Kozlovskis uzdevis Mežvietam atbildēt pēc būtības uz advokātes iesniegumu
PIETIEK15.07.2015.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis oficiāli uzdevis Drošības policijas priekšniekam Normundam Mežvietam pēc būtības atbildēt uz advokātes Jeļenas Kvjatkovskas iesniegumu, jo secinājis, ka Drošības policija ir tikai imitējusi atbildes sniegšanu uz šo iesniegumu, kurā bija aprakstītas Drošības policijas darbinieku īpatnās darbības šā gada 17. aprīlī, advokātei kopā ar viņas aizstāvamo Lato Lapsu ierodoties Drošības policijas ēkā.
Pietiek jau aprakstījis, kā šajā dienā, kad Drošības policija Lato Lapsu bija izsaukusi pret viņu safabricētā kriminālprocesa ietvaros (vēlāk to izbeidza Ģenerālprokuratūra), šī iestāde šim pasākumam bija gatavojusies īpaši un nopietni.
Šaurajā priekštelpā sapulcināti veseli četri policijas darbinieki, nevēlēšanās uzaicinātajiem uzrādīt jebkādus dokumentus, ierāmēta tekstiņa uzdošana par oficiālu dokumentu, papildus parastajam metāldetektoram vēl divi interesanti aparāti bez sertifikācijas dokumentiem, advokātes pusizģērbšana vīriešu - policijas darbinieku klātbūtnē.
Savukārt pēc šī notikuma advokāte Kvjatkovska vērsās ar iesniegumu pie Drošības policijas priekšnieka Mežvieta, pieprasot sniegt atbildes uz virkni jautājumu saistībā ar notikušo. Taču Mežviets nolēma uzdotos jautājumus ignorēt un, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, atbildi pēc būtības uz šo iesniegumu vienkārši nesniegt.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, 10. jūlijā Kozlovskis ir nosūtījis Mežvietam oficiālu vēstuli, kurā norādījis, ka "Iekšlietu ministrija konstatē, ka Drošības policijas sniegtajā atbildē uz iesniegumu nav sniegta atbilde pēc būtības", tāpēc "Iekšlietu ministrijas ieskatā Drošības policijai atkārtoti jāizskata iesniegums un jāsniedz uz to atbilde pēc būtības".
Pietiek zināms, ka Drošības policijas priekšnieks vēstuli jau ir saņēmis. Šis ir tikai viens no Mežvieta pēdējā laika "sarūgtinājumiem", - kā jau ziņots, Ģenerālprokuratūra nolēma izbeigt Drošības policijas safabricēto un divus gadus "izmeklēto" kriminālprocesu pret Lapsu nozieguma sastāva trūkuma dēļ, savukārt Vidzemes priekšpilsētas tiesa vienu no Drošības policijas darbinieku veiktajām Lapsas aizturēšanām jau atzinusi par prettiesisku.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
