Konkurss par Vaškeviča krimināllietu – paldies iesūtītājiem, bet materiālu vēl nepietiek
PIETIEK03.01.2012.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Pietiek izsaka lielu pateicību personām, kas portāla rīcībā nodevušas atsevišķus materiālus no, iespējams, šā gada skaļākās tiesā izskatāmās lietas – bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča kukuļošanas krimināllietas. Diemžēl ar jau saņemtajiem materiāliem ir par maz objektīvas ainas gūšanai, tāpēc Pietiek lūdz visus labas gribas cilvēkus, kuru rīcībā ir šīs lietas materiāli, nodot tos mūsu rīcībā iespējami pilnākā apmērā.
Pašlaik Pietiek jau ir saņēmis atsevišķus dokumentus no Vaškeviča lietas, - mums jau ir skaidrs, kas šajā lietā ir galvenais apsūdzības liecinieks (mūsu rīcībā ir vairāki desmiti lappušu ar šīs personas liecībām), kad un uz kādu faktu pamata šī lieta sākta; tāpat mūsu rīcībā ir arī vairāki Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāju lēmumi par darbībām šīs lietas ietvaros.
Taču mūsu jau saņemtie materiāli vietumis ir diezgan pretrunīgi – no tiem rodas, piemēram, iespaids, ka KNAB dažādas aktivitātes saistībā ar konkrētām Vaškeviča darbībām veicis jau pirms tam, kad uz tām vismaz formāli labprātīgi un neviena nepiespiests norādījis KNAB galvenais liecinieks.
Zināmas pretrunas saskatāmas arī dažādu mums nodotu dokumentu datumos – tā, piemēram, rodas iespaids, ka KNAB darbības saistībā ar atsevišķiem iesniegumiem veicis vēl pirms tā, kad šie iesniegumi vispār nodoti birojam un oficiāli reģistrēti tā lietvedībā.
Tāpat, kā nojaušams no apsūdzības, lietā vajadzētu būt apjomīgiem (viena vai pat vairāku sējumu kopapjomā) Vaškeviča, galvenā liecinieka un, iespējams, arī dažādu augstu amatpersonu telefonsarunu un klātienes sarunu ierakstiem, taču šo materiālu mūsu rīcībā vismaz pagaidām nav.
Tā kā KNAB un prokuratūra ir izdarījuši visu iespējamo, lai noslepenotu šīs krimināllietas materiālus un oficiāli netiek atklāts pat tas, kam un kādos apstākļos Vaškevičs devis kukuli, Pietiek atliek aicināt personas, kuru rīcībā ir mūsu aprakstītā informācija, to nodot mūsu rīcībā.
Ņemot vērā, ka ir paredzēts - tiesas prāva notiks aiz slēgtām durvīm, tā nedodot sabiedrībai nekādas iespējas saņemt objektīvu, ticamu informāciju, Pietiek apņemas visus saņemtos dokumentus publiskot pilnā apmērā (izņemot vienīgi sensitīvus personas datus).
Pietiek vēlreiz norāda: ja gadījumā materiāli ir tik apjomīgi, ka tos grūti ievietot slavenajā pastkastē Rīgā, Indrānu ielā 12-15 (cik zināms, kopā krimināllietā ir aptuveni pusotrs desmits sējumu), tos iespējams arī, saliktus, teiksim, atkritumu maisā, novietot pie attiecīgā dzīvokļa durvīm.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
