Iesaki rakstu: 
Laikraksta Diena izdevēja kontrolpaketes formālajam īpašniekam Viesturam Koziolam vai personām, ko viņš pārstāv, slēpti pieder ne tikai daļa no pagaidām neveiksmīgajiem Andrejsalas attīstības projektiem vien: Norvēģijas publiskie reģistri atklāj, ka oficiāli viņam pieder arī puse no tāpat iesaldētā Zaķusalas attīstības projekta, kas pazīstams ar izskanējušajiem „Zaķusalas spēļu elles” radīšanas plāniem. Tas savukārt nozīmē, ka iepriekš no Rīgas pilsētas nomātās iespaidīgās Zaķusalas zemes platības nule paklusām un par lētu naudu nonākušas Koziola un kompanjona – būvfirmas Merks īpašumā.
Ja ticēt Latvijas Uzņēmumu reģistra datiem, jau ilgāk nekā trīs gadus Koziols vairs nav SIA Zaķusala Estates īpašnieku vidū, - tieši šis uzņēmums 2002. un 2005. gadā ieguva tiesības no Rīgas domes nomāt iespaidīgas zemes platības Zaķusalā, kuru kopējā attīstībai un apbūvei paredzētā platība ir 12,6 hektāri.
Saskaņā ar Lursoft interneta datu bāzes ziņām pašlaik Zaķusala Estates oficiālie īpašnieki līdzīgās daļās ir igauņu būvuzņēmums Merks un Norvēģijā reģistrētā AS Tritan Group.
Taču Norvēģijas publiskie datu reģistri rāda, ka pašlaik 33,28% AS Tritan Group pieder kādreizējam Aināra Šlesera biznesa partnerim Turmudam Stēnem-Johansenam piederošai kompānijai, savukārt gandrīz divas trešdaļas – Koziolam.
Līdz ar to pagājušā gada beigās Koziols kļuvis par iespaidīgo Zaķusalas platību netiešu īpašnieku, - kā rāda zemesgrāmatu dati, šīs zemes platības atbilstoši Rīgas domes lēmumiem par salīdzinoši nelielām summām atsavinātas par labu SIA Zaķusalas Estates.
Zemesgrāmatas rāda, ka 7,26 hektārus liels zemesgabals Zaķusalas krastmalā Koziola kompānijas īpašumā saskaņā ar Rīgas domes 2009. un 2010. gada lēmumiem nonācis par 779 tūkstošiem latu, 8792 kvadrātmetru zemesgabals – par 151 tūkstoti latu, bet 4,46 hektāru zemesgabala pārdošanas summa zemesgrāmatā nav norādīta.
Tas kļuvis iespējams pirmām kārtām, pateicoties vēl iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes 2009. gada jūnija lēmumam „atsavināt, pārdodot par brīvu cenu apbūves īpašniekam, Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamo mantu - apbūvētu zemesgabalu Rīgā, Zaķusalas krastmalā”.
Taču konkrētu summu, par kādu Aināra Šlesera bijušā biznesa partnera kompānija tikusi pie Zaķusalas zemes, jau noteikusi jaunā sasaukuma Rīgas dome, kurā Šlesera vadītā Pirmā partija, kā zināms, ir valdošajā koalīcijā.
Saskaņā ar tās lēmumu, ko parakstījis Nils Ušakovs (SC), trīs zemesgabali Koziola uzņēmuma īpašumā nonākuši, nomaksājot 1,3 miljonus latu – tātad nedaudz vairāk kā 10 latus par kvadrātmetru.
Turklāt saskaņā ar iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes lēmumu SIA Zaķusala Estates līdz 2020. gada 30. augustam šeit bija jāpabeidz multifunkcionālā kompleksa objektu būvniecība un teritorijas labiekārtošana, kā arī jāizbūvē multifunkcionālā kompleksa funkcionēšanai nepieciešamie ielu posmi, brauktuves un ietves. Ušakova un Šlesera koalīcija ir atcēlusi arī šo nosacījumu.
Jāpiebilst - kā rāda Lursoft datu bāze, Norvēģijā reģistrētajai Tritan Group līdz ar Zaķusala Estates Latvijā pieder arī uzņēmumi Euroline, Tritan un Tritan Real.
Kā Pietiek jau informējis, Koziolam caur garu uzņēmumu ķēdi – SIA Lauku attīstības inovāciju fonds, AS Asito Holding, AS Aragon un AS PortPro daļēji pieder SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas pašlaik ir vienīgais īpašnieks vērienīgo Andrejsalas attīstības projektu iecerējušajos uzņēmumos Kuģu bāze Andrejsala, Mācību centrs Andrejsala, Elevators Andrejsala un Termināls Andrejsala.
Kā publiski informēts, Jaunrīgas attīstības uzņēmums „treknajos gados” paziņoja, ka kopumā Andrejsalas un Eksportostas rajona attīstībā plānots ieguldīt vairāk nekā miljardu eiro un īstenot apbūvi 0,7 miljonu kvadrātmetru platībā. Projekta Riga Port City kopējā platība ir 123 hektāri, no tiem Andrejsalā – 39 hektāri, bet Eksportostas rajonā - 84 hektāri.
Plānos ietilpa dzīvokļu, biroju, viesnīcu, tirdzniecības, kultūras un izklaides apjomīga būvniecība. Taču šo plānu īstenošana faktiski nav sākta - Jaunrīgas attīstības uzņēmuma koncerna kompānijas publiski vienīgi piedāvā iznomāt noliktavu un biroju telpas Andrejostas ielā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
