Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.

Pētera I karaspēks grāfa Šeremetjeva (Борис Шереметьев, 1652-1719) vadībā Vidzemi tik tiešām izjāja, nevis iekaroja soli pa solim kājnieku ierindā. Slavens kļuvis Šeremetjeva 1702. gada beigās rakstītais ziņojums Pēterim, kurā katrs nākamais teikums šaušalīgāks par iepriekšējiem. Piemēram: “Vidzemē no Rīgas līdz Rēvelei vairs nav ko postīt, ka tur pat gaiļus vairs nedzird dziedam."

Šajā gadījumā nekavēsimies ar “fui, fui, fui” par rīcību, kas no mūsdienu viedokļa bija nevis karš, bet viens vienīgs kara noziegums. Runa ir tikai par to, ka visas laupīšanas un slepkavošanas, graušanas un dedzināšanas plašā teritorijā (“no Pleskavas līdz Tērbatai, lejup pa Veļikajas upi, gar Peipusa ezera krastiem līdz Narvas upes grīvai, ap Tērbatu, aiz Tērbatas līdz Rēvelei, 50 verstis pret Rakveri un tālāk... no Rīgas līdz Valkai”) paveiktas mazāk nekā pāris gadu laikā.

Latviešu māte reliģija un stingrā aukle sekta

Jāatgādina, ka viena no pirmajām lielajām Ziemeļu kara kaujām bija krievu karaspēka sagrāve pie Narvas 1700. gada novembrī. Tomēr jau nākamajā gadā krievi spēja Baltijā atgriezties ne vien ar jauniem spēkiem, bet arī ar jaunu taktiku, atbilstoši kurai viņi tikai jāja un jāja, laupīja un postīja.

Ar nepilniem desmit gadiem tādā režīmā pietika, lai tagadējās Latvijas valsts Vidzemes daļas un visas tagadējās Igaunijas valsts teritorijā dzīvojošie cilvēki saprastu mājienu, ka viņu iepriekšējie kungi Zviedrijas karaļa personā viņus no krieviem pasargāt nespēj un nespēs. Vidzemes bruņniecība un Rīgas rāte 1710. gada 4. jūlijā un Igaunijas bruņniecība un Tallinas pilsēta 10. oktobrī vienojās ar Šeremetjevu par padošanās noteikumiem.

Par uzvarām tagadējā Baltijā Šeremetjevs tiešām bija nopelnījis kārtējo balvu porciju, ar ko Pēteris neskopojās. Cita starpā viņš piešķīra Šeremetjevam divas muižas Piebalgā. Tur viņa jātnieki no zirgiem nokāpa un radīja latviešus, kuri atbilstoši to laiku terminiem u.tml. manierēm vispirms pieteica sevi par reliģisku sektu - par hernhūtiešiem.

Šī sekta, ievērojot visas ārējās klausības vietējiem muižniekiem un cara valstij, pilnībā pārņēma savu locekļu savstarpējo attiecību kārtošanu ar rituāliem un sacensībām ticības varoņdarbos, kādus mēs tagad sauktu par bezjēdzīgiem, barbariskiem utt. Tie atmira 100-150 gadu laikā, jo aizvien mazāk iederējās 18. gadsimtā strauju modernizāciju uzsākušajā Eiropā, kurā jāieskaita arī Krievijas impērijas Baltijas provinces.

Toties sektas locekļu griba un spējas organizēt savu dzīvi pašu noteiktā kārtībā palika arī pēc sektas iznīkšanas. Tās bijušie locekļi atrada sev nākamos spēku pielikšanas punktus, kuros izpaust savu savdabību. Nākamo simt gadu laikā tas, ar ko latvieši atšķiras no jebkuras citas tautas, tika pārnests uz nodarbēm, kuras vainagoja Latvijas Republikas pasludināšana un izcīnīšana.

Valsti izveidoja tauta, kuras locekļi ir vai nu Vidzemi izjājušo krievu tiešie pēcteči, vai tie, kuru vecāki dažādos brīžos devuši priekšroku latviešu kārtībai kaut vai tāpēc, ka tādējādi “atlika vien savus kaulus glābt", kā savulaik trāpīgi paskaidrojis Latvijas Republikas dibināšanas laika politiķis Francis Kemps (1876-1952).

Jaundzimušo “smilkstēšana un vaimanāšana”

Latviešu tautas parādīšanos var datēt ļoti konkrēti. Ir pat norādāms datums, 1739. gada 18. maijs, kad šo notikumu aculiecinieks un līdzdalībnieks, hernhūtiešu sludinātājs Dāvids Zīgmunds Krīgelšteins (1689-1760) uzrakstījis, ka “uguns nokritusi no debesīm un sirdis sāk degt".

Tieši 1739. gada 18. maijs gan neizceļas starp citām dienām norādītā gada pirmajā pusē, ko attēlojis teologs, līdz šim jaudīgākais latviešu reliģijas vēsturnieks un Ulmaņlaiku izglītības ministrs Ludvigs Adamovičs (1884-1942):

“Valmieras apvidus īsā laikā bijis it kā “apgriezts apkārt un pārvērsts.” Nav bijušas vairs dzirdamas parastās ganu dziesmas un talku, kā arī citu lielu sanāksmju neķītrās dziesmas (“Zoten-Lieder”), bet krūmos, pļavās, laukos, uz ceļiem u. c. vietās bijuši dzirdama un redzama tikai smilkstēšana un vaimanāšana (Winseln und Wehklageņ), asaras un brēkšana par “žēlastības laiku, kas pavadīts grēkos bez Jēzus”...

Kustības liesmas pārgāja arī uz kaimiņu draudzēm: Cēsu, Trikātas, Raunas un Smiltenes. No pašu latviešu vidus arī bij’ radušies sludinātāji: blakus Šķestera Pēterim īpaši minēts vēl kauguriešu Pāvulēna Jēcis, kas “aiz iekšējas dziņas sludināja ar varenu spēku evaņģēliju pļavās un pie siena novākšanas”.”

Mūsdienu cilvēkiem to grūti saprast, grūti iejusties laikā pirms 300 gadiem, kad par cilvēku dzīvības un nāves jautājumu kļuva tas, vai no krūmiem atskanēja jautras dziesmas vai “smilkstēšana un vaimanāšana”. Pirmajā piegājienā pievērsīsim uzmanību tikai šo pārvērtību brīdim, kam nav svarīgs konkrēts datums, bet fakts, ka tās notika tad, kad savu spēku pilnbriedu bija sasnieguši Ziemeļu kara laikā dzimušie bērni. Viņi kāpa pāri to laiku zemniekiem nospraustajām garīgās dzīves robežām tieši tāpat, kā viņu tēvi bija gājuši pāri Krievijas un Livonijas robežai.

Izceļot Vidzemi, neaizmirsīsim Kurzemi

Ar krieviem viss bija vienkārši, jo viņiem taču jau bija valsts ar valdnieku, kurš lika lietā cilvēkus, kas spējīgi karot un karā krist. Latviešiem toreiz nekā tāda nebija, jo vēl nebija pašu latviešu. Toties bija nejaušība, kas ļāva viņiem mesties ap kaklu dažiem no Čehijas ieklīdušiem balamutēm, it kā tie būtu viņu nekad neredzētie tēvi.

To iespaidā topošie latvieši izrādījās spējīgi ne vien “smilkstēt un vaimanāt", bet arī uzcelt hernhūtiešu saiešanas namiņus kā prototipu visam, ko dēvēt par Latvijas valsts arhitektūru šo vārdu tiešajā un visās pārnestajās nozīmēs. Gadus 120 vēlāk ļoti līdzīgi notikumi izvērtās Kurzemē ne vairs hernhūtiešu, bet no Prūsijas pilsētas Mēmeles (Klaipēdas) uzradušos baptistu vadībā.

Pārliecības nostiprināšanai par šādu latviešu tautas izcelsmes traktējumu izmantojami akadēmisko titulu komplektu ieguvušā un ik pa laikam kā mediju zvaigznītei uzmirdzējušā Leona Taivāna (1944) raksti un intervijas. Viņš liecina nenoguris, ka pieķeršanās kādai reliģiskai idejai vienmēr un visur ir pirmā pazīme cilvēkiem, kuru enerģijas izšķaidīšana zemākā līmenī, bet toties plašākā pēcnācēju pulkā realizējas vērā ņemamos pārveidojumos visā, kam vien šie ļaudis pieskaras.

Latviešu tēvs nav “Briesmīgais”

Šajā reizē palūkosimies nevis no Lielā Ziemeļu kara laikā uz priekšu, bet atpakaļ uz Livonijas karu (1558-1583), kura nosaukuma mazāk zināmais sinonīms ir Pirmais Ziemeļu karš. Abu Ziemeļu karu būtība taču ir viena un tā pati - Krievijas iebrukums Baltijā.

Līdzība starp abiem Ziemeļu kariem atgādina par līdzību starp abiem Pasaules kariem, kurus iespējams traktēt arī kā vienu karu ar pamiera periodu. Ļoti nodeldēta ir tēze par vēsturiskā laika ritējuma paātrināšanos, atbilstoši kurai 20 pamiera gadi 20. gadsimtā varētu būt apmēram tas pats, kas vairāk par simt pamiera gadiem 16./17.gadsimtā.

Citiem vārdiem sakot, jautājums ir tāds, kāpēc par latviešu tēvu kļuva Pēteris I, nevis viņa priekštecis Ivans IV, neoficiāli dēvēts arī par Ivanu Bargo (krievu valodā Грозный, latviskots arī kā Briesmīgais; 1530-1584, tronī no 1547. gada).

Palūkošanās uz Livonijas un Ziemeļu karu kopsakaru šeit notiek, pakļaujoties uzstājībai, kādu jau daudzus gadus izrāda kāds šo rindu autora cienītājs vai kritiķis, kurš pie visiem rakstiem par vēstures tēmām pārkopē dažus teikumus no antropoloģes Ritas Grāveres (1947) intervijas, kas 2010. gadā nodrukāta žurnālā “Kabinets” un pēc tam pārcelta uz elektronisko vidi.

Protams, ka bez šāda uzmanības apliecinājuma viņš nedrīkstēja atstāt Ziemeļu karu oficiāli noslēdzošajam Nīštates miera līgumam veltītās publikācijas. Līguma 302. gadadienā 10. septembrī tika pamatots, kāpēc “Putinam jākļūst par pēdējo Pēteri” un vēl nedēļu vēlāk tas, ka “Kurš uzvarēs Ukrainā, tas dabūs Baltiju”. Abiem šiem rakstiem cilvēks ar segvārdu “Edgars” piekombinēja R. Grāveres vārdus, cik “svarīgi ir tas, ka tad, kad Livonija sabrūk jeb padodas dažādām varām, šejienes vācieši padošanās līgumā panāk ierakstu, ka šeit dzīvo viena tauta ar vienu valodu. Un tie ir vācieši. Bet 1710. gadā, kad padošanās līgumu jau raksta Šeremetjevs, vācieši arī grib ierakstīt šos pašus vārdus par vāciešiem kā vienu tautu ar vienu valodu, taču tas viņiem vairs neizdodas, tāpēc šajā padošanās līgumā jau figurē latvieši”.

Labāk divsimtgadu miers nekā karš

Cik saprotams no tā, kā “Edgars” pasniedz savu pārkopējumu gan te norādītajos, gan iepriekšējos gadījumos, viņš tādējādi atgādina par krievu milzīgo ietekmi, lai latvieši varētu rasties un plaukt līdz šai baltai dienai. Paliksim pie tā, ka ietekme patiešām milzīga gan labā, gan sliktā nozīmē, bet mēģinājumi par to pārliecināt šo rindu autoru ir laušanās vaļējās durvīs.

Gan šajā rakstā, gan iepriekš krieviem piešķirta daudzkārt lielāka loma latviešu tapšanā, nekā tas atbilst priekšstatiem, kādus veido skolas mācību grāmatas u.tml. teksti. Padomju laikā tajos tika ārkārtīgi uzsvērta, bet pirmspadomju un pēcpadomju laikā atzīta Krievijas impērijas nodrošināto 200 miera gadu nozīme, lai latvieši varētu no zemnieku sētām un draudzēm konsolidēties par tautu ar tādām pazīmēm kā avīzes vienā, visās sētās saprotamā valodā.

Tam visam jāpiekrīt ar paskaidrojumu, ka avīžu izdošana gan rakstu, dzejoļu u.tml. garadarbu sacerēšanas, gan uzņēmējdarbības nozīmē kļuva iespējama atbilstoši tam, kā Ziemeļu kara laikā tagadējās Latvijas teritorijā ieplūdušie gēni ieguva aizvien jaunus nesējus, jo miera laiks ļāva cilvēkiem atstāt pēcnācējus.

Borisa Šeremetjeva loma latviešu tapšanā ir daudzkārt lielāka nekā Vidzemes muižnieku un Rīgas pilsētas padošanās līguma teksta ietekmēšana. Tas nu gan ir droši, jo nekādi latvieši šajā tekstā uzrādīti nemaz netiek. Atliek atšķirt padošanās līguma tekstu un izlasīt 30 “akorda punktus”, kāds apzīmējums šim dokumentam laika gaitā nostiprinājies. Publicēti tie “Krievijas impērijas likumu pilnajā krājumā” (Полное собрание законов Россиской империи). Krievijas 1710. gada likumiem (cara pavēles, rīkojumi u.tml.) un līgumiem dota vieta šī izdevuma 4. sējumā, kas nodrukāts 1830. gadā un nonācis arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Krievijas valsts dod iespēju lasīt tās likumu vēsturisko krājumu tiešsaistē.

Visticamāk, ka R. Grāveri samulsinājuši senie trači ap baltvācu vēsturnieka Kārļa Širrena (Carl Schirren, 1826-1910) “akorda punktu” publikāciju un komentāriem aizpagājušā (19.) gadsimta 60. gados vācu valodā. K. Širrens bija baltvācu galvenais runas, t.i., rakstu vīrs laikā, kad Krievijas cari “akorda punktus" praktiski denonsēja, pārtraucot uzturēt vāciešiem 1710. gadā piešķirtās privilēģijas.

Par ieganstu politikas maiņai krievi izmantoja rūpes par latviešiem, pret ko vācieši protestēja, jo viņi par latviešiem esot rūpējušies daudz ilgāk, labāk, pareizāk utt. Šādā jezgā puses nespēja pieturēties pie vēsturiskās patiesības, kas konkrētajā gadījumā būtu turēšanās pie “akorda punktu” teksta bez nekādiem latviešiem.

Dievs izmuļķoja (balt)vāciešus

Krievu un vāciešu 1710. gada darījuma jēga bija tāda, ka krievi atstāja vāciešiem privilēģijas un pretī dabūja formulējumus, ar kuriem atgaiņāties no Polijas atgādinājuma, ka Ziemeļu karu Polija un Krievija bija sākušas ar norunu sadalīt Zviedrijas īpašumus tā, ka Krievijai tiks Karēlija, bet Polijai - Baltija.

Kad karš patiešām noveda līdz sakautās Zviedrijas īpašumu dalīšanai, Krievija paziņoja, ka jārespektē taču Vidzemes un Igaunijas iedzīvotāju 1710. gada līgumos paustā vēlēšanās padoties Krievijai, nevis Polijai. Par šādu darījumu Šeremetjevs dabūja muižas, kurās viņa jātnieki no saviem zirgiem nokāpa un taisīja latviešus dabā, nevis uz papīra.

“Akorda punkti", tāpat kā tagad Latvijas Republikas Satversme, sākās ar preambulu, kurā teikts, ka “visu zinošais un žēlīgais Dievs ir pieņēmis par labiem pirmo šajā zemē ieradušos vāciešu kristīgos centienus un saglabās šo nāciju ar tās zemi līdz pat pasaules galam". Taču 1939. gadā pasaule bojā neaizgāja par spīti tam, ka baltvāciešiem no Latvijas gan nācās aiziet.

Lato Lapsas viedoklis šī raksta sakarā:

„Arnis Kluinis vienmēr ir bijis citādāks un domājis citādāk, un rakstījis citādāk. Visbiežāk - ne tikai citādāk, bet arī dziļāk, un tieši par to es vienmēr viņu kā rakstītāju, publicistu, analītiķi (īstu analītiķi, nevis to, kas pie mums par tādu tiek uzskatīts) esmu cienījis. Turpinu cienīt vēl joprojām - arī pēc pēdējā raksta par pašlaik savu valsti podā noskalojošās latvju nācijas saknēm.

Ja es vēl, pasargi dies (jo šitās laimes manā dzīvē ir bijis pietiekami), būtu bijis kāda liela medija galvenais redaktors, es droši vien pašreizējos apstākļos šo Arņa Kluiņa rakstu par latviešu radurakstiem un izcelsmi būtu atstājis publicēšanai uz mierīgākiem laikiem, jo būtu pilnīgi skaidrs, kāda s...du straume nogāzīsies pār autoru un pie reizes arī pār mediju.

Tā ir sarežģīta lieta - teikt cilvēkiem par viņiem pašiem lietas, kas viņiem galīgi nav patīkamas, neatkarīgi no tā, cik tās ir vai nav patiesas. Varam piemēra pēc palūkoties, kā pilsonim Arestovičam ar šo nodarbi veicas Ukrainā. Reti kuram kaķītim patīk, ka viņu ar deguntiņu iebāž paša peļķītē.

Vēl vairāk. Ja šāds raksts, man nezinot, būtu šajā lielajā medijā nopublicēts, es arī to, visticamākais, izdzēstu, ja vien tas būtu iespējams. Jo man taču būtu atbildība par visu mediju, par to, kā tas izskatās šajos sarežģītajos laikos, un par ko tik vēl ne.

Par laimi, man nav šādu problēmu, un tāpēc es teikšu tā: jebkurā gadījumā - ir labi, ka kāds atgādina, kas mēs tādi esam, no kurienes esam nākuši un kas ar mums ir darīts, kas varbūt arī izskaidro to, kāpēs esam tādi, kādi esam. Kļūst skaidrāks, kāpēc 1941. gadā visi pacietīgi kāpa lopu vagonos un kāpēc Litene beidzās tā, kā beidzās. Kļūst skaidrāks tas, kāpēc arī pašlaik latviešu "nācija" padevīgi kāpj jaunos, tikai šoreiz neredzamos lopu vagonos un, kā jau minēts, noskalo savu valsti podā.

Paldies, Arni. Labs darbiņš, kas padarīts.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

12

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

FotoAr nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
Lasīt visu...

21

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

FotoANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Lasīt visu...

12

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

FotoŠis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...

Foto

Vai šodien jau esi ļāvis sevi apmuļķot? Ja ne, ņem vērā šo rakstu!

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti,...

Foto

Elektrības cenu līkloči – vai Latvijas iedzīvotāji izmanto savas iespējas?

Ir pagājis gads kopš Nord Pool biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot...

Foto

Man ir cits viedoklis!

Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembra 217. A (III) rezolūcijas preambulā teikts - ņemot vērā to, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās...

Foto

Nevajag ņaudēt!

Visa nauda tiek izsaimniekota caur valsts konkursiem, sadārdzinot visu 5x utt. Vajag pieņemt tikai pareizu likumu par visu konkursu auditu un konkursus auditēt no...

Foto

Vai privātie mežu īpašnieki šobrīd saredz ilgtspējīgas mežsaimniecības jēgu?

Nav noslēpums, ka Latvijā šobrīd pret mežsaimniecības nozari valda sarežģīta un bieži vien pretrunīga sabiedrības attieksme. Vairāku...

Foto

„Rail Baltica” skandalozais iepirkums – kas tālāk?

„Rail Baltica” - uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas "IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş." un...

Foto

Helmanis publiski sašutis par... Puntuļa rīkoto konkursu?

Ir tāda anekdote: “Zvēru mazuļi pagalmā lielās ar saviem vecākiem. Vienam tētis tādā amatā, otram mamma tur strādā. Lācēns...

Foto

Cilvēku viedoklis SIF ekspertiem nerūp!

Ir tāda anekdote: “Eksperti norāda, ka valsts attīstās, iedzīvotāji apgalvo, ka viņi to nejūt, bet iedzīvotāji jau nav nekādi eksperti!” Līdzīgi...

Foto

Piesakos uz pirmo vietu konkursā par vistukšākajām frāzēm

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir viena no mūsu vissvarīgākajām kultūras tradīcijām. Ir nepieņemami, ka mākslinieki un...

Foto

„airBaltic” - varbūt viss ir stipri vienkāršāk

Lai aizmuktu ar „airBaltic” lidmašīnām nav jātaisa slēgtas Ministru kabineta (MK) sēdes. Tā ir valstij piederoša kompānija un pietiks...

Foto

Kādēļ vairs nenotiks neviena mana intervija ar “Latvijas Avīzes” žurnālisti Egli?

Galvenais iemesls ir – es nevēlos piedalīties iestudētās izrādēs, kas aiz žurnālistikas maskas nolaupa mums...

Foto

Enerģijas pašpietiekamības nozīme Latvijas nākotnei

Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā....

Foto

Tautas kustība "Veselais saprāts"

Šorīt, kad pasaule dejo virs bezdibeņa, kad mūsu dzīvei tiek sisti pamati zem kājām, kad pašsaprotamas lietas tiek apšaubītas, kad sabiedrībai un...

Foto

Vēlreiz brīdinām – neaiztieciet mūsu peļņu!

Ir skaidrs, ka priekšlikumi palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts...

Foto

Valdība parādīja visa veida migrantiem, ka mēs esam mīkstie

Vakar bija ļoti svarīgs tests mūsu valdībai, prezidentam, drošības iestādēm, kuru tie neizturēja....

Foto

Izraēlai ir jāizdara pareizā izvēle

23.oktobrī Pietiek tika publicēts mans raksts ar nosaukumu ”Izraēla pret “Hamās””, kurā izklāstīju savu redzējumu par notikumu attīstības scenāriju un lēmumiem, kas būtu...

Foto

Nediplomātiskais un nekorektais Kariņš nav visa Latvija

Diena sākās ar ziņu par Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa izraisīto skandālu. Katalonijā viena no centrālajām mediju ziņām ir...

Foto

Piederība Rietumiem nav tikai ērtības un iespējas

Diemžēl var prognozēt, ka Eiropā pieaugs naida noziegumu skaits. Diemžēl mazāka, manuprāt, ir izpratne, ka tā nav specifiski ebreju...

Foto

Komentārs par to, ka Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Pārlasīju rakstu vairākas reizes un tā arī nesapratu, kāpēc Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas norēķinu valsti...

Foto

Kad divi latvieši savā starpā runā angliski vai krieviski, tie faktiski noliedz savu tēvu un māti

Sveicu jūs Valsts valodas dienā! Latvijas valstiski un nacionāli domājošās...

Foto

Kāpēc VAS "Latvijas dzelzceļš" neveicas ar ES projektu realizāciju

Divi vienkārši iemesli. Pirmais: uzņēmuma padomes nekompetence. Izjaucot koncerna vadības procesus, kas sekmīgi un izmaksu ziņā arī...

Foto

“Saskaņai” ir vieta Latvijas politikā, jo tās misija ir svarīga un mērķi ir aktuāli kā nekad iepriekš

Ir pagājis gads, kopš partija “Saskaņa” zaudēja vietu politiskajā...

Foto

Kas kopīgs Baznīcai ar LGBT, un kas uzsauc mūziku?

Skolās māca, kā naudu pelnīt, augstskolās, kā to ekonomēt un radīt, bet kāpēc skolās nemāca, kā nauda...

Foto

Laimes māti un naudas koku meklējot, jeb „Global Animal Law organisation” likumdošanas datubāze un tās interpretācija

Salīdzināt Latviju ar Nigēriju, tādējādi norādot uz Latvijas neiedomājamo atpalicību,...

Foto

Hosams paņem rokās mietu. Ar s...diem

Stradiņa slimnīcas – jeb saīsinājumā PSKUS – padomes zibenīgā patriekšana no amatiem liecina, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri...

Foto

Atklāta vēstule “Swedbank” vadītājam Laurim Mencim

Sveicināts Jūsu jaunajā amatā kā „Swedbank” valdes priekšsēdētājs! Es rakstu Jums saistībā ar konkrētu situāciju, kurā esmu nonācis kā Jūsu...

Foto

Cik īsti vērta biļete uz Džordanu Pītersonu?

Par mūsdienu mesiju dēvētajam Toronto profesoram Džordanam Pītersonam pošoties uz Rīgu ar priekšlasījumu, interesentiem nenāktu par ļaunu tomēr piedomāt...

Foto

Nākamgad daļa pašvaldību var nespēt pildīt pamatfunkcijas!

Valsts budžeta pieņemšanas procesā gandrīz neievērots palicis jautājums par pašvaldību budžetiem, bet tas ir ļoti svarīgs. Tieši no pašvaldību rocības...

Foto

Kolektīvais saprāts ir vājprātu summa

Ja reiz dzīvnieku pasaules kolektīvie saprāti mums ir pašsaprotami, kas mums liek uzskatīt, ka tāda, līdzīga kā dzīvnieku pasaulēm kolektīvā saprāta,...

Foto

Mēs nogalinām tikai tik daudz dzīvnieku, cik vajag!

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) šodien, 10.oktobrī informēja Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi par dezinformāciju un...