Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sports vienmēr ir bijis sabiedrību interesējošs temats gan tiem, kuri paši un/vai sporto, gan arī aktīvo līdzjutēju vidū un arī par sporta veidiem, kurus vidējais latvietis redz tikai TV ekrānā. Sports daudziem ir kalpojis kā sociālais lifts: jauns cilvēks, cītīgi trenējoties, piemēram,  futbolā, volejbolā vai basketbolā, tiek pamanīts, pateicoties komandai, kļūst redzams un bieži tiek rekrutēts uz kādu Somijas, Zviedrijas vai arī Itālijas komandu, kur paralēli sportam iegūst arī izglītību un var izmantot iespēju uzlabot savas dzīves vidi. Sportu kā iespēju izmanto arī izbijuši politiķi, kuri cieši turas pie saviem federāciju krēsliem un papildina federāciju kases ar  ievērojamiem  valsts budžeta līdzekļiem, nevis lielām sponsoru naudām, kā tas bieži tiek domāts.

Pēdējā laikā uz kopējā fona bez Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) nebūšanām un strīdiem ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) iezīmējas konflikti un biedru neapmierinātība Latvijas Jātnieku federācijā (LJF), kur tie kāpj pāri malai kā rauga mīkla, un atbalstu pārmaiņām nu jau pauž ievērojams vairākums iesaistīto visā Latvijā.

Nav brīnums, jo LJF vadība nav mainījusies nu jau 20 gadus gan personāliju ziņā, gan attieksmes ziņā un savā darbībā. Lai arī jātnieku sports ir individuālais sporta veids un katrs darbojas savā stallī, pacietības mērs ir pilns. Esošo LJF vadību pārsvarā aizstāv tie, kuriem ir izdevīga vāja pārvaldība, ko var izmantot savā labā, piemēram, neuztraukties, ka uz sporta centru Kleisti varētu pārcelties un trenēties labi treneri ar saviem audzēkņiem, tiktu rīkotas kvalitatīvas sacensības ar daudz dalībnieku, tai skaitā no Baltijas, tiktu piesaistīti lieli sponsori vai atbalstītāji. Tas viss šobrīd nenotiek.

Līdz šim vienu reizi gadā tika rīkotas starptautiskas sacensības konkūrā un šogad arī iejādē, ko LJF lepni sauc par Pasaules kausa posmu, kam attiecīgi pieprasa arī finansējumu IZM, Rīgas domē (RD), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un citur. Izskatās, ka naudas devēji paši nekad nav bijuši uz sacensībām, jo citādi rastos jautājumi, kā tik nolaistā sporta bāzē var notikt pasaules līmeņa sacensības un kā pasaules līmeņa sportisti ar saviem miljonus vērtajiem zirgiem šādās sacensības piedalās.

Atbilde ir ļoti vienkārša – jau gadus LJF pasaules kausa kvalifikācijas jeb sērijas sacensības piesaka kā Pasaules kausa posma sacensības, ko pielīdzina Pasaules un Eiropas čempionātu līmenim, kas svarīgi naudas piešķiršanas punktu sistēmā. Starptautiskā Jātnieku federācija (FEI) nosaka nolikumus, organizē un savā kalendārā liek visas starptautiskās sacensības, kas notiek pēc zināma grafika, Pasaules kausa izcīņa notiek katru gadu, kas aptver visu kontinentu sportistus. Tā kā līmenis ir atšķirīgs, tad jātnieki pēc ģeogrāfiskā principa tiek sadalīti reģionos, kur notiek priekšsacīkšu sērijas un var sacensties par kvalifikācijas punktiem, un atbilstoši nolikumam tie, kuri savāc lielāko punktu skaitu, kvalificējas Pasaules kausa izcīņas finālam.

Katrā reģionā ir savas minimālās prasības, Latvija tiek iedalīta Ziemeļeiropas reģionā, kur punktus piešķir jau, sākot no CSI2⃰ jeb divu zvaigžņu sacensībām, kur kvalifikācijas maršrutā tikai daži šķēršļi ir maksimālā 160 cm augstumā, atšķirībā no Rietumeiropas kvalifikācijas sērijas sacensībām, kur sacensības ir CSI5⃰ līmenī un  visi šķēršļi maršrutā ir 160 cm augsti.

Protams, ka katram sporta veidam ir sava specifika un attiecīgās struktūras nav jātnieku sporta speciālisti, taču kā pa visiem šiem gadiem nevienam nav ienācis prātā pajautāt vai pārliecināties par LJF pieteikto sacensību statusu un kvalitātes atbilstību pasaules līmeņa sacensībām?

Lai rīkotu jebkādas sacensības, ir svarīgs finansiāls atbalsts, un faktiski bez tā, pašu organizatoru spēkiem tādas nav iespējams uzrīkot, bet, ja paši organizatori nesaprot, ko rīko un iesniedz nepatiesu informāciju par sacensību līmeni, tas jātraktē kā stulbums vai apzināta krāpšana?

LJF rīkotajās Pasaules kausa posma sacensībās iegūst kvalifikācijas punktus juniori, jaunie jātnieki, pieaugušie Eiropas čempionātam, Olimpiādes spēlēm, - varbūt nevajag kautrēties un paziņot, ka sporta bāzē Kleisti notiek arī Eiropas čempionāta un Olimpiādes posmi? Šādā kontekstā nepārsteidz arī LJF iesniegtā atskaite par 2022. gadu, kur pasaules līmeņa sacensībās jātnieku sportā ir piedalījies 141 jātnieks 16 sacensībās: https://lsfp.lv/assets/mediabox/documents/27/LSFP_kriteriju_punktu_aprekins_2023-public.pdf.

Nav skaidrs, kuri tieši jātnieki vai LJF ietilpstošie sporta veida sportisti ir piedalījušies un tieši kādās sacensībās, un LJF izdotajā bukletā tādi tiek minēti tikai daži – Kr. Neretnieks, parasportisti iejādē R.Snikus ar vienu zirgu divās konkurencēs un A.Muižniece, pajūgu braucēja A.Pavlovska un L.Aleksejeva pajūgu braukšanā ar poniju  U25.

Lieki piebilst, ka Online PDF versijā bukletā šie dati ir laboti, un sportisku uzskaitījumu par dalību 2022. gada sacensībās var atrast tikai izdrukātā versijā, Diemžēl meli, datu labošana un viltošana nav nekas jauns esošajā LJF darbībā. Pat Valsts kontrole ir konstatējusi šmaukšanos ar finanšu datiem LJF grāmatvedības atskaitēs: https://zinas.tv3.lv/ekonomika/finanses/valsts-kontrole-cetras-sporta-federacijas-piekerusi-smaucoties-ar-gramatvedibas-atskaitem/.

Pārskatot 2022. gada Latvijas čempionātu rezultātus visos sporta veidos, diemžēl vairāk par 20 sportistiem nevar saskaitīt, turklāt viņu sniegums nevar pretendēt uz pasaules līmeņa sacensību līmeni, - tad kur ir atrodams šie 141 sportists, ko uzrāda LJF? Vai kāds to ir pārbaudījis? Tāpat tiek uzrādītas Tautas sporta sacensības ar 110 dalībniekiem, ko LJF 2022. gada kalendārā nevar atrast ne pie nolikumiem, ne rezultātiem.

Tas jau nebūtu nekas, un, kā saka, lai jau tiek, taču uz šo iesniegto datu pamata ir veikti aprēķini, piešķirti punkti un attiecīgi finansējums, kur LJF ir saņēmusi ikgadējo finansējumu kā visas federācijas, kā arī iekļuvusi TOP 20 federāciju sarakstā, kur tika piešķirts papildu finansējums – konkrēti 77 000 eiro apmērā, kas jāizlieto atbilstoši federācijas darbības jomai - sporta attīstībai, bērnu un jauniešu atbalstam.

Taču, ja izvērtē citu federāciju datus un LJF mega lielo sportistu skaitu un iesniegto sacensību, izvietojums TOP 20 federāciju sarakstā mainās, un attiecīgs vietu sadalījums ir tāds, kur TOP 20 pēdējā federācija ir Latvijas Handbola federācija, bet LJF nokrīt uz 22. vietu ar pieņēmumu, ka citi dati ir pareizi.

LJF 31,3717 punkti, faktiski 27,8486 (21. vieta), Latvijas Bobsleja un skeletona federācija  ar 29,9705 ir 19. vietā, Latvijas Handbola federācija ar 28,3723 punktiem ir 20. vietā. Vai IZM, parakstot līgumu par finansējuma sadalījumu, vispār pārbaudīja datus, vai arī paļāvās uz Latvijas Sporta federāciju padomes aprēķiniem, un vai tos vispār kāds kontrolēja? Ir acīmredzama krāpniecība, kur nav noilguma, un par šo ir jāgriežas tiesībsargājošās iestādēs, jo, kā zināms, bez iesnieguma pārkāpumus var ignorēt.

Arī šogad ir problēmas ar finansējuma sadalīšanu sporta federācijām tieši nepareizo datu dēļ, ko IZM pati ir izveidojusi, bet nespēj izkontrolēt. Kā redzams, federācijas ir ļoti tālu no labas pārvaldības un izmanto dažādus veidus, lai tiktu pie naudas, - vai tomēr naudas sadales sistēma nav jāmaina un Excel tabulas vietā nav jāapzina reālas sportistu vajadzības un katra sporta veida izdevumi, jāizvirza mērķi un jāseko to izpildei? Jaunā Vienotība ir veiksmīgi iznīcinājusi pamatizglītības sistēmu, ieviešot Skola2030, tagad nākamais sarakstā ir sports.

Novērtē šo rakstu:

0
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...