Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Banka nākusi klajā ar paziņojumu, ka banku ārkārtas peļņu simtiem miljonu eiro apmērā nodrošinošā kredītlikmju sasaiste ar Euribor indeksu “nav negodīga” un tās atcelšana neesot “optimāls un ilgtspējīgs risinājums".

Pagājusī nedēļa ievērojama ar to, cik pēkšņi un vienprātīgi gan valdošie, gan opozīcijas politiķi uzsāka solīt to, kas vēl pirms dažam dienām šķita pilnīgi neiespējams. Proti, solīja vai nu uzlikt bankām virspeļņas nodokli, vai atņemt tiesības izmantot kredītprocentu likmju noteikšanā starpbanku eiro tirgus indeksu Euribor, kura lēciens šo virspeļņu nosaka.

Latvijas lielākās bankas “Swedbank” šā gada pirmajā pusgadā nopelnītais 131 miljons eiro izrādījās par 84 miljoniem vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Seko SEB bankas (finanšu uzņēmumu grupas) ar peļņas pieaugumu no 45,3 līdz 82,4 miljoniem eiro utt.

Latvijas komercbankas kopumā par gada pirmo pusi uzrāda 335,9 miljonu eiro peļņu, kas par 2,6 jeb 206 miljoniem eiro pārsniedz 2022. gada attiecīgā perioda rādītāju. Toreizējā peļņa tagad var kalpot par orientieri, aprēķinot banku virspeļņu, kuras atņemšana ar īpašu nodokļi vai kādu citu paņēmienu būtu godīgs pasākums.

Euribor ir tāds, kādu to grib ECB

Eiropas komercbankas netiek turētas aizdomās par manipulācijām, lai mākslīgi paaugstinātu Euribor rādītāju. Šis rādītājs paklausīgi seko Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktajai refinansēšanas likmei.

Kad 2014. gadā ECB noteica savu likmi negatīvu apmēram pusprocenta rajonā, turpat drīz vien izvietojās arī Euribor likmes; tas ir likmju kūlis, kurā likmju vērtības mazliet atšķiras atkarībā no starpbanku kredītu fiksācijas perioda ilguma (uz mēnesi, uz 3 mēnešiem utt.).

Pagājušā gada jūlijā ECB pacēla savu likmi līdz nullei un septembrī - jau virs tās. Šā gada 2. augustā stājās spēkā devītais pēc kārtas ECB refinansēšanas likmes paaugstinājums līdz 3,75%. Euribor pacēlās virs nulles pērnā gada augustā un pašlaik svārstās ap 3,9%. Euribor augšupejai jāturpinās, jo vēl nav izsmelts 2. augusta grūdiena iespaids un ECB likme vēl nav pacelta līdz maksimumam.

Ar ECB refinansēšanas likmes iepakošanu starpbanku kredītu likmēs komercbankas izrāda paklausību ECB, kuras politika vērsta uz kredītu sadārdzināšanu un kurai attiecībā pret komercbankām ir arī uzrauga funkcijas. Būtu pavisam jocīgi, ja ECB politikai iebilstu Latvijas Banka, kas līdz ar Latvijas iestāšanos eiro zonā kļuvusi par ECB struktūrvienību. Latvijas politiķu solījumi grozīt ECB diktēto politiku ir pārsteidzoši, jo Latvija taču atkarīga no aizdevumiem, kādi nebūtu iespējami, ja ECB nedrukātu eiro (te domāta kopējā emisija pārsvarā bezskaidrā naudā) arī Latvijas vajadzībām. Tāpēc būs ļoti rūpīgi jāseko tam, vai politiķi darīs ko vairāk bez solīšanas un tādiem lēmumiem, kuru ietekme uz naudas apriti Latvijā būtu tikai dekoratīva.

Bankām jānoslēpj lieko eiro triljoni

Komercbanku prasītās likmes ir augstākas par Euribor, jo bankām kredītņēmēju atlase un pieskatīšana neapšaubāmi prasa izdevumus virs tiem izdevumiem, ar kādiem bankām garantēta pieeja naudai jebkurā mirklī un daudzumā. Šāda pieeja naudai bankām vajadzīga ne tikai jaunu kredītu izsniegšanai, bet arī veco kredītu uzturēšanai. Bankām taču jānorēķinās ar saviem noguldītājiem u.c. prasītājiem ātrāk, nekā parādnieki atdod savu aizņēmumu pamatsummas un vismaz daļu no kredītprocentiem, ar ko bankām jāsedz depozītprocenti.

Šādai naudas apritei būtu jānotiek atbilstoši mācību grāmatām un gadsimtos izkoptām banku tradīcijām, taču jau piesauktās negatīvās ECB un starpbanku kredītu likmes signalizē, ka tagad jau viss notiek savādāk.

Proti, komercbankas ņem vērā ECB refinansēšanas likmi nevis tāpēc, ka tām būtu jāaizņemas no ECB, bet tāpēc, ka ECB ir komercbanku uzraugs, kas jebkuru nepaklausīgu banku var aizslēgt tieši tāpat, kā Latvijā aizslēdza ABLV banku. Komercbankas nedrīkst izrādīt, ka gan ECB refinansēšanas likmes, gan Euribor jēga ir zudusi tieši ECB dēļ, kopš ECB nodrukājusi vairāk eiro, nekā tas eiro zonai nepieciešams.

Veroties vēl prātā palikušā pagātnē, skats apstājas pie 2014. gada jūlija, kad eiro daudzums pirmoreiz pārsniedza 10 triljonus. Savukārt šā gada jūnijā emitēti jau mazliet vairāk nekā 16 triljoni eiro. Par to nevar būt šaubu, ka nepilnu desmit gadu laikā eirozonas ekonomika nav pieaugusi 1,6 reizes. Tātad ir sadrukāta nauda, no kuras daļa palaista apritē ar inflācija palīdzību, bet daļa glabājas bankās, kurām gluži vienalga, par kādu cenu naudu piedāvā ECB. Bankām nav jāaizņemas nauda ne no ECB, ne vienai no otras, lai uzturētu to kreditēšanas mazumiņu, kādu komercbankas izsniegušas Latvijā, eirozonā un Eiropas Savienībā, kur atsevišķas valstis vēl saglabājušas savas centrālās bankas ar naudas drukāšanas tiesībām. Par mazumiņu kredītos izsniegtie miljardi Latvijā un triljoni Eiropā jādēvē attiecībā pret ECB u.c. centrālo banku sadrukātās naudas apjomu, kas būtiski pārsniedz banku iespējas atrast tādus kredītņēmējus, no kuriem naudu varēs dabūt atpakaļ.

Komercbankām ir jāprasa augsti kredītprocenti nevis tāpēc, ka tām jāpērk nauda par augstu cenu, bet tikai aiz paklausības ECB, kas ceļ savu refinansēšanas likmi ar mērķi vēl vairāk samazināt kreditēšanas apjomu un tādējādi naudas apjomu, kas piedalās inflācijas paaugstināšanā. Inflācija parāda patēriņa cenu pieaugumu, kura veidošanā ECB sadrukātā nauda nepiedalās, kamēr tā guļ bankās. Tāpēc komercbankām dots uzdevums naudu pieturēt, lai sabiedrība nekliegtu, ka ECB sadrukājusi pārāk daudz naudas.

Precīzāk sakot, ECB cenšas apklusināt kliegšanu, kas sākās tad, kad gada inflācija eirozonā jau sasniedza 10%, tai skaitā pārsniedzot 20% tādās eirozonas nomalēs kā Latvija. ECB solījums ir uzturēt gada inflāciju 2% līmenī, kā tas arī varētu notikt, ja ECB turpinās kreditēšanas ierobežošanu vēl pāris gadu garumā.

Tiec vaļā no mājokļa un nemaksā kredītprocentus!

Diemžēl nav iespējams vienlaicīgi apklusināt kliegšanu par inflāciju un kliegšanu par augstiem kredītprocentiem. Ja protesti par vienu nelaimi iet mazumā, tad tikai tādā mērā, kādā tie pieņemas spēkā par otru nelaimi. Tikai nupat kā Latvijas politiķi pievienojās iedzīvotāju, pirmām kārtām hipotekāro kredītu ņēmēju satraukumam par nespēju kārtot savas kredītsaistības, kuru apmērs aug līdzi Euribor.

Par vienu no platformām, no kuras politiķi solīja samazināt kredītprocentu slogu, kļuva Saeimas Budžeta komisijas 2. augusta sēde, ko komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs noslēdza ar šādiem vārdiem: “Mums ir jāpalīdz tiem, kam ir hipotekārie kredīti un kuri nespēj [tos nomaksāt]. Nē, it kā bankas var pateikt, ka viss notiek, - ka nenotiek maksājumu kavējumi, bet uz kā rēķina tas viss notiek?! Uz tā, ka ģimenes atsakās no visa.”

J. Reira vārdi vienādi der gan kredītņēmēju uzmundrināšanai, ka augstas amatpersonas saprot viņu nelaimi, gan atskaitei ECB, ka tās politika Latvijā tiek perfekti īstenota. Šeit savstarpēji pārklājas uzdevumi gan bremzēt naudas apriti un tādējādi aizsegt ECB grēku ar naudas drukāšanu, gan aizvien lielāku spēku gūstošais “zaļais kurss” uz patēriņa samazināšanu. Sadzīviskā līmenī cilvēki nolikti izvēles priekšā starp savu mājokli vai iespēju reizi gadā doties ārzemju ceļojumā. J. Reira vārdi, ka “ģimenes atsakās no visa”, var novest līdz padomam ģimeni nemaz neizveidot, jo neesošām ģimenēm taču nav vajadzīgi mājokļi un nebūs jāatsakās ne no kā.

Latvijas Bankas skaidrojums, brīdinājums un aicinājums

Norādei uz ECB ir jāmīkstina pirmais iespaids par Latvijas Bankas iztapību zviedru un ne tikai zviedru komercbankām. Latvijas Banka kā ECB struktūrvienība nekavētos nodarīt tām pāri, ja būtu tāds rīkojums no ECB mītnes Frankfurtē. Taču tagad komercbankas apvieno patīkamo pelnīšanu ar lietderīgo paklausību ECB.

Uz politiķu solījumiem atņemt bankām virspeļņu Latvijas Banka reaģēja ar 3. augusta paziņojumu, ka “kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību”, no kā izriet, ka bankas nedrīkst tikt sodītas ar Euribor likmju celšanas rezultātā iegūtās naudas atņemšanu. Turpat arī brīdinājums jautājuma formā, vai Euribor aizvietošana ar kādu citu kredītprocentu veidošanas mehānismu tiešām “būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka”? Protams, ka jauno kredītprocentu aprēķināšanas formulu varēs izveidot parādniekiem vēl neizdevīgāku, ja tāds būs ECB uzdevums. Ja Latvijas valsts tiešām panāktu parādniekiem ļoti izdevīgus kredītprocentus, tad nekas neliegtu bankām tikpat lielu peļņu u uz to pašu vai citu klientu rēķina iegūt ar banku pakalpojumu tarifu celšanu.

Jaunākā Latvijas Bankas aktivitāte ir bankas prezidenta vietnieces Santas Purgailes 7. augusta TV intervija, kurā viņa mierināja, ka banku rekordlielās peļņas gūšanas laiks nebūšot ilgs. Tas ļoti atgādina kādreizēja Latvijas Ministru prezidenta Aigara Kalvīša atteikšanos 2005. un 2006. gadā veikt pasākumus pret inflāciju, jo inflācijas esot kā iesnas, kas pārejot pašas no sevis.

Vēl cits S. Purgailes apgalvojums sasaucas ar viņas pašas sacīto neilgo pēc tam kad viņa bija 2019. gada oktobrī iecelta valstiski nozīmīgajā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amatā. Pēc tam 2020. gada martā viņa uzmundrināja publiku, t.i., banku klientus ar vārdiem, “ka Latvijā var ienākt jauna banka". 2023. gada otrajā pusē nekas neliecina par šāda konkurenta parādīšanos, bet S. Purgaile varas aparātā nostiprinājusies un no kļūdām mācījusies. Mācījusies dot tādus solījumus, kuru izpildi nav iespējams pārbaudīt. Ārkārtas peļņu bankām nevajagot atņemt, bet panākt, lai tā tiktu ieguldīta jau esošo banku “finanšu tehnoloģijās, kas padarītu finanšu pakalpojumus pieejamākus, lētākus, kā arī ērtākus”.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...