Iesaki rakstu: 
Pēdējās šaubas, ka uzņēmējs Viesturs Koziols saskaņā ar viņa publiskajiem izteikumiem AS Diena kontrolpaketi varētu būt iegādājies par saviem brīvajiem līdzekļiem, izgaisina dati par viņam tieši piederošo uzņēmumu parādu slogu, - izrādās, tas pēc kreditoru prasību kopapjoma uzņēmēju ierindo valsts lielāko parādnieku pirmajā trīsdesmitniekā.
datu bāze rāda, ka Koziolam gan tieši pieder kapitāldaļas kopumā 26 kompānijās, taču šie uzņēmumi pagājušo gadu nospiedošā pārsvarā beiguši ar pietiekami nospiedošiem zaudējumiem.
Kā Pietiek jau informēja, no deviņiem uzņēmumiem, kas tieši un simtprocentīgi pieder Koziolam, pagājušo gadu ar peļņu spējis pabeigt viens (peļņa – nepilni 50 tūkstoši latu), savukārt sešu citu kopējie ciestie zaudējumi bijuši nepilni 450 tūkstoši latu.
Savukārt no 17 uzņēmumiem, kuros Koziols tieši ir viens no līdzīpašniekiem, pagājušo gadu ar zaudējumiem strādājuši 12, ar peļņu – četri, bet viens nav iesniedzis darbības gada pārskatu. Turklāt, ja četri pelnītāji kopā pērn sapelnījuši nepilnus 27 tūkstošus latu, tad pārējo zaudējumi pārsnieguši 150 tūkstošus latu.
Vēl šogad uzņēmējs bija spiests šķirties no viņam piederējušajiem 40,62% kapitāldaļu SIA Babītes hokeja halle. Koziols un viņa kompanjons Dainis Liepiņš neatrada brīvus līdzekļus, lai nomaksātu sava uzņēmuma parādus Hipotēku un zemes bankai.
Rezultātā pagājušā gada 16.martā Rīgas rajona tiesa nolēma nodot bezstrīdus piespiedu izpildīšanai prasību par 1,38 miljonu latu piedziņu no kompānijas. Šā gada 4. februārī jau uzsākta SIA Babītes hokeja halle bankrota procedūra.
Kā rāda jaunie Lursoft dati par Koziolam tieši piederošo uzņēmumu kreditoru prasību apjomu, jau pagājušā gada beigās – vairāk nekā pusgadu pirms it kā notikušās Dienas akciju iegādes – tās pārsniegušas 13 miljonus latu, turklāt lielas parādsaistības bijušas arī uzņēmumiem bez vērā ņemamiem īpašumiem.
Šādā situācijā grūti runāt kā par tirgus apstākļiem atbilstošām iespējām papildus aizņemties, kur nu vēl par varbūtību, ka uzņēmējam ar šādu slogu un pirmo kreditoru atņemto uzņēmumu ir ievērojami brīvie līdzekļi, Pietiek atzina aptaujātie uzņēmēji.
Tikmēr pats Koziols arī otrdien nesniedza nekādus komentārus par saviem uzņēmējdarbības rezultātiem. Viņš nevēlējās komentēt Pietiek secinājumu, ka viņa rīcībā nevarēja būt pietiekamu paša līdzekļu AS Diena akciju paketes iegādei, un nevēlējās atklāt, kādi bijuši patiesie viņa izmantotā finansējuma avoti AS Diena akciju paketes iegādei.
Nekādus komentārus saistībā ar šiem jautājumiem nevēlējās sniegt arī Dienas mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs.
Uzņēmums Koziola kapitāldaļas (%) Kreditoru prasību apjoms (Ls)
SIA LAUKU ATTĪSTĪBAS INNOVĀCIJU FONDS 100 4 693 350
SIA ABI KRASTI 100 3 953 725
SIA MF Projekts 100 3 049 968
SIA SELGAS PARKS 24 1 101 204
SIA ŽURNĀLS 100 561 875
SIA Sorento 50 465 709
SIA Jaunā skola 23,31 331 207
SIA JŪRAS MALA 75 244 845
SIA Agrofirma BULDURI 86,53 164 501
SIA VOLERU KRASTI 2,10 149 044
SIA Rīgas jūras osta Voleri 10,34 148 845
SIA WEB Projekti 100 104 734
SIA EKKORN 96,15 100 502
SIA SPORTS 100 71 525
SIA Fotostudija Imagine 70 71 140
SIA AVANTIS PROMO 50 68 001
SIA REAL PARTNERS 36 66 586
SIA MASTER CLUB 40 31 633
SIA SILICA 50 6971
SIA TRITAN ORBIT 100 6748
SIA JŪRAS BĒRZI 50 5800
SIA Jaunattīstības projekti 15,01 4105
SIA INVESTĪCIJU MĒRĶPROJEKTI 100 3955
SIA PANO MARKETINGS 20 250
SIA Waterhouse management 50 3
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
