Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Konkurences uzraugu pasivitāti izjūtam savos maciņos

Artūrs Spīgulis, zvērināts advokāts
26.07.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukumsneviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos.

Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam.

Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Sākums bija cerīgs

Grozījumi, kuros Konkurences likuma 13. pants tika papildināts ar noteikumiem par aizliegumu dominējošā stāvoklī esošam mazumtirgotājam izmantot savu iepirkuma varu pār saviem piegādātājiem, stājās spēkā 2008.gada 1.oktobrī. Saeima pieņēma šos ierobežojumus mazumtirgotājiem pēc Konkurences padomes aicinājumiem tos noteikt ar likumu.

Šī likuma anotācijā bija atsauce uz 2006. gadā Konkurences padomes veiktajos sešos pētījumos konstatēto, ka augsts koncentrācijas līmenis gaļas, piena, graudu, zivju un to produktu ražošanas tirgos ir šo produktu iepirkuma tirgū jeb mazumtirdzniecības sektorā, kā arī secināts, ka lielākais uzcenojums atsevišķām pārtikas grupām veidojas tieši tirdzniecības tīklos, kas būtiski palielina preces gala cenu.

Jaunās likuma normas tika uzreiz piemērotas dzīvē. 2010. gada novembrī Konkurences padome sodīja Rimi par to, ka Rimi piemēroja AS Valmieras piens obligātus maksājumus par tās preču atrašanos Supernetto veikalu tīklā.

2011. gada janvārī Konkurences padome sodīja Maxima par to, ka Maxima ir piemērojusi pārāk ilgu norēķinu termiņu par SIA Siguldas Maiznieks piegādātajām precēm.

2012. gada decembrī Konkurences padome sodīja Drogas par to, ka tā uzspieda netaisnīgus, nesamērīgus un nepamatotus sadarbības nosacījumus tās piegādātājam, novedot to līdz maksātnespējai.

Likumdevējs gāja tālāk, ierobežojumus detalizējot un ieviešot tos speciālā likumā.

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, savukārt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums stājās spēkā 2021. gada 1. novembrī. Pirmo no abiem likumiem pēc Konkurences padomes iniciatīvas izstrādāja Ekonomikas ministrija. Likuma mērķis bija ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā.

Savukārt pašreiz spēkā esošo otro speciālo likumu izstrādāja Zemkopības ministrija uz pirmā likuma bāzes, likuma mērķī paredzot, ka ir aizliegta negodīga tirdzniecības prakse visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē. Jau kopš 2008. gada 1. oktobra, kad pirmoreiz pieņēma regulējumu, kas aizsargā ražotājus un piegādātājus no mazumtirgotāju iepirkuma varas, šo aizliegumu ievērošanu pilnvarota veikt Konkurences padome.

Taču Konkurences padome klusē. Jau vairāk nekā desmit gadus nav neviena lēmuma par šo specializēto likumu piemērošanu un pārkāpumu konstatēšanu. Tas nozīmē vai nu to, ka pārkāpumu nav, vai arī tie netiek konstatēti Konkurences uzrauga kautrības vai bezdarbības dēļ. Kamēr vidēji reizi gadā tiek paziņots par karteļa departamenta sagatavotiem lēmumiem un to radīto ietekmi uz Eiropas fondiem, neatbildēts ir jautājums, kā iespējams izmērīt Konkurences padomes nepieņemto lēmumu un neizmeklēto pārkāpumu ietekmi uz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas iepērkas mazumtirdzniecības vietās.

Konkurences padomes pārstāve norāda diskusijā Latvijas Radio, ka pēdējo astoņu gadu laikā Rimi un Maxima aizņēma 60% tirgus daļu līdz LIDL ienākšanai. Tomēr šajā laikā neesot bijis konkurences starp šiem spēlētājiem, kas novedis pie pārmērīgiem uzcenojumiem. Tādēļ publikācijā tiek aicināts valdības pārstāvjiem doties uz ārvalstīm meklēt citas lielas ķēdes, kam jāienāk Latvijas tirgū, un šī konkurences jārada. Bet varbūt nevajag doties uz ārvalstīm, bet tepat izpētīt, vai starp šiem diviem spēlētājiem nepastāv aizliegta vienošanās pārmērīgi nekonkurēt? Vai varbūt tie atrodas dominējošā stāvoklī un to ļaunprātīgi izmanto gan pret ražotājiem, gan saviem pircējiem?

Samazinās KP pieņemto lēmumu skaits

Jāatzīmē, ka ir būtiski samazinājies KP pieņemto lēmumu skaits, ar kuriem tā konstatē Konkurences likuma pārkāpumus. Ja 2008. gadā KP pieņēma 12 lēmumus par soda piemērošanu par pārkāpumu, tad 2015. un 2016. gadā tikai 5 lēmumus katrā gadā. Savukārt 2019., 2020. un 2023. gadā KP pieņēmusi vairs tikai pa vienam sodošam lēmumam gadā. Nu ko – jāuzdod Konkurences padomei čaklāk strādāt! Ja ilgus gadus Konkurences padome bija Ekonomikas ministrijas padotībā, tad šobrīd tā savā darbībā ir neatkarīga un atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Tas tad arī ir iestādes neatkarības rezultāts - iestāde dara, kā grib un tik daudz, cik grib.

Tikmēr pati KP šobrīd nemaz nekautrējas atzīt, ka visu lietas izmeklēšanu sagaida no ražotājiem un paši pārbaudīt mazumtirgotāju darbību nemaz nedomā. “Diemžēl situācija ir tāda: ja ražotājs vēršas pie mums ar datiem, kas varētu liecināt par negodīgas tirdzniecības prakses veidiem, kas tiek īstenota no lielveikalu tīklu puses, tad galu galā lielveikali var izvērst pretpasākumus," Latvijas Radio diskusijā norāda Konkurences padomes pārstāve Sanita Uljāne.

Konkurences padomes pārstāve gan kautri noklusē, ka likums dod plašas pilnvaras pašai Konkurences padomei pieprasīt un saņemt informāciju (piemēram, saraksti un līgumus ar ražotājiem) tieši no mazumtirgotājiem, tur konstatējot, kurš tad ietekmē cenu celšanu vai samazināšanu. Patiesībā šīs sarakstes Konkurences padomes rīcībā ir tikušas nodotas jau gadiem ilgi, bet rīcība nav sekojusi, Konkurences padomei noskatoties, kā tirgotāji no sortimenta izņem nepaklausīgo ražotāju produkciju vai vienpusēji nosaka preču iepirkšanas cenu.

Soda par izrunāšanos

Jūlija vidū pārtikas ražotāji plašsaziņas līdzekļos skaidri norādīja, ka tieši mazumtirgotāji palielina preču uzcenojumu un piemēro pat 200%un 300% uzcenojumu, kamēr ražotāji cenas nav mainījuši reizēm pat gadu. Reakcija bija momentāna. Jau nākamajā darbadienā ražotāji saņēma e-pastus no lielākā mazumtirgotāja, kuros tika uzdots ražotājiem … divu nedēļu laikā samazināt cenas par aptuveni 30% un noteikt tās mazumtirgotāja izvēlētā apmērā. Jā, tā nav kļūda – nevis ražotājs nosaka, par cik mazumtirgotājam pārdos savu produktu, bet gan mazumtirgotājs nolemj gan par cik ražotājs to drīkst pārdot mazumtirgotājam, gan par cik pārdos pircējam veikalā.

Vai 300% uzcenojums ir Konkurences likuma pārkāpums? No konkurences tiesību teorijas perspektīvas uzņēmuma rīcība tirgū un tā finanšu rādītāji var liecināt par to, ka tam ir tirgus vara. Ir saprātīgi secināt, ka uzņēmumam ir tirgus vara, pamatojoties uz pierādījumiem, ka tas konsekventi nosaka cenas virs atbilstoša izmaksu apmēra un pastāvīgi ieguvis pārmērīgu peļņas likmi. Tas savukārt noved pie secinājuma, ka uzņēmums varētu atrasties dominējošā stāvoklī un ļaunprātīgi to izmantot.

Nobeigumā maza analoģija. Neviens neapstrīd, ka auto vadīšana reibumā ir smags pārkāpums autosatiksmē, bet Konkurences likuma pārkāpumam ir negatīvas sekas uz tautsaimniecību. Likumdevējs ir izšķīries bargi sodīt kā dzērājšoferus, tā konkurences noteikumu pārkāpējus. Tomēr presē lasām par bērniem, tēviem un mātēm, kas iet bojā dzērājšoferu izraisītos negadījumos. Jā, katram autovadītājam blakus policistus nenoliksi un katru dzērāju nenoķersi, jo valstī ir ap pusmiljons aktīvu autovadītāju. Bet cik mums valstī ir spēcīgi pārtikas mazumtirgotāji? Vai tā ir augstākā matemātika, kam nepieciešami gadi, lai izrēķinātu uzcenojumu jāņogām, kas tirgū maksā 2 EUR, bet veikalā 50 EUR? Un ne jau tikai ar jāņogām tā ir gadījies un gadās…

Foto – Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...