Iesaki rakstu: 
Kādā no savām uzrunām Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar aizvainojuma piegaršu atzīmēja, ka pēc tā, ko ar savu sīvo pretestību agresoram pierādīja Ukrainas bruņotie spēki (BS), runāt par valsts neatbilstību NATO standartiem, maigi izsakoties, ir nevietā. Šajā sakarā vienā no saviem portālā Pietiek publicētajiem rakstiem biju norādījis uz to, ka Ukrainas BS neatbilstība NATO standartiem nebija tas būtiskākais faktors valsts neuzņemšanai blokā, un pieminēju vēl divus būtiskākus - korupciju, kā arī slēptu un atklātu Kremļa ietekmes aģentu klātbūtni Ukrainas varas ešelonos. Turpat arī piemetināju, ka korupcija ir viena no svarīgākajām Kremļa hibrīdkara metodēm.
12. aprīļa pievakarē prezidents Zelenskis paziņoja, ka ir aizturēts Viktors Medvedčuks - ietekmīgs Ukrainas politiķis, pret kuru ir izvirzītas apsūdzības valsts nodevībā. Medvedčuks tika aizturēts, tērpies Ukrainas armijas formas tērpā, mēģinot nelegāli pamest valsti. Tikai dažas stundas vēlāk Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava apmainīt šo personu pret Krievijas gūstā esošajiem Ukrainas karavīriem. Kāpēc tāda steiga, par to nedaudz vēlāk, bet tagad par pašu šo personāžu.
Pazīstamais apskatnieks un bijušais PSRS izlūks Jurijs Švecs, kurš labi pārzina “virtuvi”, veltīja šim notikumam daļu no sava video, kas tika publicēts viņa YouTube kanālā dienu vēlāk. Pilns ieraksts ir noskatāms šeit - https://youtu.be/hd7gtl2imgA. Nav jēgas atstāstīt visu, tāpēc pieskaršos galvenajam. Viktors Medvedčuks - VDK aģents vēl no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem ar zināmām dotībām, kas tika novērtētas gan no PSRS VDK puses, kad stučīja par saviem kursa biedriem, gan arī vēlāk no Krievijas FDD puses, kas ļāva saņemt no Kremļa ievērojamus līdzekļus savas partijas izveidei un politiķu korumpēšanai Ukrainā, ka arī televīzijas kanālu iegādei Kremļa informatīvās telpas izplatīšanai.
Finansējums no Kremļa tika nodrošināts, Medvedčukam veicot starpniecības pakalpojumus Krievijas naftas piegādēs Ukrainai, turklāt ievērojama daļa no šiem līdzekļiem iegūla viņa personīgajos kontos. Kā apgalvo Švecs, tad Ukrainas drošībniekiem priekšstats par to, kas ir šis “putns” un kā interesēs viņš darbojas, bija jau kopš 2002.gada, tomēr nekas netika darīts, lai to apturētu vai vismaz ierobežotu. Tiktāl par Šveca sniegto informāciju.
Viss gāja kā pa sviestu, līdz beidzot 2021.gada maijā pret šo subjektu tika ierosinātas vairākas krimināllietas, tai skaitā par valsts nodevību, un 13.maijā Ukrainas tiesa noteica “veiksmīgajam uzņēmējam” un politiskās partijas vadītajam mājas arestu (mājas arests apsūdzībā par valsts nodevību - ?!). Sākoties Krievijas agresijai, 28. februārī Medvedčuks no mājas aresta izbēga ( apsardze esot uz to brīdi aizgājusi nokārtot dabiskās vajadzības) līdz beidzot pēc pusotra mēneša bēguļošanas tika aizturēts un nekavējoties tiek piedāvāts apmaiņai.
Kāds pateiks - kā tad tā, izmeklēšana valsts nodevībā nav pabeigta, tiesa nav bijusi - un izdot Ukrainas pilsoni agresora valstij? Bet ja nu nevainīgs? Jā, man arī tas šķita dīvaini, bet tikai uz brīdi. Kā atzīmē Švecs, tad šāda tipa darboņa rīcībā varētu būt tik daudz informācijas, ka, ja tas nāktu gaismā, tad dažam labam politiķim Ukrainā nāktos ne vien izbeigt savu politisko karjeru, bet varbūt pat nošauties, ieliekot sev automāta stobru mutē (labprātīgi, protams). Gribot vai negribot uzprasās loģisks secinājums - prezidenta pietuvināto lokā ir ļaudis, kas baidās no šī kompromāta, un tie spēj ietekmēt prezidenta lēmumus.
Bet notiek vēl kas dīvaināks. Jau dienu pēc Zelenska apmaiņas piedāvājuma Putina preses sekretārs Peskovs nāk klajā ar paziņojumu, ka Kremlim par to nav nekādas intereses, jo Medvedčuks nav Krievijas pilsonis. Lasītājs atkal brīnīsies - kā tad tā. Kremļa saimniekam taču ir jābūt daudz jautājumu savam ietekmes aģentam par tēmu, kur palikusi nauda, kas tika iedota blickrīga nemilitārās komponentes nodrošināšanai.
Arī šeit ir savs loģisks skaidrojums. Kremļa interesēs ir palielināt spriedzi Ukrainas sabiedrībā, kas nenovēršami atsauktos uz situāciju frontē, un šī spriedze noteikti radīsies, ja Medvedčuks sāks runāt un fakti nāks gaismā. Pieļauju, ka Medvedčuka bēgšana ar ieplānotu izgāšanos tika realizēta pēc Kremļa ieceres un ar tā atbalstu, lai Ukrainas sabiedrībā aktualizētu šo jautājumu izšķirošo kauju Donbasā priekšvakarā. Ko darīt Ukrainai? Ir jāveic rūpīga izmeklēšana jau tagad, nepieļaujot noplūdi līdz brīdim, kad okupanti tiks padzīti no Ukrainas teritorijas, turklāt jāpaskaidro sabiedrībai, kāpēc tas tiek darīts, bet par to, ka Ukraina uzvarēs, es nešaubos.
Prezident Zelenski! Neliec vilties. Patiesība vienalga agri vai vēlu būs jāatklāj, un to pieprasīs Mariupoles kaujās izdzīvojušie AZOV karavīru un Bučā noslepkavoto tuvinieki.
Slava Ukrainai!
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
