Konstitucionālā sūdzība par krievu valodas referendumu
Linards Grantiņš un domubiedri*08.01.2012.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Konstitucionālā sūdzība par referenduma par valsts valodas piešķiršanu krievu valodai un par valsts valodas piešķiršanu krievu valodai antikonstitucionālo raksturu un neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes pirmās nodaļas pirmajiem četriem pantiem.
2012. gada 3. janvārī Centrālā vēlēšanu komisija nolēma, ka sestdien, 2012. gada 18. februārī notiks tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Tautas nobalsošanas zīmē tiks iekļauts jautājums "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu?". Iespējamie atbilžu varianti ir "Par" un "Pret".
Uzskatu, ka jautājums par krievu valodu kā otru valsts valodu ir pretrunā Latvijas valsts identitātes vienam no pamatelementiem, kas ar nodomu ir iekļauts Satversmes pirmajā nodaļā un ir viens no pirmajiem pantiem.
Izlasot piedāvāto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu pielīdzināms jautājumam - vai jūs vēlaties izbeigt Latvijas valsts pastāvēšanu? Faktiski tas ir referendums par Latvijas valsts un, plašākā mērogā raugoties, Eiropas Savienības pamatu graušanu.
Pieteicējs Linards Grantiņš pieprasa Satversmes tiesu izvērtēt Vladimira Lindermaņa (nepilsoņa), Jevgenija Osipova, Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča antikonstitucionālās darbības, kas attiecas uz parakstu vākšanu par krievu valodas statusa maiņu Latvijas Republikā. Vai šāda veida precedents ir atrodams vēl kādā pasaules valstī, kur okupanti un viņu pēcteči pieprasa savai valodai Valsts valodas statusu ?
Kāds sods ir piemērojams tiem 184 000 "integrantiem", kuri pārkāpa doto zvērestu** Latvijas Republikai un agresīvi nostājās pret Latvijas kā valsts eksistenci ?
Kāds sods ir piemērojams Zatlera reformu partijas un partijas Vienotība ministriem, kuri šajā ekonomiskās krīzes laikā piešķīra līdzekļus šim antikonstitucionālajam pasākumam, kurš faktiski tiek vērsts uz Latvijas valstiskuma iznīcināšanu?
Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - TB/LNNK ministri Gaidis Bērziņš un Žaneta Jaunzeme-Grende uzskata, ka parakstu vākšana par grozījumiem Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantā, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu, ir pretrunā ar Latvijas valsts dibināšanas jēgu un Latvijas Republikas Satversmes 1. panta - "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika" - dziļāko būtību. Tērēt valsts budžeta līdzekļus pretvalstisku darbību finansēšanai ir amorāls lēmums, ko Nacionālās apvienības ministri atsakās atbalstīt. Uzskatām, ka šāda parakstu vākšana var radīt etnisku spriedzi Latvijas sabiedrībā, kā arī daļā iedzīvotāju veicināt necieņu pret Latvijas valsti, tās simboliem un latviešu valodu kā vienu no valsts uzbūves pamatiem.
Nacionālās apvienības ministri skaidri norādīja, ka kolēģi E. Rinkēvičs, D. Pavļuts, A. Vilks, R. Kozlovskis, R. Kīlis, I. Viņķele, A. Ronis, I. Circene, E, Sprūdžs, L. Straujuma brutāli pārkāpj LR Satversmi, bet tas tika ignorēts.
Latvijas Republikas Tautas tribunāla spriedums: parakstu vācēji "PAR KRIEVU VALODU" un tie, kuri parakstījās par šīs okupantu valodas ieviešanu par valsts valodu, no Latvijas Republikas izraidāmi, bet ministri, kuri ir tiešie šīs AKCIJAS organizētāji, no amatiem atstādināmi un sodāmi ar augstāko soda mēru par valsts nodevību un nacionālā naida kurināšanu.
Šī noziedzīgā Saeima atlaižama un nosakāmas jaunas vēlēšanas, kurās nedrīkst piedalīties deputāti no Zatlera reformu partijas, partijas Vienotība un partijas Saskaņas centrs. Tie ir priekšnosacījumi, kuri tiktu veikti jebkurā demokrātiskā valstī pēc tik brutāli veikta nodevības akta, tie ir jāveic arī Latvijā, lai izbēgtu no asinsizliešanas un saglabātu latviešu izveidoto valsti, kuras vārds ir LATVIJA.
Latvijas Republikas Tautas tribunāls cer, ka netiks veikts kārtējais nodevības AKTS, kādu pastrādāja Satversmes tiesa atdodot ABRENI Krievijas slepkavu režīmam. DIEVS SVĒTĪ LATVIJU !
** Latvijas Republikas Tautas tribunālam nav pieņemams ES tiesneša E. Levita murgainais spriedums par ZVĒRESTU. Levits: "Satversmē garantētās politiskās tiesības ir vērtējamas augstāk par Satversmē noteikto deputātu zvērestu." Viņš pasaka to, ka ZVĒRESTA laušana - NODEVĪBA ir augstāk vērtējama par Satversmē garantētajām politiskajām tiesībām!!! Kas ir ZVĒRESTS? Tas ir apliecinājums augstākai MORĀLES pakāpei. Zvēresta laušana ir NODEVĪBA - morāles zemākā pakāpe.
Ņemot vērā visu iepriekš sacīto un uzskatot, ka likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" un referendums vērsts pret Latvijas valsts pastāvēšanu, pieteicējs Linards Grantiņš lūdz Satversmes tiesu:
1. pieņemt prasību un izvērtēt, vai 2012. gada 18. februārī paredzētais referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir antikonstitucionāls.
2. atzīt Centrālās vēlēšanu komisijas 2012. gada 3. janvāra lēmumu Nr.1 "Par tautas nobalsošanas izsludināšanu" un likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" par antikonstitucionāliem un neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes pirmās nodaļas pirmajiem četriem pantiem.
* LRTT piesēdētājs, H-86 līdzdibinātājs, Triju Zvaigžņu ordeņa īpašnieks Raimonds Bitenieks
LRTT piesēdētājs, H-86 biedrs, LNF biedrs Jānis Zīverts
LRTT piesēdētājs, H-86 aktīvists, Triju Zvaigžņu ordeņa īpašnieks Aivars Prūsis
LRTT piesēdētājs Edgars Dambītis
Nacionālās apvienības valdes loceklis Aivars Andersons
Nacionālās apvienības valdes loceklis Juris Lapinskis
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
