Komentāru iesniegšanai un apspriešanai par Nacionālo klimata un enerģētikas plānu atvēlētas... trīs dienas
Latvijas Ornitoloģijas biedrība07.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālais klimata un enerģētikas plāns (NEKP) publiski tapa pieejams piektdien, 3.novembra pēcpusdienā. Pašlaik vides nevalstisko organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs”, kurā apvienojušies Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, biedrība “Zaļā brīvība” un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, vēl detāli izskata un vērtē plānu, bet jau tagad varam norādīt uz vairākām iezīmēm, kas vērtējamas negatīvi kā no pārvaldības, tā klimata politikas aspekta, kā arī uz vairākām pozitīvām plānā iekļautām iecerēm.
“Zaļais barometrs” norāda, ka būtisks negatīvs aspekts ir pats NEKP izstrādes process – tas neatbilst labas pārvaldības praksei. Komentāru iesniegšanai un apspriešanai atvēlētas tikai trīs dienas, līdz ar to sociālajiem partneriem un iesaistītajām pusēm nav iespējas pilnvērtīgi piedalīties plāna izstrādes procesā.
Analizējot plāna saturu, jāsecina, ka NEKP nesniedz pietiekamu skaidrību, kā tiks samēroti dabas daudzveidības un klimatneitralitātes mērķi. Plānā ir uzsvērts, ka pēdējo gadu laikā ir samazinājusies CO2 piesaiste Latvijas mežos, pie kā tiek vainots “pieaugušu un pāraugušu mežu” īpatsvara pieaugums. Taču “Zaļais barometrs” vēlreiz vēlas akcentēt, ka CO2 piesaiste Latvijas mežos ir samazinājusies ciršanas apjoma pieauguma dēļ. Tādēļ, lai veicinātu CO2 piesaisti mežā nākotnē, ir tieši nepieciešams samazināt ciršanas apjomus. Vairāk par to, kāpēc CO2 piesaiste mazinās ciršanas apjomu pieaguma dēļ, lasiet šeit: https://unfccc.int/documents/627724 . Turklāt, kamēr nav pilnveidots normatīvais regulējums dabas aizsardzībai, Latvijā turpinās vecu un bioloģiski daudzveidīgu mežu izciršana.
Plānā arī netiek uzstādīti mērķi CO2 piesaistes veicināšanai arī citās zemes lietojuma (ZIZIMM) jomās (piemēram, kūdras ieguves ierobežošana vai tādas lauksaimniecības nozaru struktūras veicināšana, kas SEG emisijas samazinātu). Tāpat kritiski vērtējams tas, ka enerģētikā plāns ietver lielu paļaušanos uz biomasas lomu siltumapgādē, kaut arī sagaidāms, ka ilgstoši šo resursu vairs nevarēs pieskaitīt pie atjaunīgajiem energoresursiem.
Kopumā vērtējot plāna izvirzītos mērķus, “Zaļais barometrs” secina, ka NEKP nav pietiekami ambiciozs. Kā mērķis tiek izvirzītas minimālās prasības – piemēram, bāzes scenārijā (situācijai klimata un enerģētikas jomā attīstoties bez īpašām politikas intervencēm) jau tiek prognozēts, ka 2030. gadā 73,2% no Latvijā ražotās elektroenerģijas būs ražota atjaunīgi, taču izvirzītais mērķis šim rādītājam ir >70%.
NEKP arī rada bažas par dabasgāzes lomas uzturēšanu enerģētikā – plāns kā mērķi neizvirza dabasgāzes patēriņa samazināšanu. Vienlaikus tiek uzsvērta nepieciešamība izmantot esošo gāzes infrastruktūru un biometāna ražošanas veicināšanu ar mērķi nelielā apmērā ar to aizstāt dabasgāzi. Tomēr tieši šis nelielais apmērs liek apšaubīt gāzes infrastruktūras investīciju lietderību. Ja reiz biometāns nekad nevarēs pilnībā apjoma ziņā aizstāt dabasgāzi, tad rezultāts būs tāds, ka tādā veidā tiks tikai paildzināta atkarība no importētā fosilā resursa tā vietā, lai pārliecināti dotos siltumapgādes elektrifikācijas virzienā.
Plānā ir arī pozitīvi vērtējamās iezīmes – tajā ietverti labi pasākumi bezemisiju mobilitātes vairošanai, iestrādātas dažas jaunas tendences enerģētikā (piemēram, atlikumsiltuma izmantošana centralizētajā siltumapgādē, izmantojot datu centru, notekūdeņu attīrīšanas sistēmu vai rūpniecisko ražotņu atlikumsiltumu), kā arī pasākumi siltumapgādes virzīšanai uz elektrifikāciju. Tiek atzīts Latvijas lielais potenciāls rūpniecības un transporta elektrifikācijā.
Šis plāns ir Latvijai ārkārtīgi būtisks pašreizējā ģeopolitiskajā, vides un klimata situācijā. Tam vajadzētu būt skaidram ceļvedim, kā Latvija rīkosies tad, kad klimata pārmaiņas jau būs jūtamas ikviena cilvēka ikdienā. Tomēr tā sasteigtais apstiprināšanas process un precīzu mērķu trūkums rada bažas, ka tas ir birokrātiska “atskaitei Eiropai” un pamatojums dabas daudzveidības ziedošanai šķietamu klimata risinājumu vārdā.
Konteksts
Nacionālā klimata un enerģētikas plāna (NEKP) izstrādi nosaka ES Regula 2018/1999 par enerģētikas savienības pārvaldību un rīcību klimata jomā. NEKP mērķis ir prezentēt detālu plānu, kā katra ES dalībvalsts plāno sasniegt klimatneitralitāti. Plānā jābūt ietvertām piecām enerģētikas politikas dimensijām: dekarbonizācija; energoefektivitāte; energoapgādes drošība; iekšējais enerģijas tirgus un pētniecība, inovācijas un konkurētspēja. Visām ES dalībvalstīm aktualizētais NEKP bija jāiesniedz līdz šī gada 2023. gada 30. jūnijam. Latvija, līdzīgi daudzām citām ES dalībvalstīm, plānu iesniegs novēloti.
Projektu “Zaļais barometrs” īsteno Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Zaļā brīvība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Pasaules Dabas Fonds. Projektu ”Zaļais barometrs” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
