Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji tam, ko prognozēja finanšu tirgu dalībnieku vairākums, Lielbritānija ir nobalsojusi par aiziešanu no Eiropas Savienības. Likumsakarīgi reakcija tirgos ir vētraina, notiek masveidīga bēgšana no riskantajiem aktīviem, likviditāte ir zema.

Pats acīmredzamākais upuris ir britu mārciņa, tās kurss pret dolāru nokrities līdz zemākajam līmenim kopš 1985.gada. Vēl, protams, nav zināms, kāds būs mārciņas kurss dienas beigās. Taču jau šobrīd maksimālais svārstību diapazons ir sasniedzis 11.4%, kas tālu pārsniedz līdzšinējos rekordus. 2008.gada finanšu krīzes laikā lielākā kustība dienas laikā bija 6.5%, bet Melnajā Trešdienā 1992.gadā, kad mārciņa izkrita no Eiropas valūtu kursa mehānisma, tā bija tikai 4.9%. Kredītreitingu aģentūra Standard&Poors ir paziņojusi, ka Lielbritānija visdrīzāk zaudēs savu augstākā līmeņa (AAA) kredītreitingu.

Arī eiro kurss pret ASV dolāru ir samazinājies ļoti nozīmīgi, par 3.3%. Taču dolāra kurss savukārt ir samazinājies pret jenu, par 4.7%. Jenas vērtības kāpums ir tipiska piedeva starptautiskas nestabilitātes periodiem.

Skaidrs, ka šī būs arī viena no dramatiskākajām dienām arī akciju tirgu vēsturē. FTSE 100 indekss nākotnes darījumos ir krities par 7.1%, tai skaitā britu lielākās bankas HSBC akciju cena samazinājusies par 11%. Pat vēl nedaudz vairāk, par 7.6% kritusies Tokijas Nikkei 225 indeksa vērtība, kas daļēji saistīta ar jenas kursa pieaugumu, kas eksportējošajiem japāņu uzņēmumiem ir nelabvēlīgs notikums. Savukārt ASV vadošā akciju indeksa S&P500 nākotnes darījumu vērtība ir kritusies par 4.6%.

Zīmīgi, ka zelta cena, globālās nestabilitātes indikators, pieauga par apmēram 6% pēc tam, kad tā jau bija sasniegusi augstāko līmeni vairāk nekā gada laikā. Savukārt naftas cenas samazinājās par apmēram šādu pašu soli.  Strauji krīt izejvielas eksportējošo valstu valūtu vērtība.

Tūlītēja ekonomiskā ietekme uz Latviju nebūs milzīga, taču diezgan nozīmīga. Šādi ir galvenie ietekmes kanāli:

- Galvenā ietekme būs mārciņas kursa kritums pret eiro. Taču tā ietekmi, varbūt pat ar uzviju, eksportētājiem kompensēs eiro kritums pret dolāru. Latvijas eksports uz Lielbritāniju ir diezgan necils. Tas pērn veidoja 5% no kopējā preču eksporta, un tajā dominē samērā zemas pievienotās vērtības koksnes produkti. Tā ir standartprece, kuras cenu, pirmkārt, nosaka nevis apstākļi noieta tirgū, bet globālā mērogā, turklāt tai pircējus nepieciešamības gadījumā var atrast arī citās valstīs. Tāpēc, ja briti arī turpmāk gribēs pirkt mūsu zāģmateriālus, viņiem mārciņu izteiksmē būs jāmaksā vairāk.

- Jau ir samazinājušies Lielbritānijā strādājošo tautiešu ienākumi eiro izteiksmē, kas nozīmē, ka tas pats notiks ar viņu naudas pārvedumu vērtību.

- Sagaidāms, ka nākotnē došanās strādāt uz Lielbritāniju būs daudz apgrūtinātāka un varbūt daļa no tur jau esošajiem tiks pamudināti atgriezties mājās. Par spīti Brexit ir sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme Latvijā nākamgad un turpmākajos gados paātrināsies, ko, pirmkārt, noteiks kreditēšanas cikls, arī ES fondu plūsmas atjaunošanās. Vienlaikus cilvēku skaits darbaspējīgajā vecumā samazinās. Latvijas ekonomikai vajadzēs darbarokas, tāpēc šis būs labvēlīgs efekts, varbūt pat ļoti nozīmīgs. Skaidrs, ka šie cilvēki var izvēlēties citu valsti, tomēr Lielbritānija bija īpaši pievilcīga, jo angļu valodu zinām labāk nekā vācu, franču vai zviedru, šajā valstī jau ir liela diaspora, kas atvieglo pārcelšanos.

- Ja referenduma rezultāts tiks uztverts kā signāls par lielāku politisko nestabilitāti Eiropā, tas var negatīvi ietekmēt investīciju apjomu Latvijā.

Brexit svarīgākā ietekme visdrīzāk būs politiska, nevis ekonomiska. Lēmumu pieņemšana Briselē divus gadus būs apgrūtināta. Brexit neapšaubāmi ir Eiropas integrācijas krīzes pazīme. Taču nav tā, ka ietekme būs tikai negatīva, iespējams, ka pārējās dalībvalstis, ES-27 tagad virzīsies uz ciešāku integrāciju:

- Briti tradicionāli ir bijuši skeptiski par integrācijas padziļināšanu, bremzējuši to, prasījuši sev speciālus nosacījumus, tāpēc viņu aiziešana var pavērt ceļu drosmīgākiem soļiem.

Brexit nometnes uzvara tiek plaši uzskatīta kā liels ieguvums eiroskeptiskajiem spēkiem citās valstīs. Taču var izrādīties pretēji. Jau šobrīd zināms, ka Lielbritānijas iedzīvotāju ienākumi citu valūtu izteiksmē ir krasi samazinājušies, importa preces un ceļošana ārzemēs kļūs dārgāki. Jau referenduma kampaņas laikā Brexit atbalstītājiem bija grūti pateikt, kādi tad būs ieguvumi no šāda soļa. Viņi pamatā balstījās uz vispārīgām frāzēm par likteņa ņemšanu savās rokās, Briseles birokrātu žņaudzošo ietekmi u.t.t. Taču, salīdzinot dažādu dalībvalstu ekonomisko sniegumu, ir skaidrs, ka to pamatā nosaka pašu izdarītais un neizdarītais. Vācija ir lielākais augstas kvalitātes rūpniecības preču eksportētājs pasaulē. Zviedrija savukārt ir viens no lielajiem globālajiem centriem informācijas tehnoloģiju biznesā. Tāpēc es sagaidu, ka faktiskie rezultāti lielākajai daļai Brexit atbalstītāju sagādās vilšanos un tas var atvēsināt šādas idejas lolotājus citās valstīs.

Ja tirgi saskatīs ES pamešanas varbūtību valstī, kas ir ne tikai ES, bet arī vienotās valūtas dalībniece, tas var radīt milzīgu finanšu krīzi šajā zemē. Lielbritānijai šajā ziņā ir samērā vienkārši, tai ir sava valūta, un centrālā banka var efektīvi pildīt pēdējās iespējas aizdevēja funkciju. Vairāku Dienvideiropas valstu banku sistēmas jau šobrīd ir diezgan trauslas. Tāpēc pat pieminēt šo iespēju attiecīgo valstu politiķiem būtu milzu risks. Ja vien viņi ir saglabājuši pēdējās prāta paliekas, viņi to nedarīs.

Šobrīd ir neskaidrība par to, kādi būs Lielbritānijas turpmākie politiskie soļi. Starp britu politiķiem nav vienprātības, kad iedarbināt ES līguma 50.pantu, kas nosaka izstāšanās procedūras. Kad tas notiek, sarunas par izstāšanos jāpabeidz divu gadu laikā, šo termiņu gan var pagarināt. Interesanti, ka Deivids Kamerons ir solījis to darīt nekavējoties, bet daži eiroskeptiķi savukārt mudinājuši nesteigties. Referenduma rezultāti nav juridiski saistoši, taču ir grūti iedomāties, ka britu valdība varētu nerespektēt sabiedrības lēmumu. Lielbritānija virzīsies cauri spēcīgas nestabilitātes periodam. Premjera Deivida Kamerona politiskajai karjerai ir pienācis gals, cīņa par partijas vadību var ilgt vairākus mēnešus, un nav izslēgtas jaunas vispārējās vēlēšanas.

* DNB bankas ekonomikas eksperts

Pārpublicēts no peterisstrautins.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...