Krievijas skaļie paziņojumi par tās militāro varenību patiesībā ir vien tukši salmi
Kasīklis24.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir teiciens – kam spēks, tam vara. Daudzi cilvēki vēlas kļūt spēcīgāki tikai tamdēļ, lai citi no viņiem baidītos. Citi savukārt trenējas, lai pasargātu sevi un citus. Vai pavisam vienkārši – lai būtu veselīgāki. Kaut kādas līdzības ar iepriekš minēto var savilkt valstu vēlmēs bruņoties. Saprast var visus, bet, ja tā saucamā “varenība” pašos pamatos ir apmāns?
Krievija cenšas visu laiku sevi pozicionēt kā spēcīgu un varenu valsti. Tamdēļ, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, tiek sūtīti signāli starptautiskajai sabiedrībai, ka Krievijai ir moderns bruņojums, turklāt pietiekamā daudzumā. Bez tā visa – notiek jauna bruņojuma izstrāde un izmēģinājumi. Paskatīsimies dažus Kremļa paziņojumus.
„Rietumu kara apgabalā līdz gada beigām tiks izvietoti 20 jauni armijas formējumi ar 2000 militārās tehnikas vienībām bruņojumā. Kas tie būs – tanki, bruņumašīnas vai lielgabali – netiek precizēts.[1]”
„Krievija otrdien Astrahaņas apgabala Kapustinjaras raķešu poligonā veiksmīgi izmēģinājusi zenītraķešu sistēmu S-500, trāpot ātram ballistiskam mērķim, pavēstīja Aizsardzības ministrija. Kā apgalvo Krievija, S-500 darbības rādiuss ir
„Krievija veikusi virsskaņas spārnotās raķetes "Cirkon" izmēģinājumu. No kuģa "Admiral Gorshkov" Baltajā jūrā izšautā raķete trāpīja sauszemes mērķī Barenca jūras krastā, kas atradās vairāk nekā
Krievijas ambiciozie plāni bruņojuma iegādē 2021.gadā ir grandiozi. Neuzskaitīšu, ikkatrs pats to var izlasīt.[4]
Vēlmes ir viena lieta, intelektuālais potenciāls - otra, finansējums un materiālu pieejamība – vēl cita. Tieši materiālu pieejamība ir tā, kura visvairāk traucē Krievijas ambīciju piepildījumam. Tiesa, neizskatās, ka tuvākajā laikā kaut kas šajā jautājumā mainīsies, jo starptautiskās sankcijas ir atstājušas būtisku ietekmi. Papildus – naftas produktu cenu svārstības un Covid-19 atstājis ļoti būtisku ietekmi uz finanšu līdzekļu pieejamību.
Līdz ar to pašlaik un tuvākajā nākotnē Krievijas militāro muskuļu izrādīšanai vairāk ir demonstratīvs raksturs, nekā tā demonstrē valsts patiesās spējas ilgtermiņā aktīvi iesaistīties jebkādā globālā militārā sadursmē, kur tās pretinieki nav nelielas valstis. Kamdēļ tāds secinājums? Pavisam vienkārši, sāksim ar personālsastāvu.
Protams, ka Krievijas armijā ir profesionālas vienības, kuras tad arī ir vislabāk sagatavotas, tomēr lielāko daļu kontingenta veido obligātā militārā dienesta karavīri. Nākamā vērā ņemamā nacionālā īpatnība nāk no padomju laikiem – savākt visu to, kas nav piesiets. Savā ziņā ar zādzībām Krievijas armijā nodarbojas visi, sākot no ierindnieka un beidzot ar virspavēlnieku. Tas viss noved pie haosa. Savukārt armija, kurā valda haoss, pārāk kaujasspējīga nevarētu būt.
Līdz ar to nav šaubu, ka Krievija spēj izstrādāt atsevišķus prototipus, tiesa, ar Rietumu tehnoloģiju palīdzību. Savukārt to pieņemšana apbruņojumā nereti aizkavējas uz ļoti ilgu laiku. Pat tad, kad pieņemts, tas nenozīmē, ka armija visu spēs iegādāties un ražotāji saražot.
Tādējādi Krievijas bravūrīgie paziņojumi par jauniem ieročiem izraisa smīnu.
Kāds teiks, ka es kļūdos; pieņemsim, bet, tādā gadījumā - kamdēļ vēl pērn Krievijas aizsardzības ministrs runā par tanku T-72 modernizāciju (šīs modifikācijas tanku sāka ražots 1973.gadā), ja jau viņi ir tik veiksmīgi izstrādājuši un bruņojumā pieņēmuši plaši izreklamētu un izslavētu tanku “Armata”?
Līdz ar to Kremlis var plātīties, kā tik gribas, bet realitāte ir vienkārša – Krievijas armija kopumā nekur tālāk par PSRS laikiem nav tikusi.
[1] Pie Latvijas robežas veidojas militārs sabiezējums - Neatkarīgā (nra.lv)
[2] Krievija veikusi zenītraķešu sistēmas S-500 izmēģinājumu - Pasaulē - nra.lv
[4]https://sputniknewslv.com/20210104/Trieciena-arsenals-Kadus-jaunumus-Krievijas-armija-saems-2021-gada-14962980.html
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
