Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada 21.aprīlī Saeima steidzamā kārtā, tehniski demokrātiskā balsojumā – 65 deputātiem balsojot “Par”, 19 deputātiem balsojot “Pret” un 5 deputātiem atturoties, pieņēma strīdīgos grozījumus Krimināllikuma X nodaļā “Noziegumi pret valsti”.[1]

Grozījumi paredz ieviest sodus arī par nevardarbīgu aicinājumu un vēršanos pret valsts varu Satversmē neparedzētā veidā, par palīdzību ārvalstij kaitīgā darbībā pret Latvijas Republikas drošības interesēm. Grozījumu anotācija liek noprast, ka turpmāk neizpaužamu ziņu jēdziens būs kļuvis daudz plašāks un tās var būt ne tikai ziņas, kas apdraud valsts drošību.[2] Grozījumi var būtiski paplašināt to personu loku, pret kurām var tikt ierosinātas krimināllietas pēc kāda no Krimināllikuma X nodaļas pantiem.

Tehniski demokrātiskā veidā arī notika juridiskās komisijas sēdes, kurās vairākums pieaicināto ekspertu piekrītoši māja ar galvu, atbalstot grozījumu nepieciešamību un aizvien jaunās redakcijas, kuras lielā steigā tapa viena aiz otras.

Mierīgai un visupiekrītošai komisijas gaitai gan traucēja dažas darvas karotes, piemēram, vairākas vēstules no sabiedriskām organizācijām un institūciju pilnvarotie eksperti, kuri nebija juridiskās komisijas pieaicināto vidū un izteica negaidītus viedokļus un bažas par likumprojektu.[3] Eksperti un vēstules, protams, bija tikai nelieli ignorējami sprunguļi, par kuriem pēcāk arī no Saeimas tribīnes paši likumprojekta iesniedzēji spēja tikai ironizēt.

Vai tiešām varam teikt, ka pieņemtie grozījumi atspoguļo likumdevēja gribu un vai tiešām varam teikt, ka bija notikusi kvalitatīva diskusija ar sabiedrības un ekspertu līdzdalību, vai arī visa šī likumprojekta apspriešana bijusi tikai dekoratīva?

Aktīvi paužot savu viedokli un sniedzot savus priekšlikumus pie strīdīgajiem grozījumiem, visā likumprojekta izskatīšanas gaitā aicināju rūpīgāk apsvērt visus argumentus un padarīt diskusiju par grozījumiem plašāku, aicināju ilustrēt ar piemēriem un pamatot jauno pantu nepieciešamību, kas, manuprāt, iesniedzējiem izdevās visai vāji.

Pēc Valsts Prezidenta iebildumiem steigā salāpītā redakcija ir tas, ar ko mēs dzīvosim tagad, un es kā deputāte, kura piedalījās visās juridiskās komisijas sēdēs, kurās tika skatīti šie grozījumi, nevaru piekrist komisijas vairākuma apgalvojumam, ka esam ieguvuši labāko rezultātu. Manuprāt, šie grozījumi bija daudz plašākas diskusijas vērti un noteikti nebija virzāmi steidzamā kārtā, jo milzīgā steigā un lielo baiļu aizsegā ieguvām pavisam ko līdzīgu tam, ar ko mūs biedē – totalitārisma pazīmju atgriešanos.

Ja mēs pieņemam, ka totalitārisma iezīme ir sabiedrības vairākuma interešu ignorēšana, tad der atcerēties, ka arī šī likumprojekta izstrādē sabiedrības līdzdalība netika paredzēta, kas arī ir atspoguļots anotācijā[4]. Varam būt droši, ka drīz vien juridisko zinātņu studentu referāti krimināltiesībās iekļaus sevī salīdzinošos pētījumus: “LPSR Kriminālkodekss un Latvijas Republikas krimināllikums – kopīgās un atšķirīgās iezīmes regulējumā par noziegumiem pret valsti.”

Nevar nepamanīt, cik ļoti likumprojekta autori varētu būt iedvesmojušies no tādiem LPSR 1961.gada Kriminālkodeksa formulējumiem, kā “….palīdzības sniegšana ārvalstij tās naidīgajā darbībā pret PSRS….” (59.pants. Dzimtenes nodevība)[5] un “par ziņu…nodošanu, kā arī nozagšanu vai vākšanu nolūkā tās nodot ārvalstij, ārvalsts organizācijai, vai to aģentūrai, kā arī citu ziņu nodošanu vai vākšanu ārvalsts izlūkošanas iestāžu uzdevumā….” (60.pants Spiegošana)[6].

Būtiskākā atšķirība starp šīm abām realitātēm ir tāda, ka bēgšana uz ārvalstīm LPSR laikā bija sevišķi bīstams valsts noziegums, bet mūsdienās – reizēm vienīgā iespēja atrast darbu, lai nomaksātu hipotekāro parādu.

Kāpēc tad mums tik ļoti bija nepieciešami šādi grozījumi? Kāpēc mēs runājam par valsts drošību tikai spiegu un mutes brūķētāju kontekstā, kopējot padomju laiku retoriku, kamēr Eiropu satricina aizvien jauni terorakti? Acīmredzami pēc drošības iestāžu novērtējuma lielākos draudus iedzīvotājiem var radīt nevis terorists pašnāvnieks, bet gan spiegs, ja reiz grozījumi bija virzāmi steidzamā kārtā. Vai mūsu valstī ir identificēta kāda ārkārtas situācija, kura likumprojekta iesniedzējiem šķiet bīstamāka, nekā terorisms? Jo tagad, ja persona internetā izplatīs aicinājumu atlaist Saeimu Satversmē neparedzētā veidā, Drošības policija viņu sagaidīs kāpņutelpā. Bet, ja persona internetā aicinās veikt teroraktu, saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu, pirms saukt personu pie atbildības, Drošības policijai ir vēl jāpārbauda, vai tās ir tikai tukšas runas vai arī personai ir šādas iespējas.

Kāpēc mēs tiecamies pārspēt Igauniju un Lietuvu bardzībā pret valsts noziedzniekiem, nemēģinot kaut vai pietuvoties saviem brāļiem labklājības, nodokļu politikas vai uzņēmējdarbības veicināšanas jomā? Jo uzrakstīt pantu ir vienkāršāk nekā sakārtot valsti?

2016.gada 14.aprīlī pie Valsts prezidenta notika saistoša diskusija par drošību 21.gadsimtā un pieaugošiem izaicinājumiem, kuras laikā guvu daudz vērtīgu atziņu, kā piemēram: lai vairotu drošības sajūtu cilvēkos, kuri ikdienā dzīvo diezgan lielās bailēs, valstij būtu ieteicams vairāk komunicēt ar tautu. Drošība ir ne tikai bruņojums, augsts žogs vai bargs likums, drošība ir arī iedzīvotāju veselība, miers un labklājība.

Bet, ja iedomājas, ka valsts komunicē ar tautu likumu valodā, tad šie grozījumi tautai ir agresīvs piedraudējums. Un, ja vecā likuma redakcija, kura, starp citu, tapa pēc Barikāžu baisajiem notikumiem un sargāja Latvijas neatkarību un drošību vairāk nekā 10 gadus, vēstī: “Visus, kas centīsies izjaukt mieru tavā dzīvē un pārliecību par rītdienu, lai tu netraucēti varētu turpināt to, ko plānoji savā dzīvē, sauksim pie atbildības!” Tagad ar jauniem grozījumiem salasāmais vēstījums ir agresīvs un mulsinošs: “Bīsties, jo arī tavas darbības var izrādīties noziedzīgas, ja mēs tā lemsim!”

 Uzskatu, ka mēs nevaram vairot valsts drošību ar vienu represīvu likumu, ja ar citiem likumiem destabilizējam sabiedrības drošību pārējās jomās. Tajā brīdī, kad būs jāaizsargā valsts ar ieroci rokā, uz ko mēs pēdējā laikā tiekam rūpīgi gatavoti, nebūs, kas to dara, jo daļa jau sēdēs cietumā par mutes palaišanu, daļai banka vai valsts būs attiesājusi vienīgo īpašumu un tie dzīvos zem tilta, bet daļa – tā arī turpinās stāvēt rindā pie ārsta. 

Neskatoties uz to, ka pret iespējamo svešas valsts agresiju Latvijas teritoriju sargā NATO sabiedroto garantijas un tāda situācija kā Krimas scenārijs Latvijā vispār nav iespējama - iniciatīva stiprināt drošību, vēršoties pret pašu iedzīvotājiem, nāk no pašu politiskās varas aprindām. Vai tā būtu neuzticēšanās sabiedrotajiem, varas vājuma pazīme vai viltīgi ieslēpts instruments?

Skaidrs, ka grozījumu esence ir tieši tā saucamais “spiegu pants”, kurā pilnīgi nemanot, tikai ar anotācijas palīdzību tiek paplašināta neizpaužamu ziņu definīcija. Tagad tās būs ne tikai ar normatīvajiem aktiem noteiktās ar īpašu izmantošanas kārtību, bet jebkuras citas ziņas, piemēram, kredītiestāžu rīcībā esošā informācija. Vairāki eksperti uzskata, ka, kriminalizējot šādu ziņu vākšanu, var tikt likti nopietni šķēršļi tiem, kuri vāks pierādījumus savai aizstāvībai tiesā pret kreditoru patvaļu.

Iespējams, ka, aizraujoties ar drošības stiprināšanu, deputāti ir iebalsojuši bīstamu un represīvu mehānismu, kas var tikt pavērsts pret lielu daļu Latvijas iedzīvotāju. Krimināllikuma grozījumu plaši interpretējamie panti paver iespēju drošības iestāžu patvaļai, no kuras mūs sargās tikai likumprojekta iesniedzēju mutvārdu garantijas.

Reiz Bendžamins Franklins, iespējams, sacīja šādi: “Demokrātija ir tad, kad divi vilki un jērs balso par pusdienu ēdienkarti. Brīvība ir tad, kad labi bruņots jērs apstrīd šādas balsošanas rezultātu.” Par citāta otrās daļas izcelsmi vēsturnieki vēl strīdas, bet, lai kādam nerastos pamats mani apvainot publiskā pretvalstiskā aicinājumā, precizēšu, ka Latvijas gadījumā jērs var tikt bruņots tikai ar juridiskiem argumentiem un tikai Satversmē paredzētā veidā.


[1] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/EFAC2EE2A01DD209C2257F9B00470892?OpenDocument

[2] U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre “Krimināllikuma zinātniski-praktiskais komentārs. Sevišķā daļa”, Firma “AFS”, Rīga 2003., 35.lpp.

[3] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/EE6CCF856A346AB4C2257F960022FDDD?OpenDocument

[4] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument#b

[5] LPSR Kriminālkodekss, izdevniecība “Liesma”, Rīga, 1976.gads, 59.lpp

[6] LPSR Kriminālkodekss, izdevniecība “Liesma”, Rīga, 1976.gads, 60.lpp

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...