Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest
Kasīklis15.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ rakstīju par iespējamiem slēptajiem veidiem, ka Krievijas prezidents varētu mēģināt saglabāt savu varu un ietekmi arī pēc otrā prezidentūras termiņa beigām. Līdzšinējā Krievijas konstitūcija neļauj ieņemt prezidenta amatu vairāk nekā divus termiņus. Tad nu arī apskatīju vairākas iespējas.
Tagad atzīstu – kļūdījos. Putins un viņa atbalstītāji izvēlējās visvienkāršāko un brutālāko ceļu. Izmainīt konstitūciju. Respektīvi – Krievijas pamatlikumu sagrozīt atbilstoši viena indivīda interesēm.
Valentīna Tereškova, viena no parlamenta deputātēm, kas pārstāv valdošo partiju, ierosināja vēl vienu konstitūcijas grozījumu, kas paredz dzēst līdzšinējos Putina pilnvaru termiņus un sākt to uzskaiti no jauna, ja to atļaus Konstitucionālā tiesa. Pārsteigumu nebija – ierosinātos grozījumus apstiprināja ar nospiedošu balsu vairākumu.
Likumprojekts, kas kopumā paredz aptuveni 390 grozījumus konstitūcijā, Valsts domē tika apstiprināts, 383 deputātiem balsojot par un 43 atturoties. Pret nebalsoja neviens likumdevējs, žurnālistiem paziņoja Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins. Federācijas padomē par likuma apstiprināšanu balsoja 160 senatori, viens balsoja pret, bet trīs atturējās. Tagad par likumprojektu tiks rīkota tautas nobalsošana, kas plānota 22. aprīlī (ja vien netiks pārcelta sakarā ar koronvīrusa epidēmiju).
Citi grozījumi konstitūcijā paredz garantijas uz pensiju un minimālo algu, kā arī piešķir parlamentam tiesības izvirzīt premjera kandidatūru. Grozījumi arī piešķirs prezidentam papildu pilnvaras atlaist augstākās tiesas tiesnešus un noraidīt parlamenta pieņemtos likumprojektus.1 2020.gada 12.martā Putinš šādus grozījumus arī apstiprināja.
Šajā sakarā Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs šodien pavēstīja, ka Putins, kurš iepriekš noliedza, ka mēģinās panākt likuma grozījumus, lai paliktu pie varas arī pēc pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām 2024. gadā, ir mainījis savas domas vairāku faktoru kopsummas dēļ, tostarp jaunā koronvīrusa izplatības, iespējamās globālās recesijas un reģionālo konfliktu dēļ.2
Jāatzīmē, ka Krievijas prezidenta administrācijas virsvadībā jau pagājušā gada novembrī izveidota jauna struktūra, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt atbilstošu propagandu internetā saistībā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosinātajiem konstitūcijas grozījumiem.3
Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins paudis, ka Krievijai būtu jāaizsargā Putins. "Mūsu spēks nav nedz nafta, nedz gāze. Kā redzat, gan naftas, gan gāzes cenas var kristies. Mūsu spēks ir Putins, un mums viņš ir jāaizsargā,."4
Zinot Krievijas politikas īpatnību un paustos paziņojumus, nav nemazāko šaubu, ka Krievijas Konstitucionālā tiesa nekādus iebildumus neizteiks, Kremļa propaganda būs pārliecinājusi Krievijas iedzīvotājus, ka attiecīgie grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu viņu sociālo labklājību. Pārējiem jautājumiem ātri pārskries pāri, vai nepieskarsies vispār. Galvenais, lai iedzīvotāji saprot, ka pozitīva balsojuma rezultātā viņiem atlēks kāds labus. Arī izvēlētais datums ir visnotaļ zīmīgs – Ļeņina dzimšanas diena. Ņemot vērā, ka Krievijā daudziem ir vēl joprojām ilgas pēc PSRS, tad šī datuma izvēle šķiet visnotaļ saprotama.
2020.gada 7.oktobrī Putins svinēs 68. dzimšanas dienu (dzimis 1952.gada 7.oktobrī) Viņa ceturtais prezidentūras termiņš beigsies 2024.gadā. Ja viņam grozījumi Konstitūcijā pavērs ceļu pretendēt vēl uz diviem termiņiem, tad viņš pie varas būs līdz 2036.gadam, un tas nozīmē – līdz 84 gadu vecumam. Protams, ja šajā laikā netiks veikti kārtējie grozījumi Krievijas Konstitūcijā, kuri pieļaus vēl kādu papildu termiņu, vai Krievija atgriezīsies pie vēsturiskajām saknēm un kļūs par monarhiju. Faktiski neoficiāli Putinu jau droši var uzskatīt par caru. To apliecina arī V.Volodina paustais, ka Putins ir Krievijas veiksmes atslēga. Atliek tik vēl iecelt svēto kārtā, jo brīnumus viņš sastrādājis jau gana daudz.
Ko vēl no šī visa var izsecināt bez tā, ka ir izdarīts viss, lai Putins vēl tiktu pārvēlēts prezidenta amatā?
Pirmais un būtiskākais – Putina ietekme pašlaik ir nepārprotami milzīga. Viss notiek pēc viņa plāna. Ja jau varas saglabāšanai pat tiek izstrādāti konstitūcijas grozījumi, tad nav šaubu, ka arī zemāka līmeņa normatīvie akti tek izdoti vai grozīti, kā tikai Putinam labpatīkas.
Putins ir pieradis panākt, ko vēlas. Sagribēja Krimu – paņēma. Te būtu nopietna viela pārdomām Lukašenko.
Vai pašlaik ir kāds spēks, kas Putinu varētu nostumt no viņa troņa? Domāju, ka nav, jo Putina rokās ir visas spēka struktūras, vadošie politiķi un amatpersonas. Tas automātiski nozīmē, ka nevienu citu varas grožiem pat nepielaidīs tuvumā. Šo jau apliecina Putina režīma vēršanās pret Navaļniju un visiem pārējiem. Līdz ar to atsevišķu indivīdu vai pat palielu grupu aktivitātes ātri tiks apspiestas.
Tomēr melna mākoņu maliņa, ja tā var teikt, Putina režīmam parādījās pavisam no citas puses. Naftas ieguves lielvalsts Saūda Arābija iecerējusi Eiropai pārdot naftu par 25 dolāriem barelā, piedevām trīskāršot piegāžu apjomus. Salīdzinājumam - Krievijas "Ural" nafta tiek pārdota par 32,25 dolāriem barelā.5 Nav noslēpums, ka Krievijas ieņēmumi ir būvēti uz energoresursu tirdzniecību, kur lauvas daļu paņem tieši nafta.
Ko šāds Saūda Arābijas solis, nozīmētu Krievijai? Pašsaprotami – ieņēmumu mazināšanās, ekonomisko lejupslīdi, kura skars arī lielāko daļu Krievijas vienkāršo iedzīvotāju labklājību. Pēc pieredzes – kas notiek, ja iedzīvotāju labklājība ir sasniegusi kritisko punktu? Pareizi – iziet ielās.
Ja Putins un viņa kliķe spēj ierobežot atsevišķu indivīdu vai pat nelielu grupu (pēc Krievijas mērogiem tie būtu daži tūkstoši) aktivitātes, tad plašākas neapmierinātības gadījumā tas būtu neiespējami. Līdz ar to var sanākt – nafta pacēla Krieviju un Putinu, un nafta tagad viņu var arī nomest.
1 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-valsts-dome-atbalsta-putina-tiesibas-velreiz-kandidet-uz-prezidenta-amatu.d?id=51954729
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/putins-apstiprina-likumprojektu-kas-laus-vinam-velreiz-klut-par-prezidentu-atsaucas-uz-covid-19.d?id=51960005
3 https://www.tvnet.lv/6908956/kremlis-izveidojis-jaunu-propagandas-strukturu-kas-nodarbojas-ar-konstitucijas-grozijumu-jautajumu
4 http://duma.gov.ru/news/48036/
5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/sauda-arabija-gribot-parpludinat-eiropu-ar-letu-naftu.d?id=51961479
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
