Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav noslēpums, ka Kremlis cenšas ietekmēt izvēlētās valstis saskaņā ar izvirzītajiem ārpolitikas mērķiem. Tas nav nekas neparasts, jo līdzīgi rīkojas jebkura valsts. Faktiski Kremlis jau ilgstoši spēlē ģeopolitisko šahu, iesaistot savā spēlē visu Rietumu politisko spektru. Piemēram, Nord Stream 2 projektu aktīvi atbalstīja Vācijas kanclere Angela Merkele, kuru ideoloģiski nevarētu pieskaitīt ne kreisajam, ne labējam flangam. Tas, ar ko nodarbojas Kremlis, ir īpaši pielāgota propaganda katrai auditorijas daļai. Pašlaik kreisajam un labējam spārnam tiek piedāvāta aizraujoša dubultspēle.

1. Čekas radītā politkorektuma un pašnoliegšanas tradīcija Rietumos

Kad Rietumu kreisie intelektuāļi saprata, ka strādnieku šķira ir pārāk konservatīva vispasaules revolūcijas idejas sagremošanai, viņi sāka raudzīties pēc alternatīvām “apspiestajām šķirām”. Patiesībā šie procesi aizsākušies jau krietni sen – 19. gadsimtā. Taču, kad publiski kļuva zināmi staļiniskā režīma noziegumi, kreisās simpātijas bija ārkārtīgi grūti pamatot publiskajā telpā. Turklāt līdztekus loģiskajai un neatgriezeniskajai staļinisma diskreditācijai bija vērojams arī proletāriskās vēlētāju bāzes skaitliskais sarukums. Tāpēc nepieciešamība pēc alternatīvām “apspiestajām šķirām” kā līdzekļa radikālu sabiedrisku pārmaiņu īstenošanai kļuva sevišķi degoša. Piemēram, 1960. gados kreisie solidarizējās ar radikālajām melnādaino tiesību aktīvistu kustībām ASV un zemnieku partizāniem no Centrālamerikas līdz Dienvidķīnas jūrai.

Mūsdienās vecuveco marksistu plānu reformēt sabiedrību, sagraujot tradicionālās vērtības un ieviešot radikālas sociālās pārmaiņas, ir ievērojami “uzlabojuši” cilvēki, kuri dēvē sevi par liberāļiem. Ekonomiski šie cilvēki var atrasties gan skalas labajā, gan kreisajā galā; tas, uz ko viņi koncentrējas, ir “apspiesto šķiru” mērķtiecīga meklēšana. Šodien tās tiek atrastas starp dažnedažādām minoritātēm vai mākslīgi izveidotām grupām vai subkultūrām: etniskām, dzimuma vai pat balstītām uz diētu un ēšanas paradumiem (kā vegāni).

Šim liberālismam ir maz kopīga ar klasisko politisko ideoloģiju, ko sauca šai pašā vārdā, ar tā brīvībām un cieņu pret indivīdiem. Vienīgā brīvība šai deģenerētajā liberālisma formā ir negatīvā brīvība jeb “brīvība no”. Maskējies kā progress, mode un “21. gadsimts”, tas vēlas atbrīvot mūs – pat tos, kuri nevēlas tikt “atbrīvoti”, – no visa, ko cilvēce atzinusi par svarīgu un vērtīgu jau gadsimtiem ilgi: identitātes, tēvzemes sajūtas, ģimenes, augsti attīstītas kultūras, skaistuma un garīguma.  Šo liberāļuprāt, tie, kuri visbeidzot ir pilnīgi “atbrīvoti”, var saņemt augstāko “apbalvojumu”- tikt pieskaitīti augstākajai – toleranto cilvēku – kastai. Turpmāk šo virzienu saukšu par ekstrēmo liberālismu.

Šādi procesi noritēja Rietumos, kamēr Eiropas Austrumu daļa cieta zem līdzvērtīgi kroplas, taču varenas ideoloģijas, kas, turklāt, savu oponentu apklusināšanai pielietoja krietni vien skarbākas metodes. Kad mēs no šīs dzelzs dūres atbrīvojāmies, diemžēl mums neizdevās atgriezties tajos Rietumos, kādus tos atcerējāmies kopš laika, kad bijām spiesti tos pamest. Atšķirtības desmitgadēs bija noritējušas ievērojamas pārmaiņas, kuras nenotika bez čekas “laipnas” palīdzības. Ar dažu piemēru palīdzību izskaidrošu čekas pūliņus spēcināt toreiz Rietumos vēl joprojām marginālo ekstrēmā liberālisma virzienu.

Bijušais VDK aģents Jurijs Bezmenovs alias Tomass Šūmans (1939-1993), kurš Aukstā kara laikā pārgāja Rietumu pusē, sniedzis izsmeļošus čekas taktikas aprakstus, tās ieceri aprakstot kā pakāpenisku Rietumu ideoloģisko sagrābšanu. 12 gadus pats personīgi veicis šo darbu, Bezmenovs detalizēti apraksta, kā čeka pārvērta par saviem ietekmes aģentiem feministu, LGBT un dažādu citu „minoritāšu” tiesību aizstāvju kustības ASV un citur Rietumos. Pats simpatizējot klasiskajām Rietumu brīvībām, Bezmenovs atklāja shēmu, kas ar šo noderīgo idiotu rokām paredzēja demontēt tradicionālo Rietumu sabiedrību un tās vērtības. Saskaņā ar Bezmenova atklāto shēmu, aģenti tika iefiltrēti medijos, marginālajās ekstrēmi liberālajās organizācijās un izglītības sistēmā.

Latviešu dubultaģents Imants Lešinskis alias Pīters Dorns (1931-1985) kā oficiāls čekists 20 gadus piespēlējis informāciju CIP un vēlāk pieprasījis un arī ieguvis patvērumu ASV. Lešinskis bija de facto VDK struktūrvienības – Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar latviešiem ārzemēs – Prezidija priekšsēdētājs. Viņa galvenais uzdevums bija šķelt trimdas latviešu sabiedrību. Arī Lešinskis starp vairākiem čekas darbības virzieniem sava nekrietnā mērķa sasniegšanai iezīmēja laika ziņā ar Bezmenova aprakstītajām sakritīgu aktivitāti – kontaktu dibināšanu ar ultraliberāliem un kreisiem radikāļiem Rietumu latviešu jaunatnes vidē, ar ko nodarbojās kultūras sakaru komitejas Jaunatnes sekcija. Šie pūliņi vainagojās ar panākumiem. Kā raksta Lešinskis, šie radikāļi nāca no pārtikušām, nacionāli domājošām latviešu ģimenēm: „Iespaidojušies no kustībām pret karu Vjetnamā, pret Irānas šahu u.tml., viņi bija izlēmuši nevis cīnīties pret Padomju Latviju, bet gan tai palīdzēt.”

Bijušais CIP aģents Kents Klaizbijs uzskata, ka boļševiku centieni „sagrābt” Rietumus aizsākušies jau drīz pēc apvērsuma 1917. gadā, kad Ļeņins sapratis, ka bez nelielas piepalīdzēšanas Vispasaules boļševistiskā revolūcija „neies krastā”. Boļševiku aģentu centienu uzdevums bija sagraut ASV nācijas morālo kodolu. Arī Klaizbī norāda, ka čeka koncentrējas uz sava vēstījuma iefiltrēšanu medijos, Holivudā un izglītības sistēmā, turklāt šīs ietekme ir slēpta un, Klaizbijprāt, tā joprojām turpinās.  Daudzi amerikāņu progresīvie dedzīgi iesaistījās komunistu izveidotajās un vadītajās organizācijās; citi, kuri nebija aktīvi iesaistīti, komunistu iedēstītos lozungus pieņēma kā savu jauno evaņģēliju. VDK mērķis bija amerikāņiem likt noticēt, ka valsts ir slikta (un vai „failed state” retorika netiek izmantota mūsdienu Krievijas informatīvajos uzbrukumos dažādiem mērķiem gan viņpus, gan šaipus kādreizējā dzelzs priekškara?).

Grāmatā „Willing accomplices” jeb “Brīvprātīgi līdzdalībnieki” Klaizbijs apraksta, kā VDK radīja politkorektuma ideoloģiju un no tās izrietošo vēstījumu par tradicionālo sabiedrību kā rasisma, seksisma, ksenofobijas citadeli, ko atliek vien noārdīt. Šis vēstījums ir mūsdienu ekstrēmā liberālisma kodols. Par politkorektuma „tēvu” Klaizbijs uzskata aģentu Villiju Mincenbergu (Willi Műnzenberg, 1889-1940), ciešu Kominternes un padomju slepenpolicijas un vēlākās čekas sabiedroto. Mincenbergs kā ļoti talantīgs propagandists iedzīvinājis praksi, kas zeļ un plaukst arī „pašreizējā gadsimtā” – jebkura politkorektuma dogmu kritiķa automātisku iezīmēšanu par ļaunu un, visticamāk, stulbu fanātiķi.

Bez Mincenberga Klaizbijs min arī citus ietekmes aģentus, piemēram, Valteru Duranti (Walter Duranty), Baltā nama atzinību un 1932. gada Pulicera prēmiju saņēmušo laikraksta “The New York Times” korespondentu Maskavā, kurš sekmīgi piesedza Golodomoru, un Dorotiju Pārkeri (Dorothy Parker), starp citu, dzimušu Rotšīldu, kura kopā ar Mincenbergu dibinājusi Holivudas antinacistisko līgu un citas radniecīgas organizācijas ar šķietami pozitīviem mērķiem, kurām pievienojās daudzi radošās inteliģences pārstāvji. Starp citu, tie nedaudzie Valtera Duranti kolēģi, kuri ap šo pašu laiku bāzējās toreizējā PSRS vai apkārtējo brīvo valstu teritorijās, un palika brīvi no čekas ietekmes, uzdrošinoties ziņot taisnību par notiekošo PSRS (piemēram, jau minēto Golodomoru), piedzīvoja izsmieklu un izstumšanu no amata brāļu vidus.

Viņu šokējošie ziņojumi plašākā publikā tika uztverti kā naidīgu labējo safabricētas pasakas par režīmu “sociālo taisnīguma valstī” (līdzīgu attieksmi no pamatstraumes medijiem mūsdienās vērojam attiecībā uz DĀR pašreiz notiekošajām masveidīgajām balto fermeru slepkavībām). Tādu likteni piedzīvoja Rīgā bāzētais “Chicago Tribune” korespondents Donalds Dejs, kura pārliecība neļāva pieņemt grūti atraidāmos čekas piedāvājumus (Rīgas periodu Dejs aprakstījis grāmatā, kas daudz atklāj arī par toreizējo Latvijas politisko lauku). Turpretī augsti cienītās autoritātes Duranti ziņojumu par komunistu uzcelto (jāpiebilst, dabā nepastāvošo) otro dzelzceļa līniju paralēli Transsibīrijas maģistrālei ASV Nacionālā ģeogrāfijas biedrība uztvēra tik nopietni, ka šis “spoku dzelzceļš” ilgstoši tika attēlots kartēs.

Arī amerikāņu politiskais aktīvists un rakstnieks Roberts Velšs savā slavenajā 1958. gada runā brīdina par to pašu – viņš uzskatīja, ka komunisti mērķtiecīgi cenšas ielauzties amerikāņu apziņā un sistemātiski pakāpeniski graut ASV suverenitāti, un iesēt padošanās garu visā brīvajā pasaulē.

Visu šo procesu iznākums ir plaši izplatīta Rietumu pašnoliegšanās, izdzīvošanas instinkta zudums un visneiedomājamākie kolektīvā ārprāta gadījumi, kā, piemēram, t.s. dzimtes (jeb džendera) studiju programmas universitātēs. Politkorektums ieņem arvien groteskākas formas. Mūsdienās Rietumos jebkura lepnuma izpausme par saviem senčiem vai kultūras mantojumu var tikt tulkota kā rasisma un naida izpausmes. Pat intelektuāla diskusija par “aizliegtajām tēmām”, kurās ir ekstrēmā liberālisma ideologu nostiprināts aksiomātisks “galalēmums”, tiks izņirgta un apklusināta. Orvela aprakstītā jaunruna un pašcenzūra sit nebijuši augstu vilni. Dabiski, ka šāda liekulība un aprobežotība loģiski domājošos cilvēkos rada pretestību.

 2.Viltus alternatīvas piedāvāšana apspiestajiem sabiedrības locekļiem

Eiropas un Amerikas ekstrēmo liberāļu histēriskā un nekonstruktīvā pozīcija, nevēlēšanās atzīt konservatīvo un nacionālistu pamattiesības uz politisko pārstāvniecību un vārda brīvību, diemžēl mudina pēdējos meklēt sabiedrotos pašās drūmākajās vietās. Šajos apstākļos daudzi no Rietumu (un ne tikai) labējiem uzķeras uz Putina režīma piedāvāto šķietamo alternatīvu – iedomāto Krieviju, ko viņi muļķīgi uzskata par nacionālisma, morāles, kristīgo un tradicionālo vērtību cietoksni. Šos maldus nenoliedzami stiprina pamatstraumes mediju vēršanās pret Putinu kā “fašistu” un “galēji labējo radikāli’- respektīvi, izmantojot to pašu retoriku, kādu tie Rietumos pielieto pret jebkuru nacionālkonservatīvu uzskatu iemiesotāju, tādējādi šajos cilvēkos radot identificēšanos un empātiju ar šādi aplamāto režīmu. Protams, mēs Latvijā saprotam, ka šis fantāzijas auglis par Putina režīma nacionālismu un konservatīvismu ir pilnīgs oksimorons. Lai kādas arī vērtības nepiemistu Putinam, tās balstās uz politisko izdevīgumu. Rietumniekiem jāsaprot, ka Krievija ir ieinteresēta vājā, nevis stiprā Eiropā un ASV. Par laimi, vairums no mums, kas cietuši zem PSRS/Krievijas varas, spēj saskatīt cauri šīm nepatiesībām, kas daudzus Rietumu labējos vai nu naivuma, vai vēlmju domāšanas dēļ padara aklus:

Putins ir publiski paziņojis, ka PSRS sabrukums ir 20. gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa;

Staļina un līdzvērtīgu personu pieminekļu uzstādīšana mūsdienu Krievijā;

Maskava ir viena no visvairāk islamizētajām Eiropas galvaspilsētām – krievu nacionālisti lēš, ka krievi šai pilsētā jau ir minoritāte;

Krievija faktiski ir multikulturāla impērija, kas mēģina iznīcināt un absorbēt nacionālas Eiropas valstis;

Šķiršanos, abortu, narkomānijas, alkoholisma, slepkavību, korupcijas un prostitūcijas rādītāji ir ārkārtīgi augsti – augstāki nekā jebkurā Rietumu valstī;

Krievijas Pareizticīgā baznīca ķeizaram devusi ne vien to, kas ķeizaram pienākas, bet ilgstoši apkalpojusi valdošo režīmu;

Pastāv nekontrolēta musulmaņu imigrācija no Centrālāzijas valstīm (arī tiem rietumniekiem, kuri gluži vienkārši ir brutāli uzpirkti, vajadzētu aizdomāties par šādu iespējamību: ja islamizācijas ātrumi Krievijā paliek līdzšinējie, nav nemaz tik tālu no jauna kalifāta ar kodolieročiem);

Austrumu reģionos notiek masveidīga ķīniešu imigrācija;

Patiesie krievu nacionālisti tiek vajāti un ieslodzīti uz safabricētu krimināllietu pamata;

Krievija ir iesaistīta nesenajā migrācijas krīzē, kas satricināja Eiropu (netieši – tās militārajai intervencei Sīrijā izraisot bēgļu plūsmas, tieši – veicinot migrantu pieplūdumu ES: atsevišķu NATO robežvalstu augstākie virsnieki apgalvo, ka starp cilvēktirgoņiem ir daudz FSB aģentu; turklāt neaizmirsīsim par migrantu “arktisko” plūsmu, kas caur Krieviju ved uz Somiju un Norvēģiju);

Krievija izmanto Rietumu apsēstību ar “toleranci”, lai savus tautiešus, kas izvietoti mērķvalstīs pa visu perimetru, padarītu par piekto kolonnu, kas tiek stiprināta ar ekstrēmo liberāļu (piemēram, EK Cilvēktiesību komisāru…) rokām;

Krievija savas kaimiņvalstis apsūdz starptautiskās organizācijās nacisma un fašisma atdzimšanā un minoritāšu tiesību pārkāpšanā;

Amerikāņu Alt-right kustības dalībnieki varētu būt pārsteigti par striktajiem ieroču kontroles likumiem Krievijā;

…un tā tālāk.

Kurš gan vēl varētu turēt skapī pienaglotu šādu sarakstu un turpināt uzdoties par nacionālisma un tradicionālo vērtību cietoksni?

Šādā ziņā daudzi Rietumu labējie dīvainā kārtā atgādina 20. gadsimta kreisos, kuri mīļuprāt ļāvās noticēties pasakām par staļinismu. Taču viņiem būtu jāsaprot, ka Krievija ir ieinteresēta tikai vājos un pašnoliedzošos Rietumos. Tāpēc tā arī veicina ekstrēmā liberālisma lāstu. Fakts, ka Krievija izmanto ekstrēmā liberālisma neglītākos piemērus no Rietumiem pati sava tēla uzspodrināšanai, nebūt nenozīmē aktīvu pretdarbību tam, kā to bieži pārprot Rietumu nacionālisti. Šis pārpratums varbūt daļēji radies kā sekas krievu mentalitātes neizprašanai, jo rietumnieki bieži vien acīmredzamo cenšas izskaidrot paši caur savu prizmu, līdz galam nenovērtējot mentalitāšu atšķirības, kas tomēr ir ievērojamas. Kā rakstīja Latvijas Brīvības cīņu vadošais ģenerālis Pēteris Radziņš:

“Rietumeiropa nepazīst Krievijas dabu; viņa nepazīst krievu tautu, viņa nezina, kas ir krievu „troika”, kuru satrakoti zirgi nes pār sniega tuksnešiem; šī „troika” zem zvārguļu skaņas kā putns lido pa sniega ceļu, bet viņa tomēr nonāk pie mērķa, lai arī šis mērķis būtu – tikai fantāzija. [..] Krievija ir mīkla, kuru vēl neviens ārzemnieks nav spējis atminēt; bet katrs, kurš ir mēģinājis ar spēku atklāt Krievijas noslēpumus, ir Krievijā noslīcis.” Viņš uzsvēra krievu tautai raksturīgo domāšanas veidu “jo sliktāk, jo labāk” un citēja krievu sakāmvārdu: „što ruskomu zdorovo, to ņemcu (domāts inostrancu) smertj” – „kas krievam veselīgs, tas vācietim (ārzemniekam) nāve”. Pie līdzīgiem secinājumiem bija nonācis Vācijas kanclers Bismarks, kurš, starp citu, prata krievu valodu un bija dienējis Pēterburgā kā Prūsijas sūtnis.

Es nedomāju, ka Rietumu labējiem vajadzētu mēģināt atminēt Krievijas mīklu. Taču viņiem vajadzētu mēģināt izvairīties no tās nodevības pret daļu no savas pašu civilizācijas, ko Rietumi reiz jau veica Potsdamā un Jaltā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...