanas termiņa, tiek pievienoti deklarācijas iesniedzēja valsts amatpersonas lietai un tiek lemts jautājums par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Atbilstoši nepieciešamībai iesniegtie dokumenti saistībā ar deklarācijā norādītās informācijas precizēšanu var tikt izmantoti informācijas sniegšanai pēc kontrolējošo institūciju pieprasījuma,” skaidro VID. Koļegova šo iespēju šodien esot izmantojusi.

Pietiek jau informējis, ka Koļegova savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi patiesībai neatbilstošu informāciju, turklāt jau desmit gadus bijusi tikai formāla līdzīpašniece uzņēmumā ar miljonu dividendēm, kura īstais noteicējs un arī labuma guvējs ir viņas brālis. Tas izriet no Koļegovas sniegtajām atbildēm par neskaidrībām un „brīnumiem” viņas pēdējo desmit gadu amatpersonas deklarācijās, savukārt paša uzņēmuma dati rada aizdomas par dīvaini zemām oficiālajām algām tā darbiniekiem.

 „Piekrītu, ka atsevišķos deklarācijas publicējamas daļas punktos esmu pieļāvusī neprecizitātes, kuras novērsīšu, konsultējoties ar VID. Paldies, ka uz tām norādījāt!” Pietiek atzīst līdzšinējā Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Koļegova. Taču īstenībā runa ir nevis par „neprecizitātēm”, bet par to, ka iespējamā nākamā VID vadītāja, kuru par labāko kandidāti atzinusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ir savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi nepatiesas un maldinošas ziņas.

„Diemžēl daļa no informācijas elektroniskajā deklarēšanas sistēmā tobrīd bija jāievada manuāli, līdz ar to ir iespējamas šādas pārrakstīšanās kļūdas,” – šādi Koļegova skaidro gan to, kāpēc 164 470 latu dividendes minētas kā 164 470 litu dividendes, gan to, kādēļ deklarācijā uzrādīts neeksistējoša uzņēmuma nosaukums, gan to, kādu iemeslu dēļ minētas viņai nemaz nepiederoša uzņēmuma it kā maksātas dividendes. Arī deklarācijās regulāri minētais apgalvojums par dividendēs saņemtās naudas izlietojumu esot „kļūdaini saglabājies, ielasot informāciju no iepriekšējā gada deklarācijas”.

Visas „kļūdas” VID ģenerāldirektora amata kandidātes deklarācijās ar pārrakstīšanos vien gan nav iespējams izskaidrot, - piemēram, deklarācijā par 2013. gadu Koļegova vienkārši nav publiski uzrādījusi, kāda darījuma rezultātā „izgaisušas” viņas saņemtās 240 000 latu dividendes no SIA Pallogs. Tikai tagad Koļegova atklāj, ka arī šo summu – tāpat kā gandrīz visas citos gados saņemtās iespaidīgās dividendes – viņa pēc nodokļu nomaksas vienkārši atdāvinājusi brālim, no kura 2005. gadā pārņēma līdz tam viņam piederējušo pusi Palloga kapitāldaļu.

Taču VID ģenerāldirektora amata kandidātes atbildes līdz ar to vēl vairāk liek domāt par viņu kā tikai formālu uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, kura tās pārņēmusi nezināmu apsvērumu dēļ, jo viņas brālis Māris Zudāns ne tikai turpina būt SIA Pallogs valdes priekšsēdētājs, bet arī ir viennozīmīgs labuma guvējs no šī uzņēmuma: faktiski visu naudu, ko Koļegova oficiāli saņēmusi no SIA Pallogs, viņa atdāvinājusi brālim un viņa ģimenei vai aizdevusi brāļa uzņēmējdarbībai.

Turklāt summas ir vēl iespaidīgākas, nekā tika rēķināts iepriekš – un tās tieši vai netieši tikušas brālim. „Kopā no SIA Pallogs līdz šim brīdim esmu saņēmusi dividendēs 1,1 miljonu euro, par kurām esmu samaksājusi visus normatīvajos aktos paredzētos maksājumus vairāk kā 114 000 euro. No saņemtajām dividendēm nelielu daļu esmu aizdevusi brāļa ģimenei mājas būvniecībai un brālim piederošam uzņēmumam Cones Construction, bet pārējo uzdāvināju brālim,” skaidro Koļegova.

VID ģenerāldirektora amata kandidāte arī netieši atzīst, ka pati par uzņēmuma funkcionēšanu nav informēta. „Es esmu uzņēmuma dalībnieks, kura atbildību nosaka Komerclikums. SIA Pallogs vada un pārstāv valde trīs cilvēku sastāvā, kuru atbildību un pienākumus nosaka Komerclikums. Par SIA darbību konkrēti jautājumi, manuprāt, būtu jāuzdod valdei,” – šādi Koļegova atbild uz Pietiek jautājumu, kāpēc uzņēmuma gada pārskatos vispār nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kā to apgalvo viņa pati.

Tieši māsas dāvinājumi, pēc Uzņēmumu reģistra datiem spriežot, ir tie, kas ļauj Zudānam kā SIA Pallogs vadītājam iztikt ar oficiāli uzrādīto uzņēmuma valdes priekšsēdētāja 950 eiro mēnešalgu, un nav izslēgts, ka arī citu uzņēmuma darbinieku oficiāli uzrādītās algas nav visi viņu reālie ienākumi. Par to liek domāt fakts, ka vidējā viena darbinieka alga SIA Pallogs saskaņā ar uzņēmuma gada pārskatu, kas atrodams Lursoft datu bāzē, 2015. gadā bijusi 6196,87 eiro – tātad vidēji 516,40 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Tas nozīmē, ka SIA Pallogs vidējā stundas likme uzņēmuma strādājošajam bija faktiski identiska absolūti zemākajai vidējai stundas tarifa likmei, kāda vien atrodama VID oficiālajos datos - tam vajadzētu nozīmēt, ka uzņēmumā nestrādā neviens cilvēks, kas ir kvalificētāks un attiecīgi labāk apmaksāts par galdnieka palīgu.

Kokapstrādes strādnieku vidū Latvijā absolūti zemākā vidējā algas stundas tarifa likme pērn saskaņā ar VID oficiālajiem datiem ir galdnieka palīga 3,08 eiro stundā. Savukārt vidējā valstij uzrādītā algas tarifa likme Koļegovai formāli piederošajā, viņas dāsni apdāvinātā brāļa vadītajā uzņēmumā Pallogs, kurš, gandrīz visas tā saražotās paletes eksportējot uz Eiropas Savienības valstīm un 2015. gadu beidzis ar 11,69 miljonu eiro apgrozījumu un 985 tūkstošu eiro peļņu, pērn oficiāli ir bijusi 3,09 eiro stundā, rāda Pietiek aprēķini.

Novērtē šo rakstu: