Krievijas armija iznīcināja Mariupoli ne tikai patoloģiskā naida pret „Azov” kareivjiem dēļ
Aigars Prūsis18.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nežēlīgās kaujas par Mariupoli nebija tikai tādēļ, ka Putins tāpat kā mūsu pašu radikālā liberalitāte patoloģiski neieredzēja “Азов” karavīrus. Mērķis, pirmkārt, bija modernizētais metalurģiskais kombināts “Азовсталь”, kas ražoja četrdesmit veidu tēraudu.
No tā būvēja gan tiltus, gan debesskrāpjus visā pasaulē, rūpnīca bija arī viens no lielākajiem sliežu ražotājiem, bet no Mariupolē velmētām metāla loksnēm izgatavoja gan kuģus, gan jauno Černobiļas AES sarkofāgu.
No rūpnīcas, ko būvēja lielākoties PSRS militāro vajadzību apmierināšanai, “Азовсталь” 2006.gadā kļuva par Donbasa un visas Ukrainas ietekmīgākā oligarha Ahmetova starptautiskās metalurģiskās kompānijas “Метинвест” daļu. Lielie Mariupoles uzņēmumi tika vērienīgi modernizēti.
Zem “Метинвест” atradās ne tikai modernizētās Mariupoles metālražošanas rūpnīcas, bet arī metalurģiskie uzņēmumi Zaporižjā un Krivijrogā. Viena no versijām, kāpēc 2014.gadā sākās Donbasa u.c. “tautas republiku” notikumi, bija mēģinājumi sagrābt un vai pārdalīt šo rūpniecību.
2014.gadā ar “maziem zaudējumiem” nespējot pārņemt kontroli pār visu Donbasu, Krievija no Ukrainas atšķēla tikai tos rajonus, kas ukraiņu metalurģiju nodrošināja ar antracīta oglēm. Zīmīgi, ka “Азовсталь” pēc tā ne tikai neapstājās, bet piedzīvoja jaunas modernizācijas.
To ietvaros demontēja padomju laika tēraudlietuves, lai tās aizstātu ar jaunākām tehnoloģijām, kas prasīja arī mazāku strādājošo skaitu. Rūpnīca veica lielus ieguldījumus ekoloģijas uzlabošanā, investēja fondos, kas ieguldīja līdzekļus Mariupoles pilsētas infrastruktūrā.
Donbasa reģions, kas palika Ukrainas kontrolē, ar katru gadu mainījās, kamēr teritorijas, ko kontrolēja Krievija, burtiski nīkuļoja. Antracīta ieguve, ar kura atņemšanu cerēja apturēt ražošanu Ukrainā, strauji apsīka – ukraiņi pirka maz, bet krieviem daudz ogļu pašiem.
Dažos gados tā saukto “tautas republiku” teritorijās visu vērtīgo, kas derēja ražošanai, lielākoties izveda uz Krieviju, atlikušo vietējā kriminalitāte, ko piesedza neokrieviskie paramilitāristi, grieza lūžņos. Liela daļa ogļu šahtu applūda, pelnošie reģioni kļuva dotējami.
Kremļa plāns par Austrumukrainas kontroli vai vismaz Donbasa atšķelšanu, cerot uz 2014.gada notikumiem, izgaisa. Arī 8 gadu laikā Ukraina ne tikai nesāka brukt, bet, spītējot visām iekšējām grūtībām, vairāk vai mazāk spēja mainīties, mazinot atkarību no Krievijas vēl vairāk.
Dotēt noplicinātās “tautas republikas” nākamos 8 gadus Krievijai kļuva par arvien lielāku nastu, bet strauji novecojošā diktatora plāns mūža nogalē kļūt par triumfatoru, sagraujot Ukrainu ne tikai kā nepatīkamu ekonomisko konkurentu, bet arī brīvu valsti, šķita perfekts.
Bet visi plāni sabruka kā kāršu namiņš – večuks, kas neprot lietot datoru, nezina, kas ir internets, dzīvo izolēti no visiem, bija kļuvis par sava režīma korupcijas un propagandas upuri. Valsti vada idioti, armija izzagta, jaunie ieroči vien 9.maija parādes vienību vajadzībām.
Ukraiņi, ko astoņus gadus propaganda attēloja kā stulbus un zaglīgus puskrievus, no kuriem daudzi atkārtos Krimas ainiņas, izvēlējās karot un piedevām vēl to dara labāk par mongoļu ordām, kas bija pārliecināti, ka būs kā Gruzijā un mājās atgriezīsies ar veļas mašīnām.
Dažu dienu militārais plezīrs nu izvērties par pusgadu ilgu karu, kas ne tikai nopostījis visu to, ko gribējās viegli iegūt pie kaimiņiem, bet izretināta arī paša armija, savukārt mazās valstis kā Latvija, ko pacieta kā zobu sāpes, izrādījās kā ass īlens pašu nierēs.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
