Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas sazvērestības teorijas par lielo uzņēmumu plāniem ar vakcīnas palīdzību nočipot sabiedrību, tiek publicētas karikatūras un izsmejoši raksti par vispasaules satraukumu, jo „COVID-19 tāds liels joks vien ir (no gripas mirst vairāk)”, un pausti daudzi citi paziņojumi, kuriem īsti nav seguma un ticamas informācijas izcelsmes avota.

Tā vietā Kremļa viedokļa piekritēji un žurnālisti pieturas pie pārbaudītām vērtībām un nereti atsaucas uz kādu „visaptverošu” ekspertu no Krievijas vai Krievijas Federācijas institūtiem tuvu piesaistītām personām, kuras pauž „noteiktu” viedokli vai arī komentē „melīgo” Rietumu žurnālistu amorālos savārstījumus, it kā tādejādi izsakot spēcīgu, uzticamu un viedu viedokli par Rietumu pasaules centieniem sabotēt Kremļa gādīgās varas struktūras. Viens no šādiem varoņiem marta sākumā bija Krievijas Medicīnas Zinātņu akadēmijas (RAMS) akadēmiķis, Maskavas pilsētas terapeitu zinātniskās biedrības priekšsēdētājs, profesors Pāvels Vorobjovs (Павел Воробьев), kurš pamatā pauda viedokli par to, ka COVID-19 ir cilvēku maldināšana.

Šādu gudrinieku netrūkst. Sliktākais visā tajā ir sabiedrība, un šeit es domāju ne tikai krievvalodīgos, kas akli tic viszinošo viltus ekspertu paustajiem apgalvojumiem un turpina izplatīt šo informāciju tālāk, tādējādi radot datu plūsmas ķēdi, kas acīmredzot ietekmē kopējo sabiedrības noskaņojumu un beigu beigās tik tiešām var radīt draudus iedzīvotāju veselībai un veselajam saprātam.

 Saskaņā ar euvsdisinfo.eu pausto informāciju gandrīz viena ceturtā daļa krievu (23,2%) uzskata COVID-19 pandēmiju par „ieinteresēto pušu” izdomājumu. Savukārt papildus tam 9% krievu uzskata, ka pandēmijas bīstamība ir pārspīlēta. Turklāt viņiem ir ļoti pamatots iemesls tam ticēt, jo, kā vēsta Kremļa melu aģentūra Sputnik, – pateicoties „Padomju brīnumam” (Cоветское чудо) – BCG (prettuberkulozes vakcīnai), bijušajās PSRS valstīs smagi slimo un mirušo skaits ir divreiz mazāks nekā angļiem, frančiem, beļģiem un itāļiem. Maskavas Žadkeviča klīniskās slimnīcas galvenais ārsts, koronavīrusa monitoringa informācijas centra pārstāvis Aleksandrs Mjasņikovs (Александр Мясников) ir pārliecināts, ka padomju brīnumlīdzeklis ir īstā atbilde un cilvēkiem, kas konstanti tikuši vakcinēti, nav, par ko satraukties.

Protams, nevar noliegt, ka BCG labvēlīgi iespaido imūnsistēmas reakciju uz citiem vīrusiem, kas skar cilvēku plaušas un pārējo elpošanas sistēmu, taču pagaidām nav nekādu pierādījumu, ka konkrētā vakcīna patiešām būtu saistāma ar iedomātu saslimšanas riska koeficienta samazināšanos. Par to ziņo arī Pasaules Veselības organizācija (PVO), kas apstiprina, ka šobrīd zinātnieki veic milzum daudz pētījumu, lai noskaidrotu elementus, kas spētu uzveikt vīrusu. Taču nav klīnisku pierādījumu tam, ka  BCG vakcīna darbojas kā preventīvs līdzeklis. PVO arī nerekomendē pandēmijas laikā veikt liekas un nevajadzīgas vakcinācijas, jo tas var paaugstināt risku saslimt ar COVID-19.

Turklāt, kā liecina The BCG World Atlas dati, tad līdz 2007.gadam Francijā un 2005.gadam Apvienotajā Karalistē vakcinācijas pret BCG ir bijušas obligātas visiem. Līdz ar to potenciāli nevakcinētās personas uz šo brīdi ir 13 līdz 15 gadus vecas. Tā kā COVID-19 saslimušo bērnu slimības norises gaita ir visai viegla, ir ļoti apšaubāmi doktora apgalvojumi par „padomju brīnumlīdzekļa” maģiskajām aizsardzības spējām. Kas attiecas uz Beļģiju  un Itāliju, tur obligātā vakcinēšanās tiek rekomendēta un nodrošināta riska grupām. Līdz ar to arī pazūd visa maģija un atšķirības doktora nosauktajos mirstības rādītājos – Itālijā un Lielbritānijā 14%, Francijā 15%, Beļģijā 16%, bet bijušajās PSRS valstīs līdz 4,23%  – ir meklējamas citur.

Kremļa vēstījumu pastiprināšanai Mjasņikovs ar īpašu pārliecību arī paudis uzskatu, ka vīruss pēc katras pārciestas slimības kļūst vājāks, līdz ar to vairs nav bīstams.

Aleksandrs Mjasņikovs, iespējams, sameloja:” Jauns vīruss, pārejot no dzīvniekiem pie cilvēka, ir agresīvs. Tas ir nikns, nepazīstams, nogalina cilvēkus, taču pēc katras pārciestas slimības kļūst vājāks. Jūs ieelpojat vienu vīrusu, bet izelpojat tā mazmazdēlu, desmitkārt vājāku. Tas pāriet pie otra cilvēka, arī viņš to padara vājāku. Jo lielāks skaits cilvēku saņem koronavīrusu, jo vairāk tas zaudē savu spēju inficēt. Un otrais vīrusa vilnis nebūs tik stiprs kā pirmais.”

Tas ir zināms, ka katrs vīruss mutē – tā ir daļa no vīrusa dzīves cikla vairošanās un pielāgošanās procesa. Taču ne vienmēr tas nozīmē, ka vīruss paliek vājāks. Tik tiešām – dažos gadījumos šīs mutācijas faktiski var izraisīt vājāku vīrusu. Parasti izmaiņas tomēr ir niecīgas, tāpēc slimības pārnešanas un mirstības rādītājos nav manāmas atšķirības. Minesotas Universitātes Molekulārās virusoloģijas institūta bērnu infekcijas slimību speciālists un pētnieks Dr. Mark Schleiss paskaidrojia, ka SARS-CoV-2 nav izņēmums un pēdējos mēnešos tas ir mutējis. Bet vīruss ir mutējis ļoti lēnā tempā, un jaunās kopijas neko daudz neatšķiras no oriģinālā vīrusa.

Tāpēc cilvēkiem ir jāturpina saudzēt sevi un savu veselību. Ir jāievēro drošības pasākumi un jāseko līdzi savam veselības stāvoklim. Uz šo brīdi nevajadzētu paļauties uz traka doktora apgalvojumiem par to, ka nu jau viss ir kārtībā, vīruss ir mutējis un palicis vājāks un BCG vakcīna ir atbilde uz visiem jautājumiem.

AVOTI:

https://bb.lv/statja/tehno/2020/02/28/feyk-vsemirnogo-masshtaba-akademik-ramn-razvenchal-mif-o-koronaviruse

https://euvsdisinfo.eu/figure-of-the-week-23-2/

https://euvsdisinfo.eu/pure-manipulation-of-people/

https://lv.sputniknews.ru/world/20200602/13833272/Sovetskoe-chudo-srabotalo-v-RF-obyasnili-nizkuyu-smertnost-ot-COVID-v-byvshem-SSSR.html

https://www.who.int/news-room/commentaries/detail/bacille-calmette-gu%C3%A9rin-(bcg)-vaccination-and-covid-19

http://www.bcgatlas.org/

https://www.healthline.com/health-news/what-to-know-about-mutation-and-covid-19#The-new-coronavirus-is-mutating,-but-very-slowly

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...