Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pienākot Krievijas iebrukuma 36. dienai, okupantiem tomēr izdevies sagrābt un noturēt vismaz vienu apgabala galvaspilsētu — tā ir Hersona: liels rūpniecības un transporta mezgls stratēģiski svarīgā vietā. Kāpēc tieši tur krievu iebrukums pretstatā citām vietām tomēr nes rezultātus?

Veidojot reportāžas no Eiromaidana revolūcijas, Krimas aneksijas un kara Donbasā, pēc tam katru reizi nākamos astoņus gadus, kad Kremlis atkal rīkojis jebkāda veida militārus dzēlienus ukraiņu zemei, esmu skaidrojis radio un TV, rakstījis presē un interneta medijos to, kas redzams vienīgi tiem, kuri paši izbraukājuši dažādus Ukrainas reģionus: karadarbība ar uzbrukuma operācijām šajā valstī iespējama tikai tajos divos ziemas mēnešos, kad zeme sasalusi, un tajos četros vasaras mēnešos, kad stepe ir sausa un stingra.

Pavasarī nokūstot sniegam, treknā melnzeme piesūcas ar ūdeni, un pa plakano, bezgalīgo stepi var pabraukt labākajā gadījumā fermeris ar traktoru — turpretī tanks, bruņumašīna, apgādes konvojs iestieg. (Pieņemu, ka lasītāji pēdējā mēneša laikā būs redzējuši ne vienu vien tādu bildi.) Rudenī pēc ražas novākšanas lietavas atkal izmērcē melnzemi tikpat staignu, tāpēc jāgaida (kā minimums) decembra beigas, kad stepe sasalst pietiekami dziļi, lai pa to varētu pabraukt ar bruņutehniku vai vismaz armijas džipu.

Uzsākot iebrukumu nevis maija vidū, bet gan 24. februārī, Putins ir izvēlējies bezmaz vissliktāko iespējamo datumu — pirmajās dienās pret uzbrucējiem cīnījās ne tikai armija un tauta, bet arī pulkveži Sals un Sniegs, kam pēc nedēļas papildspēkus atveda ģenerāļi Šķīdonis un Bezceļš, pielietojot it nemaz ne slepeno klimatisko ieroci, kurš jau stepes kazaku un Krimas tatāru senajos tekstos figurējis ar poētisko nosaukumu “Zirgam-pļurza-līdz-ceļiem”.

Tanks — stepes iekarošanas ierocis

Sākotnēji Krievijas iebrucēju loģika šķita saprotama: virzīties iekšā Ukrainas teritorijā no vairākām pusēm uzreiz, ielencot pilsētas un atstājot tās aizmugurē, lai ar to aizstāvjiem tiktu galā vēlāk. Stratēģija kā no Otrā pasaules kara laiku Rundšteta un Manšteina taktisko mācību grāmatas — okupantu tanku armijām vajag maksimāli ātri triekties pāri Ukrainas stepei, ielencot lielpilsētas un ieņemot arvien jaunas teritorijas, pēc tam aizmugurē atstātajās pilsētās lēnām nomērdējot pretestību. Pirms 80 gadiem tāds liktenis piemeklēja Berdičivu, Žitomiru, Bila Cerkvu, Dņipropetrovsku, Kijivu, Staļino (mūsdienu Doņecka), Harkivu un visas citas Ukrainas pilsētas. Nacisti okupēja 100% Ukrainu (ieskaitot Krimu) un ķērās pie neapbruņotu civiliedzīvotāju iznīcināšanas genocīdā.

Vienlaikus mēs visi zinām: vienīgā reize, kad hitlerieši atkāpās no šīs pieejas, bija Staļingradā — nezināmu iemeslu dēļ viņi nolēma šo pilsētu nevis ielenkt un iet tālāk, bet ieņemt tiešā triecienā. Sākās ielu kaujas, kur aizstāvjiem bija zināms katrs pagrabs un mūris, kur vietējie prata apšaudīt katru ielas posmu un pagalmu, kamēr uzbrucēji iestiga pilsētas drupās un zaudēja milzīgus dzīvā spēka un materiālo rezervju apjomus katru nedēļu. Vienīgā vieta, kurā okupanti atkāpās no savas stratēģijas un nevis ielenca lielpilsētu, bet gan mēģināja to ieņemt uzreiz un sakaut ielu kaujās, arī kļuva par visa Otrā pasaules kara lūzuma punktu.

Tagad Hitlera darbības atkārto Putina sūtītie mūsdienu okupanti: ieejot Ukrainas teritorijā pa lauku apvidiem (tiktāl loģiski, jo tur neatrodas iedzīvotāji, kas pretojas), viņi sākotnēji ielenca pilsētas, necenšoties tērēt laiku un asinis, lai tās sakautu. Tādā veidā okupantu aizmugurē nonāca Heničeska, Melitopole, Berdjanska, Čerņihiva, Slavutiča. Mēģināja ielenkt Kijivu, Harkivu, Izjumu, Mikolajivu — nesanāca.

Savukārt tas, kas tiek darīts ar Mariupoli, ir vienā līmenī ar Krievijas kara noziegumiem Čečenijas karu laikā Groznijā, Hasavjurtā, Gudermesā, Ačhoi-Martanā un Urus-Martanā. Šobrīd visas pasaules acu priekšā Mariupole kļūst par mūsdienu Staļingradu.

Ģenerāļi no muļķu mājas?

Pretstatā sākotnējiem panākumiem jau invāzijas trešajā dienā Kremlis — kam ļoti patīk atsaukties uz vēsturi un būvēt savu mūsdienu mitoloģiju uz it kā vēsturiskiem pamatiem — nolēma pieļaut visiem zināmās hitleriešu kļūdas un doties frontālā uzbrukumā lielākām un mazākām pilsētām, kurās pilns ar vietējos apstākļus perfekti pārzinošiem, nikniem un naida pilniem iedzīvotājiem.

Var saprast uzbrukuma plānošanu un pirmo aizķeršanos: krievi plānoja ieņemt Hostomeļas lidlauku pie Kijivas, lai tur varētu nosēdināt arvien jaunas lidmašīnas un helikopterus ar desantniekiem, kas tālāk mestos uz Ukrainas galvaspilsētu. Nesanāca: nieka sešas stundas pirms iebrukuma sākuma Hostomeļā tika ievesta Latvijas dotā “Stingeru” krava, kura sagadīšanās pēc nonāca īstajā brīdī īstajā vietā un īstajās rokās. Rezultātā mūsu “Stingeri” kopā ar citiem ieročiem deva iespēju notriekt daudzus no krievu desantnieku helikopteriem.

Ir saprotams, ka okupanti, nevarēdami sasniegt savu primāro mērķi (lidlauka ieņemšana un izmantošana saviem nolūkiem), devās iekarot Hostomeļas rūpniecisko apbūvi, aiz kā sākas dzīvojamie rajoni: jānodrošinās, ka no šiem kvartāliem pilsētas aizstāvji nevar apšaudīt okupantus, kuri tikmēr mēģina sagrābt lidostu. Jāpiezīmē, ka lidostas ar saviem plašajiem un pārredzamajiem skrejceļiem, lidaparātu stāvlaukumiem, pievedceļiem, tukšajiem angāriem un termināliem ir ārkārtīgi neparocīgi objekti jebkuram okupantam, kā to pierādīja jau kaujas par Doņeckas lidostu.

Līdz ar to uzbrucēji, lai nodrošinātu savu zaldātu neapdraudētu rīcību lidostas sagrābšanas laikā, sāka mēģināt ieņemt Hostomeļas industriālos un dzīvojamos kvartālus, rezultātā nebūdami spējīgi līdz galam paveikt ne vienu, ne otru: nepilnu divu nedēļu laikā krievi, cenšoties ieņemt Hostomeļas lidlauku un pēc tam pilsētu, zaudēja abus.

Vienā apdzīvotā vietā tāda atkāpšanās no operatīvā plāna, ļaujoties ievilkties ielu kaujās, būtu pieļaujama. Taču nākamajās dienās Krievijas okupantu vispavēlniecība nevis izlaboja šo kļūdu, bet nosprieda to… padziļināt!

Pilsētu ielenkšanas vietā okupācijas armija sāka tās šturmēt, iesaistoties ielu kaujās ar labi informētiem, civiliedzīvotāju pilnu atbalstu baudošiem un attiecīgām kaujām noderīgi ekipētiem aizstāvjiem. Nezināmu iemeslu dēļ Krievijas armija sastājās masīvās kolonnās un ar tām devās iekšā Kijivas piepilsētās Irpiņā, Vorzeļā un Bučā, centās ielauzties Kijivas mikrorajonos Oboloņā un Svjatošinā, kā arī otrā upes pusē esošā Brovaru rajona pilsētās un ciematos — un visos gadījumos krievu bruņutehnikas kolonnas tika apturētas ar granātmetējiem un prettanku raķetēm tiešā trāpījumā. A

izstāvjiem uzdevumu tikai atvieglo tas, ka pilsētas apstākļos tanks spiests bremzēt, var kustēties vienīgi lēnām, nevar brīvi manevrēt starp ēkām — toties ukrainis ar saviem biedriem var ātri pārskriet no viena stūra un pagalma uz nākamo, lai iznīcinātu pretinieka bruņutehniku. Irpiņas mērs šonedēļ paziņoja, ka ienaidnieks ir pilnībā padzīts no pilsētas, tas pats notiek kaimiņos. Mēnesi pēc krievu uzbrukuma šīm blīvi apdzīvotajām, karadarbībai neērtajām Kijivas priekšpilsētām joprojām nav skaidrs, kāpēc okupantiem ar smago tehniku vajadzēja pašiem līst iekšā lamatu labirintos, labi zinot, ka viņu smagais militārais aprīkojums projektēts un ražots tieši pretējam — ātrai, manevrējošai karadarbībai kustībā.

Astoņas izgāzušās operācijas, bet viena sekmīga: kāpēc tā?

Tātad Kremlim nav izdevies panākt plānoto: ir izdevies aplenkt, bet nav izdevies nomērdēt reģionu galvaspilsētas Čerņihivu un Mariupoli, kas turpina visas pasaules apbrīnotu pretošanos. Aplenkums jau pārrauts un likvidēts ap Sumiem un Harkivu. Pietuvoties ir izdevies, bet nav izdevies ieņemt Mikolajivu un Zaporižžju. Nav izdevies pat ne pietuvoties tādām apgabalu galvaspilsētām kā Odesa, Dņipro un Žitomira.

Okupācijas zonā nonākušas tikai tādas mazākas pilsētas kā Melitopole, Berdjanska, Enerhodara un dažas citas, kas bieži vien nav pat rajonu centri. Turklāt arī šajās vietās neapbruņoti iedzīvotāji, parādot ārkārtēju drosmi, gandrīz katru dienu iziet tūkstošgalvainās demonstrācijās pret okupantiem, atklāti saucot viņus par okupantiem un dziedot “Šče ņe vmerla Ukrajina”, demonstrējot dzeltenzilo simboliku un pieprasot svešās armijas aizvākšanos. Aktīvistu piekaušanas un mēru nolaupīšanas nav devušas nekādu efektu.

Uz šī fona ir tikai viena apgabala galvaspilsēta, kuru krievi aplenca tā, kā to vajadzētu darīt, un kura ir nonākusi frontes līnijas (cik nu šajā karā var runāt par tradicionālu frontes līniju) aizmugurē. Tā ir Hersona.

Izgājuši no anektētās Krimas, okupanti dažu dienu laikā sasniedza Dņipro upi pie Hersonas, Kahovkas un Dņiprorudnes. Sagrābuši dambi pār Nova Kahovku (tā ir vieta, no kurienes iztecēja bēdīgi sausais apūdeņošanas kanāls uz Krimu), okupanti nevis devās ar savām tipiskajām smagās tehnikas kolonnām iekšā Hersonā, kur gaidāma pretestība, bet — saskaņā ar visiem kara mākslas likumiem — apgāja pilsētu ar lielu loku no ziemeļiem gar Molodižnes, Zelenivkas, Visuncu ciematiem, lai ieņemtu Stepanivkas un Čornobajivas priekšpilsētas, jo pēdējās teritorijā atrodas Hersonas starptautiskā lidosta.

Kāpēc krievi izdarījuši (skatoties no viņu puses) visu pareizi Hersonā, bet pilnīgi nepareizi Kijivas piepilsētās, Mariupolē un Volnovahā? Man jāatvainojas lasītāju priekšā: esmu strādājis Zaporižžjas, Doņeckas, Čerņihivas un citos Ukrainas apgabalos, kurus tāpēc pazīstu, bet Hersonas pilsētā neesmu bijis un to redzējis — tikai apgabalam cauri braucis, pie kam no citas puses. Tāpēc nevarēju uzreiz saprast, kas par lietu, un izstāstīt visiem ātrāk, jo atbilde slēpjas elementārā ģeogrāfijā.

Kad okupants smadzenes atstājis mājās

Kā jebkurā ukraiņu lielpilsētā Hersonā ir koncentrējusies rūpniecība, izglītības iestādes un dzelzceļa mezgls, taču šeit Dņipro lejtecē ir arī viena no lielākajām valsts ostām. Lai izmantotu krastu lietderīgi un lai lielie kravas kuģi varētu ienākt pēc iespējas augstāk pa upi, Hersonā nav uzbūvēts neviens pats tilts pār Dņipro — tāds ir tikai savus 10 kilometrus uz augšu. Pašā pilsētā nemaz neeksistē tādi tilti, kādus Krievijas armija varētu izmantot savai iecienītajai “taktikai” — ienākt pilsētā lielā masā un tad sagaidīt, kamēr vietējie ķeras pie viņu likvidēšanas.

Līdz ar to Hersonas aplenkuma gadījumā tilta neesamība piespieda Krievijas armiju virzīties no Olešku pilsētas pāri vienīgajam pieejamajam tiltam Antoņivkas tuvumā, tālāk savienojoties ar papildspēkiem, kas pārgājuši Dņipro vēl augstāk pa upi, izmantojot Nova Kahovkas dambi, un tad veicot vienīgo normālo aplenkuma operāciju, kādu līdz šim esam Krievijas armijas izpildījumā redzējuši. Izvairoties no ielu kaujām un partizānu stila pretuzbrukumiem. (Sk. kartes fragmentu attēlā.)

Protams, ka pilsētas apiešana nav nozīmējusi pilsētas apspiešanu — tauta izdzenāja apmaksātu “atbrīvošanas mītiņu” Kremļa propagandas filmētāju priekšā, pie pašvaldības iestādēm līdz pat šai dienai plivinās dzeltenzilie karogi, trolejbusi kursē, apgrozībā ir hrivnas (nevis rubļi) utt. Jāpiezīmē arī, ka sākotnēji sekmīgais Hersonas ielenkums nav devis tālākus panākumus — ukraiņu artilērija jau kādas desmit reizes ir iznīcinājusi Krievijas tehniku, kas nezināmu iemeslu dēļ tiek savesta lidostas teritorijā pie Čornobajivkas atkal un atkal, noliekot to vietā, kurā nav it nekāda aizsega un kur pretinieks jau ir piešāvis mērķus. Iznākumā okupanti pirms nedēļas atspiesti no Mikolajivas atpakaļ uz Hersonu aptuveni līdz pusceļam, līdz abu apgabalu robežai. Visi sagaida, ka pretuzbrukums turpināsies.

Līdz ar to es palieku pie pārliecības, ka vienīgo līdz šim uzskatāmo operatīvā līmeņa veiksmi pašu uzsāktajā karā krievi nav ieguvuši, pateicoties savai sagatavotībai un prasmei karot, tieši pretēji — vienīgās sekmes krievi guvuši sev par spīti. Pati Ukrainas daba un ģeogrāfiskās īpatnības burtiski piespiedušas okupantu armiju izdarīt vienu loģisku uzbrukuma operāciju, kas vienubrīd bija novedusi pie tādām kā sekmēm.

Nav brīnums, ka patlaban tā palikusi vienīgā veiksme vairāk nekā mēneša laikā, un nekas nedod pamatu secinājumiem, kaut vai norādēm, ka tur kas varētu mainīties. Iebrucēji nesteidz izlabot savas kļūdas un izdarīt slēdzienus pat tad, ja tas viņiem ir (vārda burtiskā nozīmē) dzīvības un nāves jautājums. Netiek steigšus uzlabota vai pārņemta piemērotāka taktika atsevišķu karavīru un viņu apakšvienību darbībā, netiek mainīta plānošana un vadība operatīvajā līmenī (uzbrukuma vai atiešanas operāciju plānošana un izpilde), un vispār nekas neliecina par to, ka krieviem šobrīd būtu palikusi jebkāda stratēģija kara vispārējās vadības līmenī.

Redzams, ka pirms iebrukuma nav tikusi veikta vides apstākļu rekognoscēšana (nu kā var cerēt iet uzbrukumā no Baltkrievijas teritorijas uz Ukrainu caur Poļesjes purviem brīdī, kad sākas pavasara šķīdonis?), savukārt izlūkošana ir piegādājusi pilnīgi nepatiesus datus par Ukrainas sabiedrības stāvokli un gatavību pretoties iebrucējiem. Cik nu saprotams no vēl nedaudzajiem Krievijā atlikušajiem īstajiem medijiem, tad aizvakardienas “Kijivas ņēmājus divu stundu laikā” šobrīd vairāk interesē, kādā grīdas šķirbā nolīst, kamēr atklājas Krievijas armijas izzagšanas līmenis.

Līdz ar to varam izteikt piesardzīgu optimismu, ka iebrukuma gadījumā Baltijas valstīs krievu militārā mašinērija rīkotos līdzīgi stulbi.

Vēl par tēmu: ko atvaļinātie kaprāļi jums nestāsta — ko īstenībā grib Kremļa “stratēģi”, un kā ar šiem ienaidnieka plāniem cenšas tikt galā ukraiņi

https://pietiek.com/raksti/ko_atvalinatie_kaprali_jums_nestasta_ko_isteniba_grib_kremla_strategi__un_ka_ar_siem_ienaidnieka_planiem_censas_tikt_gala_ukraini/

Vienmēr noderīgās Vara Bungas: https://varabungas.camp/2022/03/16/dienas-grauds-867/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

FotoUzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā gadījumā stāsts ir par iespējamu kaitējumu potenciālajiem tautas priekšstāvjiem un par to piemērojamu bargu sodu, bet otrā – jau notikušiem kaitējumiem, tā teikt, vienkāršajiem cilvēkiem un nesodāmību par to.
Lasīt visu...

21

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

FotoLatvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”
Lasīt visu...

pietiek_postit

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai birokrāts - mūsu kungs?

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās...

Foto

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

Ļenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti...

Foto

Karš kibertelpā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā....

Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...