Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šorīt Kultūras ministrijai un Ministru kabinetam nogādāju atklāto vēstuli par Nacionālās koncertzāles, AB dambja projektu. Vēstule adresēta no “Koncertzāles izveides iniciatīvas grupas”. Ja Tu piekrīti mūsu viedoklim, tad priecāsimies, ja dalīsies ar šo ziņu!

Pēdējo mēnešu laikā ir aktualizējies jautājums par Latvijas Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Neskatoties uz to, ka koncertzāles būvniecībai jau tiek piedāvātas vairākas iespējamās atrašanās vietas un, visticamāk, ir iespējamas arī citas piemērotas vietas, vislielākie strīdi un debates norisinās par šī projekta realizāciju uz AB dambja.

Ir jūtams būtisks un mērķtiecīgs lobijs no Kultūras ministrijas, kas aktīvi aizstāv ideju par koncertzāles būvniecību tieši uz AB dambja. Kultūras ministrijas galvenais un vienīgais vietas izvēles arguments ir tas, ka tā vēlas jauno koncertzāli izveidot par jaunu nacionālo simbolu. Diemžēl šis arguments tiek balstīts tikai un vienīgi uz ēkas novietojumu pilsētā un tās arhitektonisko risinājumu.

Mēs, mūzikas un izklaides nozarē ilgus gadus strādājošie, esam apvienojušies Koncertzāles izveides iniciatīvas grupā, lai paustu savu atbalstu šī nozīmīgā kultūras objekta izveidei un vienlaikus krasi nostātos pret nepamatoti augstām projekta izmaksām, ceļot nefunkcionālu un grūti apkalpojamu objektu uz AB dambja, par kura neefektīvo un dārgo uzturēšanu sabiedrībai būs jāmaksā vēl vairākās paaudzēs.

Mūsu iniciatīvas grupa iestājas par to, ka jau tuvāko piecu līdz sešu gadu laikā Rīgā beidzot ir nepieciešams uzcelt akustisko koncertzāli ar līdz 1500 skatītāju vietām. Uzskatām, ka koncertzālei ir jābūt funkcionālai un viegli pieejamai apmeklētājiem.

Veidojot jauno un, visticamāk, vienīgo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā, būtu jātiecas uz augstākajiem iespējamiem akustiskās zāles kvalitātes standartiem, kas piesaistītu apmeklētājus un izpildītājus ne vien no Latvijas bet arī ārvalstīm.

Ņemot vērā to, ka akustisko un apskaņojamo koncertzāļu arhitektoniskās un tehnoloģiskās prasības ir krasi atšķirīgas, un to, ka galvaspilsētā nepieciešamās apskaņojamās koncertzāles ietilpība būtu nepieciešama krietni lielāka nekā akustiskai koncertzālei (apm. 2500 skatītāju vietas), uzskatām par neiespējamu un ekonomiski nepamatotu ideju veidot daudzfunkcionālu zāli, kura tiktu balstīta uz kompromisiem. Tie būtiski iespaidos vai nu akustiskās zāles, vai apskaņojamās zāles akustiskos parametrus un funkcionalitāti.

Uzskatām, ka šobrīd Kultūras ministrijas plānotais tikai ar pašas koncertzāles būvniecību saistītais budžets – 118 miljoni eiro – ir nesamērīgi augsts un ekonomiski nepamatots šāda veida projekta realizācijai.

Tāpat mūsu iniciatīvas grupa uzskata, ka darbs pie Nacionālās akustiskās koncertzāles izveides būtu jāsāk nevis ar ēkas vizuālā izskata un novietojuma apspriešanu, kā to šobrīd dara Kultūras ministrija, bet gan ar krietni būtiskākām lietām, kas ir saistītas ar:

- programmu māksliniecisko saturu,

- koncertzāles funkcionalitāti,

- ekonomisko pamatojumu un zāles operēšanas plānu;

- saprātīgu valsts finansējuma izlietojuma plānošanu ne tikai pašas ēkas būvniecībai, bet arī turpmākai kultūras programmu un māksliniecisko kolektīvu uzturēšanas finansēšanai.

Mēs iestājamies par to, ka jaunizveidotajai koncertzālei obligāti jākļūst par mājvietu valsts finansētiem, Rīgā bāzētiem kolektīviem, kas nodrošinās būtisku daļu no koncertzālē paredzētajām mākslinieciskajām aktivitātēm.

Piemēram:

- Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris;

- Valsts Akadēmiskais koris Latvija;

- Valsts Kamerorķestris Sinfonietta Rīga;

- Latvijas Radio koris.

Jebkura veida koncertzāle ir īpašs objekts, kura veiksmīgai pastāvēšanai nepieciešams nodrošināt infrastruktūru, kas ir daudz būtiskāka par pašas ēkas ārējo veidolu vai precīzu novietojumu pilsētvidē. Mēs vēlamies vērst uzmanību tieši uz to, ka koncertu veiksmīgai norisei šāda tipa ēkās ir būtiskas infrastruktūras vajadzības, kas saistītas ar ēku un pasākumu tehnisko nodrošinājumu, koncertu apmeklētāju, iesaistīto mākslinieku un darbinieku ērtu piekļuvi gan no sabiedriskā transporta, gan no vieglo automašīnu stāvvietām.

Pasākumu un koncertzāles funkciju nodrošināšanai ir būtiska brīvas piekļuves nodrošināšana lielgabarīta kravas furgoniem ar dekorācijām, tehnisko ekipējumu, orķestru instrumentiem, televīzijas un radio translācijas tehniku, kā arī servisa nodrošinājuma transportam un citām ar pasākumu realizāciju saistītām vajadzībām.

Lai izpildītu visus šos augstāk pieminētos mākslinieciskos, funkcionālos un ekonomiskos kritērijus, uzskatām, ka koncertzāles novietojums uz AB dambja ir absurds un nākotnē radīs tikai papildu finansiālos apgrūtinājumus valsts budžetam.

Mēs, Koncertzāles izveides iniciatīvas grupa, vēršamies Latvijas Republikas Ministru kabinetā ar prasību rūpīgi izvērtēt Latvijas Nacionālās akustiskās koncertzāles projektu, iecerētās būvniecības vietas atbilstību koncertzāles funkciju pilnvērtīgam nodrošinājumam un Kultūras ministrijas piedāvātajam ekonomiskajam un mākslinieciskajam plānam koncertzāles sekmīgas darbības nodrošināšanai vismaz turpmāko desmit gadu laikā.

Vēlreiz vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz to, ka koncertzāle nav tikai “arhitektūras piemineklis”, bet gan dzīvs un funkcionāls organisms, kuram ir jānodrošina augstvērtīga un dzīvotspējīga kultūras dzīve un mūziku izglītojoša loma ne vien Rīgas bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Apzinoties šī galvaspilsētai svarīgā kultūras objekta lomu, vēlamies, lai projekta izvērtēšanā jau projekta tapšanas stadijā tiktu iesaistīti nozares speciālisti, kas spēj izvērtēt koncertzāles mākslinieciskos, funkcionālos, arhitektoniskos un ekonomiskos kritērijus.

Koncertzāles izveides iniciatīvas grupas vārdā:

Ralfs Eilands (mūziķis)

Zigmars Liepiņš (Latvijas Nacionālā opera un balets, VSIA valdes priekšsēdētājs)

Aivars Hermanis (mūziķis, producents, konsultants)

Mārtiņš Brauns (komponists, mūziķis)

Andris Veismanis (diriģents)

Gints Putnins (L Tips Agency, SIA producents)

Arturs Pērkons (JVLMA docētājs, būvakustiķis)

Normunds Eilands (SGS Sistēmas, SIA valdes loceklis, pasākumu un koncertzāļu tehniskā nodrošinājuma speciālists

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...