Iesaki rakstu: 
Nu jau bijušais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots tuvākajā laikā stāsies a/s Diena vadībā, nomainot ar oligarha Aivara Lemberga ietekmi saistīto Normundu Staņēviču, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Arī par paša Kota, kura vadības laikā Latvijas Televīzijai bija sadarbības līgumi ar Ventspils pilsētu gan Eirovīzijas, gan citos projektos, īpašajām attiecībām ar Lembergu ticis runāts jau sen. Šobrīd amatu zaudējušā Kota iekārtošana Dienas vadībā, uz kuras slēptajiem īpašniekiem norādīja noplūdušie "oligarhu lietas" materiāli, uzliek punktu uz "i" nojausmām par viņa un Lemberga saikni. Ne ar Staņēviču, ne Kotu Pietiek sazināties pagaidām nav izdevies.
Jau pēdējās nedēļās ar tranzītbiznesu saistīti avoti vērsa uzmanību, ka Staņēvičs šoziem vairāk aizņemts ar Ventspils darījumu kārtošanu, nevis a/s Diena vadīšanu. Pēdējās nedēļās Staņēvičs lidojis uz Londonu, kur ticies ar koncernu Vitol, kas pašlaik kontrolē no Lemberga ietekmes izslīdējušo a/s Ventspils nafta un a/s Latvijas Kuģniecība. Staņēvičs savulaik kopā ar Lemberga dēlu Anriju Lembergu strādājis auditorfirmā Deloitte&Touche. Tieši caur šo pazīšanos Staņēvičs nonācis Lemberga seniora menedžeru lokā. Vēlākajos gados Staņēvičs strādājis a/s Ventspils nafta, a/s Latvijas Kuģniecība un ar trīs oligarhu interesēm saistītās SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums padomē.
Pietiek jau pagājušā gada oktobrī rakstīja, ka laikraksta Diena patiesie īpašnieki jau vismaz brīdī, kad par tā kontrolpaketes īpašnieku 2010. gada vasarā formāli kļuva Viesturs Koziols, patiesībā bija trīs latviešu oligarhi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs. Tā liecina pierādījumi, kurus tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanas gaitā ieguvis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas iegūta no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem, laikraksta Diena pirkšanas darījums realizēts caur SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO), kas, kā ir pārliecināti izmeklētāji, caur starpniekfirmām slēpti pieder Šleseram, Šķēlem un Lembergam. KNAB redzeslokā laikraksta Diena pirkums nonācis, izmeklējot trīs oligarhu patiesās īpašumtiesības citos uzņēmumos, arī SIA RTO. Visu trīs oligarhu slēptās īpašumtiesības šajā uzņēmumā vismaz daļēji atšifrē, kādā veidā noticis Dienas pirkšanas darījums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
