Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valsts formāli kontrolētās SIA Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kura vārds atrodams decembrī atvērtajos „čekas maisos” – LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) „stukaču” kartotēkā, nav pat mēģinājis tiesāties, lai pierādītu, ka nav sadarbojies ar VDK.

Nacionālais arhīvs nule ir publiskojis gandrīz pilnībā izcenzētus tiesu spriedumus un prokuratūras lēmumus pārbaudes lietās par sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju (saite https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/sadarbibas-fakta-lietas), no kuriem tomēr skaidri iespējams saprast, kuri „maisos” atrastie ir tiesājušies un kuri nav pat mēģinājuši to darīt. Pašreizējais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Kokins to darīt nav mēģinājis.

Kā rāda publiskotā kartotēka, 1967. gada 26. augustā dzimušais Gatis Jāņa dēls Kokins ticis savervēts jau 1986. gada 7. februārī, būdams Latvijas Valsts universitātes students, un viņam piešķirts segvārds „Valdis”.

Šie dzimšanas dati precīzi atbilst Gatim Kokinam, kurš jau kopš 2009. gada ir Latvijas valsts formāli kontrolētās SIA Lattelecom padomes priekšsēdētājs un šajā amatā 2017. gadā atalgojumā saņēmis 103 627 eiro.

Pats Kokins uz elektroniskā pasta vēstulē nosūtītu aicinājumu skaidrot savu atrašanos „stukaču” kartotēkā tā arī nav reaģējis. Savukārt Jura Gulbja vadītais Lattelecom apgalvo, ka „Lattelecom nevar sniegt komentārus saistībā ar šiem jautājumiem”, jo „šie jautājumi attiecas uz sabiedrības padomi”. Interesanti, ka persona, kas Pietiek pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gulbja viedokli, nevēlējās pārsūtīt šo pieprasījumu padomes locekļiem.

Lattelecom padome saskaņā ar uzņēmuma statūtiem „veic pārraudzību pār uzņēmuma vadību”. Tas nozīmē, ka tieši „stukaču” kartotēkā atrastā Kokina vadītā padome ir tieši atbildīga arī par Lattelecom kļūšanu par Krievijas propagandas galveno izplatītāju Latvijā, par ko uzņēmums tiek kritizēts jau vairākus gadus, taču savu „biznesu” šai jomā nemaina.

Arī Vladimira Loginova vadīto Privatizācijas aģentūru, kas ir SIA Lattelecom valsts kapitāla daļu oficiālā turētāja, nesatrauc VDK stukaču maisos atrastā Kokina atrašanās Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā. Pietiek atkārtoti pilnā apmērā publicē Loginova oficiālos skaidrojumus šai sakarā:

 „Ministru kabinets ar 2012.gada 4.jūnija rīkojumu Nr.246 atbalstīja Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju (turpmāk – Koncepcija), kurā tika noteikta kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu izvirzīšanas kārtība, paredzot, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, izmantojot valdes un padomes locekļu kandidātu datu bāzi (rezerves sarakstu), balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm u.c.), kur kandidāta politiskā piederība nav faktors.

Vienlaikus Koncepcijā tika noteikts, ka padomes locekļus izvirza no jauna veidojamās centralizētās pārvaldības institūcijas izveidota nominācijas komiteja. Tā kā centralizētā pārvaldības institūcija tika izveidota tikai 2013.gadā, ar VAS “Privatizācijas aģentūra” 2012.gada 4.oktobra rīkojumu Nr.1/72 tika izveidota Nomināciju komiteja, kuras uzdevums bija organizēt SIA „Lattelecom” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” padomes locekļu atlasi, tajā skaitā sagatavot rekomendāciju VAS “Privatizācijas Aģentūra” par padomes locekļu kandidātiem, kas izvirzāmi ievēlēšanai minēto kapitālsabiedrību dalībnieku sapulcēs.

Nomināciju komiteja 2013.gada 22.janvāra sēdē rekomendēja Gata Kokina  kandidatūru SIA „Lattelecom” padomes locekļa amatam. Kopumā nomināciju komitejā tika izvērtētas 15 potenciālo padomes locekļu kandidatūras.

2015.gada 1.janvārī spēkā stājās Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kura 31.pants noregulēja valdes un padomes locekļu nominācijas kārtību, kura atbilst Koncepcijā noteiktajiem principiem, tos precizējot. T.sk. minētā likuma 31.panta ceturtajā daļā ir noteikts, kāda persona nedrīkst tikt izvirzītas valdes vai padomes locekļa amatam:

1) kurai nav augstākās izglītības;

2) kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.

2012.gada 4.oktobrī izveidotā Nomināciju komiteja, kuras uzdevums bija organizēt SIA „Lattelecom” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” padomes locekļu atlasi, darbs vērtējams kā atbilstošs arī vēlāk pieņemto normatīvo dokumentu prasībām.

Ne Nominācijas komitejas, ne arī  VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcībā līdz pat 2018.gada beigām nebija un arī nevarēja būt ziņu par SIA “Lattelecom” padomes locekļu kandidātu saistību ar Jūsu vēstulē minēto “LPSR VDK aģentu kartotēku”, un neviens normatīvais akts nenoteica un šodien nenosaka valdes un padomes locekļu nominācijas komisijai tiesības un pienākumus iegūt šādas ziņas no kompetentām institūcijām.

Vienlaikus norādām, ka atbilstoši likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” tvērumā personas sadarbības fakts ir konstatējams sevišķajā kārtībā, uzsākot pārbaudes lietu prokuratūrā, vai arī tiesā. Uz šīs vēstules sagatavošanas brīdi VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcībā nav ziņu, ka G.Kokina sadarbības fakts būtu nostiprināts likumiskā kārtībā.

VAS “Privatizācijas aģentūra” tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, t.sk. valsts kapitāla pārvaldību, veic atbilstoši pastāvošā normatīvā regulējuma nosacījumiem. Tas cita starpā nozīmē arī to, ka pārvaldības lēmumu pieņemšanā noteicošais ir nevis subjektīvā attieksme vai politiskā pārliecība, bet gan katrā konkrētajā gadījumā atbilstošais normatīvais regulējums.

Ja likumdevēja griba ir bijusi noteikt aizliegumu personai ieņemt noteiktus amatus saistībā ar to, ka personas dati ir atrodami bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentos, tas ir ietverts ārējos normatīvajos aktos, piemēram, Saeimas vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, likumā “Par tiesu varu” u.c.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, tāpat kā Komerclikumā, nav noteikts aizliegums personai ieņemt kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas locekļa amatu personām, “kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji”, kā to nosaka iepriekš minētie likumi attiecībā uz Saeimas un pašvaldību deputātiem, kā arī tiesnešiem.

SIA “Lattelecom” ir privāta kapitālsabiedrība ar ārvalstu kapitālu, un tās pārvaldība tiek īstenota kopā ar otru tās dalībnieku TILTS Communications AS atbilstoši Komerclikumam un OECD rekomendētajiem korporatīvas pārvaldības principiem.

G.Kokins tika nominēts un ievēlēts SIA “Lattelecom” padomes locekļa amatā savu profesionālo prasmju, pieredzes, izglītības un kompetences dēļ, “par” viņu balsojot visiem kapitālsabiedrības dalībniekiem. SIA “Lattelecom” pārvaldība ietver arī pārvaldes institūciju darba regulāru ikgadēju novērtēšanu. Padomes priekšsēdētāja darbs tiek novērtēts, ņemot vērā SIA “Lattelecom” attiecīgā atskaites gada mērķu izpildes līmeni un ievērojot padomes priekšsēdētāja darbu padomes (un tās komiteju) vadībā.

Padomes priekšsēdētaja darbu pēc vairākiem kritērijiem (t.sk. korporatīvā pārvaldība, sadarbība ar dalībniekiem, stratēģijas ieviešanas pārraudzība u.c.) vērtē katrs padomes loceklis un kapitālsabiedrības dalībnieki. Visu laika periodu, kopš G.Kokins ieņem SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatu, viņa darba sniegums ir vērtēts kā “labs” vai “ļoti labs”.

SIA “Lattelecom” darbības rezultatīvie rādītāji laikā, kopš G.Kokins vada kapitālsabiedrības padomi, ir uzrādījuši konsekventu augšupejošu tendenci, ko apliecina arī publiski pieejamie gada pārskati, ar kuriem katrs interesents var iepazīties SIA “Lattelecom” mājaslapā internetā. SIA “Lattelecom” peļņa 100% apmērā tiek izmaksāta dividendēs sabiedrības dalībniekiem.

VAS “Privatizācijas aģentūra” ir pieprasījusi un saņēmusi G.Kokina skaidrojumu par publiski izskanējušo informāciju.

Ievērojot visu iepriekš minēto, pašreiz nav konstatēti nekādi objektīvi apstākļi vai šķēršļi, kas padarītu G.Kokina atrašanos SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatā par nepieļaujamu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...