Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) – ikdienā sauktas par Ekonomikas policiju – pārstāvji nevis vienkārši mēģinājuši piespiest ekspertes atteikties no viņu sniegtā slēdziena tā sauktajā „kokvilnas lietā”, bet izcēlušies ar neikdienišķu brutalitāti. To atklāj Pietiek rīcībā nonākušie tiesas materiāli, no kuriem izriet, ka saistībā ar šo incidentu īpaši izcēlies izmeklētājs Didzis Mežavilks, kurš zināms kā uzņēmēja Vasilija Meļņika „glābējs” saistībā ar Rīgas kuģu būvētavas akcionāru sūdzībām.

Iepriekš Pietiek ar atsauci uz pilno spriedumu „kokvilnas lietā” aprakstīja spriedumā atreferētās Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas valdes priekšsēdētāja Juliusa Anšina liecības par to, kā asociācijas birojā 2015. vai 2016. gadā noticis „Ekonomiskās policijas uzbrukums.

Ekonomikas policijas pārstāvji likuši ekspertēm „R.Trummai un L.Griščenkovai atteikties no viņu sniegtā slēdziena un sniegt policijai labvēlīgu slēdzienu, bet viņas atteicās”.

Taču nu Pietiek rīcībā nonākusi tiesas sēdes stenogramma, un izrādās, ka tiesneses Intas Naruškas (attēlā) taisītajā spriedumā Anšina liecības ir tikušas aprakstītas ļoti diplomātiski un lakoniski. Patiesībā ir bijusi runa par vairāku liecinieku klātbūtnē notikušu, īpaši brutālu spēka demonstrāciju.

„Pagājušā gada janvārī bija burtiski bandītu uzbrukums, ekonomiskās policijas darbinieku uzbrukums. Bija tāds Mežavilks, pārējiem nezinu uzvārdus, viņi mēģināja naturālā veidā izzagt mūsu speciālisti Griščenkovu. Tas bija dažu cilvēku klātbūtnē, kuri atradās ofisā, tai skaitā piedalījās advokāts Visvaldis Kļaviņš. Viņš piedalījās lietā,” Anšins liecinājis tiesā.

Turklāt Ekonomikas policijas darbinieki ir „iebrukumam” gatavojušies ar īpatni konspiratīvām metodēm. „Iepriekšējā gadā, 29. decembrī bija zvans, cilvēks nestādījās priekšā, lūdza sniegt konsultāciju rokrakstu jomā. Es lūdzu, lai speciālisti atnāk uz ofisu un lai viņš atnes materiālus. Viņš saka: „Labi, jā, mēs sarunājām.” 29. decembrī viņš neatnāca un nepiezvanīja, bet piezvanīja, neatceros, 2. vai 3. janvārī, jaunā gada pirmajā darba dienā, un palūdza uzaicināt speciālistus.

Es viņiem piezvanīju, un viņi bija ar mieru atnākt noteiktajā laikā. Viņi atnāca mazliet agrāk, Griščenkova mazliet aizkavējās. Es skatos, ka viņi uzvedās ļoti dīvaini šajā brīdī. Es viņus nepazinu tajā brīdī, es pēc tam tikai uzzināju, ka viens no viņiem ir Mežavilks,” tiesā liecinājis Anšins.

Savukārt tālākā Mežavilka un citu policijas darbinieku rīcība bijusi atklāti brutāla: „Es saku, ka Griščenkova nāk pāri ceļam. Viņi tūlīt metās uz durvīm. Viņi tūlīt ieslēdza telefonu uz skaļruni, lai mēs visu dzirdētu. Saruna notika krievu valodā, un viņi saka: „Mēs tevi apraksim, tevi neviens neatradīs, un neviens tevi pat nemeklēs.” Viņa saka: „Kas jūs tādi esat? Ko jums vajag?” Tad es skrēju pie durvīm viņu glābt.

Ieraudzīju, ka viņu velk aiz rokām. Es saku: „Atlaidiet! Uz kurieni jūs viņu velkat?” Viņi saka: „Ne tava suņa darīšana.” „Kas jūs tādi?” es prasu. „Ne tava darīšana.” Es saku: „Ejam uz ofisu.” Tad viņi saka: „Tad viņa saņems 48 stundas.” Es prasu: „Kas jūs tādi esat, lai dotu 48 stundas?” Man ir jāzina, kas šeit notiek. Tad viņi teica: „Mēs esam no ekonomiskās policijas.”

Es teicu: „Parādiet dokumentus! Parādiet apliecības.” „Mums nav pienākums katram uzrādīt, mēs paši zinām.” Es saku: „Viņa ir bijusī policijas majore, bet es esmu bijušais justīcijas pulkvežleitnants.” „Mums ir pilnīgi vienalga, mēs jūs saberzīsim.” Es saku: „Jūs ļoti neglīti uzvedaties. Ko jums vajag?” „Mēs viņu gribam nopratināt.”

„Un ar ko jūs taisāties viņu vest?” Tad viņi parādīja uz mašīnu, policijas mašīnu. Es teicu: „Ja no viņas kaut matiņš nokritīs, tad jums būs slikti.” Viņš parādīja tomēr savu apliecību, un es redzēju, ka tas ir Mežavilks, bet otro es nezinu, viņš neparādīja. Viņš Mežavilka priekšā arī gribēja parādīt, cik viņš ir liels, bet viņš kaut kā kautrējās nedaudz...”

Interesanti, ka šīs tiesā sniegtās liecības nav radījušas nekādu interesi ne tiesnesei, ne prokurorei, kura tikai painteresējusies – „paskaidrojiet, kādā sakarībā jūs to stāstāt”. Arī tad, kad Anšins liecinājis, ka šādā veidā policijas darbinieki „piespieda Griščenkovu un Trummu atteikties no sava slēdziena, bet dot tādu, kas ir viņiem vajadzīgs”, tiesnese uz šīm ziņām nav reaģējusi.

Izmeklētājs Mežavilks tiek uzskatīts par vienu no „pasūtījumu galda” lietu veikšanu ENAP un pirms trim gadiem plašāku ievērību izpelnījās kā bēdīgi slavenā uzņēmēja Meļņika „glābējs”.

Lietas būtība toreiz bija – trīs Meļņika ģimenes kontrolētās Rīgas kuģu būvētavas mazākumakcionāri bija vērsušies ENAP ar iesniegumu par Meļņika kā uzņēmuma valdes locekļa iespējami veiktām nelikumīgām darbībām kredītlīdzekļu saņemšanā no Unicredit Bank, ar ķīlu apgrūtinot Rīgas kuģu būvētavas peldošo doku.

Kā izrietēja no policijai sniegtās informācijas, doks paklusām ticis ieķīlāts jau 2010. gada beigās, taču pašam uzņēmumam no šīs ieķīlāšanas nav bijis nekāda labuma, - faktiski Meļņiks to izmantojis, lai kredītu saņemtu viņam personiski piederošā kompānija Eiroholdings. Meļņikam oficiāli pieder tikai neliela daļa Rīgas kuģu būvētavas akciju, taču faktiski tās pamatlīdzeklis ieķīlāts, lai balstītu viņa personisko biznesu.

Ne iesaistīto personu atmiņas zudumi un citas dīvainības, ne resoriskajā pārbaudē pierādītais fakts, ka publiskās akciju sabiedrības manta ieķīlāta, lai palīdzētu viena tās akcionāra personiskajam biznesam, ne pat prokuratūras norādes Ekonomikas policijai nešķita īpaši būtiskas, un rezultātā ENAP veselas trīs reizes pieņēma lēmumu kriminālprocesu nesākt, jo neesot "pamata uzskatīt, ka doks ieķīlāts pretēji AS Rīgas Kuģu būvētava interesēm un kāda no sabiedrības amatpersonām ļaunprātīgi būtu izmantojusi vai pārsniegusi savas pilnvaras", turklāt notiekot arī saņemtā kredīta atmaksa.

Pēc prokuratūras kārtējiem iebildumiem pārbaude ENAP ietvaros arī trešo reizi tika nodota tam pašam izmeklētājam Didzim Mežavilkam, kurš arī trešoreiz atteicās sākt Meļņikam nevēlamo kriminālprocesu, "jo nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva".

Kā redzams no „kokvilnas lietas” materiāliem, ne prokurore, ne tiesnese Inta Naruška uz oficiāli sniegtajām liecībām par policijas, iesējams, pretlikumīgu rīcību nekādi nav reaģējušas. Attiecībā uz Narušku tas arī ir izprotams, - jau tajā pašā dienā pēc notiesājošā sprieduma nolasīšanas „kokvilnas lietā” viņa ir pametusi darbu Rīgas rajona tiesā, lai pārceltos uz „slaveno” Zemgales rajona tiesu Ogrē. Interesanti, ka, kā izrādās, lēmumu par tiesneses pārcelšanu Tieslietu padome bija pieņēmusi jau gandrīz divus mēnešus pirms šī sprieduma nolasīšanas.

Iepriekš tiesnese Naruška šo lietu, kas saistīta ar vairāk nekā deviņus miljonus eiro vērtas Tadžikistānas kokvilnas kravas „pazušanu”, izskatīja bez īpašas steigas: apsūdzības nolasīšana tika pabeigta jau pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2016. gada pavasarī.

Savukārt šovasar tā tika noslēgta lielā steigā, tiesnesei Naruškai trim apsūdzētajiem - uzņēmējam Gulamam Mohammadam Gulami, viņai sievai Valentīnai Gulami un Larisai Karpenko –, neraugoties uz apsūdzībā konstatētajām pretrunām, piespriežot līdz pat astoņus gadus ilgus cietumsodus.

Pietiek jau vairākkārt ir informējis par dažādām dīvainībām šajā lietā, kas saistīta ar Igaunijā reģistrētas kompānijas OU Logistic-Ekspress apgalvojumiem, ka tai Latvijas teritorijā pazudusi Tadžikistānas kokvilnas krava vairāk nekā deviņu miljonu eiro vērtībā un ka šo "pazušanu" esot organizējusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu.

Sākotnēji ciešot zaudējumu lietas izskatīšanā civiltiesiskā kārtībā, Igaunijā reģistrētais uzņēmums vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par "Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu" un darbībām, ko "veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu".

Šajā lietā iesaistīta arī bijusī prokurore, pašlaik jau citā lietā cietumsodu saņēmusī Irina Bogdanova, iespējams, arī augsti Ekonomikas policijas darbinieki un uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kuram Gulami savulaik pēc savu tuvu paziņu lūguma pieprasījis atdot ļoti ievērojamu summu, kuru tas bijis parādā.

Savukārt Gulami bijušais šoferis Normunds Žīgurs-Eļmurzajevs sākotnēji šajā lietā bija pieprasījis sev procesuālo aizsardzību, bet, to nesaņemot, cita starpā savās liecībās piesaucis pat toreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas dēlu - Norvik bankas darbinieku.

Ja ticēt Gulami šoferim, viņš attiecībās ar premjeres dēlu nonācis tiktāl, ka uzsācis ar viņu atklātas sarunas par biznesa jautājumiem. "Vairākas reizes es vadāju Guļamu Mohammadu Gulami ar mūsu premjerministres Laimdotas Straujumas dēlu Ģirtu, kurš kārtoja Gulamam Mohammadam Gulami kredītlīniju. Man pat bija privāta saruna ar minēto Ģirtu" - šādu oficiālu liecību Žīgurs-Eļmurzajevs sniedzis izmeklētājiem.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...