Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir raksts, kuru „Krišjānis Kariņš, Dr. philol., vieslektors” 1998. gada 23. aprīlī ir publicējis laikraksta “Literatūra. Māksla. Mēs” 5. un 17. lappusē.

Esmu guvis interesantu pieredzi. Doktora grādu ieguvu Amerikā un līdz šim neko tādu pat iedomāties nespēju. Tad, kad tika izsludināts konkurss uz profesoru vietām, es pieteicos. Mani lūdza ierasties uz komisijas sanāksmi, kurā tika nolasīti kaut kādi, acīmredzot, universitātes iekšējie noteikumi, saskaņā ar kuriem es nedrīkstu pat kandidēt uz profesora vietu, jo esmu par jaunu...

Nesaprotu, kādēļ to nevarēja uzrakstīt jau vēstulē - paldies par jūsu iesniegumu, bet jūs vēl esat par jaunu. Tā teikt - jūs esat vīrietis, bet mēs meklējam sievieti. Tā kā mani prom neviens nedzina, tad intereses pēc skatījos, kas tad notiks tālāk.

Pirmais, kas izraisīja manī izbrīnu - uz divām nozarē (ģermāņu un romāņu valodas) bija tikai viens kandidāts... Amerikā šādos gadījumos uz vienu vietu piesakās vairāk ne- kā astoņdesmit kandidātu. Latvijā tādu varētu būt vismaz divdesmit. Acīmredzot cilvēki ļoti labi saprot - balsošanas rezultāti ir jau iepriekš zināmi. Tādēļ piesakās vai nu gluži naivi cilvēki, vai arī tie, kurus ievēlēs.

Vēl interesantāk bija tas, ka šajā komisijā izrādījās kandidāti, kas paši sevi ievēl... Pie tam, - vairākumā! Kad es naivi jautāju, kā tad tas iespējams - jūs šeit sēžat un paši sevi ievēlat, - sākās diskusija, kuras laikā viens pat bargā balsī sāka citēt Engelsu... Neko tādu vēl nebiju piedzīvojis.

Viens komisijas loceklis man vēl ļoti saniknoti teica - ko tad jūs gribat, varbūt lai nēģeri nāk un nolemj, kas būs profesori!? Es nāku no universitātes ar tādām tradīcijām, kur ir pilnīgi nepieļaujami, ka komisijā atrodas kaut viens cilvēks, kas pats kandidē uz profesora vietu. Ir taču iespējams pieaicināt zinātniekus no citām valstīm, kas nu nekādi nebūs ieinteresēti vēlēšanu konkrētajā rezultātā. Šādus augsti profesionālus zinātniekus var sameklēt, ja vien ir vēlme to darīt... Cilvēkiem, kas tur lēma - pat nebija tādas apziņas, ka tas ir neētiski!

Tikai vēlāk uzzinot, ka šajā kompānijā valda ne tikai draugu būšana, bet pat radniecības saites, es sapratu - kas šeit notiek. Tad arī ir tie doktora darbi tādi, kādi viņi ir, un habilitētie doktori...

Es ļoti šaubos, vai, piemēram, Amerikā vai Zviedrijā, šos darbus jebkāds uzlūkotu par doktora darbiem. Tas taču ir ļoti ērti: ja man pietrūkst balsu, es paņemu un ielieku komisijā vienu savu studenti, kuras darbs ir atkarīgs no mana vērtējuma. Turklāt, ja nav objektivitātes profesoru vietu konkursā, no tā taču cieš studenti - viņiem nav cerību iegūt labu izglītību. Krītas arī universitātes prestižs kopumā. Tā ir nenormāla situācija...

Viss ir caurausts ar nedemokrātisku domāšanu. Šis vienkārši ir viens atsevišķs spilgts piemērs no tā, kas šobrīd notiek Latvijā. Tā faktiski ir kā tāda bērnu spēlīte. Piecu cilvēku komisija izsludina konkursu uz piecām vakantajām gudrajo vietām. Tad aizklapē durvis ciet, nevienu iekšā nelaiž un balso. Tā nu visi pieci arī kļūst par gudrajiem.

Habilitācijas un promocijas padome: Kariņam nebija habilitētā doktora grāda, nolikumā noteiktā zinātniskā un pedagoģiskā darba stāža, kritēriji, kādi bija norādīti pat, izsludinot konkursu.

Sakarā ar publikāciju sēriju «Latvijā, habilitēto doktoru zemē...» laikrakstā «Literatūra. Māksla. Mēs» 16., 17., 18. numurā uzskatām par nepieciešamu sniegt dažus faktus un paskaidrojumus, jo publikāciju saturs rāda žurnālista M.Pīlādža un intervēto Dz.Paegles, D.Lūses, S.Kļaviņas, K.Kariņa un I.Freimanes 1) neorientēšanos Latvijas likumdošanā zinātnes un augstākās izglītības jautājumos, 2) cenšanos sagrozīt faktus un subjektīvi tos interpretēt.

Sakarā ar minētajām publikācijām šajā vēstulē tiks aplūkoti šādi jautājumi: 1) Habilitācijas un promociju padomes izveide filoloģijas nozarē (valodniecībā) un tās darbība, 2) LZP 11. nozares ekspertu padomes darbība, 3) zinātnes un augstākās izglītības integrācija.

Lai informācija būtu saprotamāka, tiks minēti arī būtiskākie apvainojumi, citējot fragmentus no minētajām publikācijām «LMM».

Krišjānis Kariņš: «Piecu cilvēku komisija izsludina konkursu uz piecām vakantajām gudrajo vietām. Tad aizklapē durvis ciet, nevienu iekšā nelaiž un balso. Tā nu visi pieci arī kļūst par gudrajiem.» «Mani lūdza ierasties uz komisijas sanāksmi, kurā tika nolasīti kaut kādi, acīmredzot, universitātes iekšējie noteikumi, saskaņā ar kuriem es nedrīkstu pat kandidēt uz profesora vietu, jo esmu par jaunu»

Fakts: Kā tika veidots paplašinātās Habilitācijas un promocijas padomes sastāvs, jau tika minēts iepriekš. Tajā bija šādi savējie un gudrie: habilitētie doktori no Filoloģijas fakultātes (I.Freimane, D.Nītiņa), no Svešvalodu fakultātes (A.Bankavs, A.Veisbergs), no LU Valodu centra (J.Kastiņš, J.Rozenbergs), no Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes (I.Druviete, J.Valdmanis, kas strādā arī Latviešu valodas institūtā, un D.Markus, kas strādā arī Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā), no Liepājas Pedagoģiskās augstskolas (B.Laumane), no Latviešu valodas institūta (A.Breidaks, kas strādā arī Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē), no Latvijas Zinātņu akadēmijas (A.Blinkena). Paplašinātajā padomē tika iekļauts O.Bušs (Latviešu valodas institūts), K.Župerka (Šauļu Pedagoģiskās universitātes Lietuviešu valodas katedras vadītājs), A.Sabaļausks (Lietuvas ZA Lietuviešu valodas institūta direktors), I.Vītola (PPF Latviešu valodas un literatūras mācību metodikas katedras doktorante). Tie ir 16 Padomes locekļi no 6 augstskolām, 2 zinātniskiem institūtiem, no 6 LU katedrām. Un visi, izņemot A.Sabaļausku un J.Kastiņu, bija klāt un piedalījās profesoru vēlēšanās, bet ne «pieci savējie», kā tas iztēlots «LMM» publikācijā.

Konkursu uz LU profesoru vietām neizsludināja «piecu cilvēku komisija», kā apgalvo K.Kariņš. Profesoru vēlēšanas notika augstskolu reformas kontekstā, vēlēšanu principus un norisi noteica Latvijas Republikas likumi, IZM, Augstākās izglītības padomes, LU Senāta izstrādātie noteikumi un nolikumi. No Latvijas Universitātē izsludinātajām 90 profesoru štata vietām valodniecības nozarei bija iedalītas 5 vietas, uz kurām tika izsludināts konkurss. Uz 5 vakantajām profesoru štata vietām bija pieteikušies 9 pretendenti.

Vadoties pēc Augstskolu likuma 33. panta un Augstākās izglītības padomes «Lēmuma par novērtēšanas kritērijiem nozaru paplašinātajām habilitācijas padomēm profesora amata vēlēšanām» (05.06.97., protokols Nr. 22) un šīs pašas padomes «Lēmuma par Starptautiska novērtējuma komisiju», kā arī pēc «Nolikuma par vēlēšanām akadēmiskajos amatos Latvijas Universitātē» (25.11.96.), Habilitācijas un promociju padome filoloģijas nozarē (valodniecībā) izveidoja īpašu komisiju A.Breidaka vadībā (jāpiebilst, ka tajā nebija neviena no profesora amata pretendentiem), kas izvērtēja pretendenta paveikto zinātnē un izglītībā pēdējo 6 gadu laikā. Šīs komisijas ziņojumu apsprieda Padomes sēdē, kurā piedalījās arī visi profesora amata pretendenti.

Saskaņā ar likumdošanu par profesoru vēlēšanām K.Kariņa kandidatūra neatbilda vairākiem kritērijiem. Viņam nebija habilitētā doktora grāda, kā arī viņam nebija nolikumā noteiktā zinātniskā un pedagoģiskā darba stāža, kritēriji, kādi bija norādīti pat, izsludinot konkursu uz profesoru vietām, laikrakstā «Diena». Tāpēc viņam arī nebija tiesību piedalīties konkursā (bet ne tāpēc, ka viņš bija «par jaunu» vai naivu).

Jāpiezīmē, ka visi profesora amata pretendenti dokumentus, kā to paredz konkursa nolikums, iesniedza LU Personāla daļā, kas tos tālāk nodeva paplašinātajām Habilitācijas un promociju padomēm izskatīšanai. I.Freimane, kas bija iesniegusi dokumentus profesora vēlēšanām, rakstveidā atteicās no turpmākas dalības konkursā. Tātad uz 5 izsludinātajām vietām palika 7 pretendenti, kas arī piedalījās konkursā (D.Nītiņa bija pieteikusies uz divām valodniecības apakšnozarēm).

Profesoru vēlēšanas valodniecības nozarē notika paplašinātās Habilitācijas un promociju padomes sēdē 1997. gada 11. jūlijā. No 16 padomes locekļiem tajā piedalījās 14 locekļi (bet ne pieci, kā presē apgalvo K.Kariņš). Īpaši jāuzsver, ka padomes locekļi, kas paši bija arī pretendenti uz profesoru vietām (A.Bankavs, I.Druviete, D.Markus, D.Nītiņa, J.Valdmanis, A.Veisbergs), nepiedalījās balsošanā tajās apakšnozarēs, uz kurām paši kandidēja. Tādējādi balsošanā par profesora vietu vispārīgajā valodniecībā un tās vēsturē un latviešu valodniecībā piedalījās 12 locekļi, baltu valodu, romāņu valodu, ģermāņu valodu apakšnozarē - 13 locekļi.

Vēlēšanu rezultāti bija šādi: 1) «Vispārīgā valodniecība un tās vēsture». Kandidē D.Nītiņa un I.Druviete. Ievēlē I.Druvieti (8 balsis par, 4 pret), D.Nītiņai 4 balsis par, 8 pret; 2) «Baltu valodas». Kandidē D.Markus. levēlē D.Marku (par – 12 balsis, pret -1); 3) «Latviešu valodniecība». Kandidē D.Nītiņa, V.Skujiņa, J.Valdmanis. levēlē J.Valdmani (8 balsis par, 4 pret). D.Nītiņai - 4 balsis par, 8 - pret, V.Skujiņai - 0 balsis par, 12 - pret; 4) «Romāņu valodas». Kandidē A.Bankavs. levēlē  A.Bankavu (par -12 balsis, pret -1); 5) «Ģermāņu valodas». Kandidē A.Veisbergs. levēlē A.Veisbergu (par 13 balsis, pret -0).  

Par vēlēšanu norisi un to rezultātiem nekāda apelācija LU vadībai vai citām instancēm netika iesniegta. Publicētie izteikumi rāda, ka to autori nav apmierināti ar tiesību aktos iestrādātajiem objektīvajiem kritērijiem, tīši izliekas tos nezinām vai arī patiesi nezina. Taču likumu nezināšana, protams, neatbrīvo no atbildības par teikto un rakstīto.  

Vēl uzskatām par nepieciešamu sniegt faktus par: akadēmiskā amata pretendenta atklāto lekciju, izsludināto štata vienību un to pretendentu skaitu, habilitācijas un promocijas darba raksturu.

1) Profesora amata pretendentu atklātā lekcija vasarā notika ne pēc Habilitācijas padomes iegribas, bet, tāpat kā pārējās zinātnes nozarēs, saskaņā ar LU profesoru vēlēšanu kopējo plānojumu. Turklāt Habilitācijas un promociju paplašinātā padome (valodniecībā) šīs lekcijas noorganizēja ne studentu (kā gribētos Dz.Paeglei), bet augsti kvalificētu speciālistu auditorijā, kurā bija zinātnieki no Latviešu valodas institūta, Liepājas Pedagoģiskās augstskolas, Šauļu Pedagoģiskās universitātes, Varšavas universitātes, Helsinku universitātes, LR Valsts valodas centra - kopā vairāk nekā 30 zinātnieku un arī studentu.

Par lekciju laiku un tematu savlaicīgi tika sniegta atklāta informācija. Un tā nebija «bērnu spēlīte» (kā domā K.Kariņš, kurš šīs atklātās lekcijas pat neapmeklēja), bet kvalitatīvas akadēmiskas lekcijas, kā rādīja šo lekciju apspriešana un vērtējums.

2) «LMM» publikācijā ir citēti K.Kariņa vārdi: «Pirmais, kas izraisīja manī izbrīnu - uz divām nozarēm (ģermāņu un romāņu valodas) bija tikai viens kandidāts.. Amerikā šādos gadījumos uz vienu vietu piesakās vairāk nekā astoņdesmit kandidātu. Latvijā tādu varētu būt vismaz divdesmit. Acīmredzot cilvēki ļoti labi saprot - balsošanas rezultāti ir jau iepriekš zināmi. Tādēļ piesakās vai nu gluži naivi cilvēki, vai arī tie, kurus ievēlēs.» Uz «divām nozarēm» nebija pieteicies «tikai viens kandidāts», bet uz katru no minētajām nozarēm pa vienam. Jāpiezīmē, ka Latvijā diemžēl ne ģermāņu, ne romāņu valodniecībā nav «vismaz divdesmit habilitēto doktoru», ir tikai pa vienam katrā nozarē. No 80 Amerikas kandidātiem neviens arī nepieteicās. Tā kā abi kandidāti atbilda visām prasībām, kas izvirzītas profesora amata pretendentiem, tie ari tika ievēlēti. Par A.Bankavu balsoja 12, par A.Veisbergu 13 padomes locekli no 13.

LU Habilitācijas un promociju padomes (valodniecībā) priekšsēdētājs Dr. habil. philol. J.Rozenbergs, sekretāre Dr. philol. B.Uzija; LZP 11. nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Dr. habil. philol. A.Bankavs, sekretāre Dr. philol. I.Jansone, LU Latviešu valodas institūta direktors Dr. habil. philol. J.Valdmanis, Domes priekšsēdētāja Dr. habil. philol. I.Druviete.

1998. gada 28. maijā laikrakstā “Literatūra. Māksla. Mēs.”, 2., 3. lpp.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

"Trīciet, heterocūkas!" jeb Ne viss ir tā, kā mums to mēģina iestāstīt

FotoReizēm, lai ieraudzītu kopainu, ir jāpakāpjas soli atpakaļ. 1989. gada 29. jūnijā ASV Kongresa debatēs parlamenta loceklis Viljams Dannenmeijers, vēloties piesaistīt klātesošo uzmanību geju un lesbiešu tiesību aizstāvju mērķiem, nolasīja izdevumā "Gay Community News" 1987. gada februārī publicēto Maikla Svifta ievadrakstu "Geju revolucionārs". Citēšu dažus tā fragmentus:  
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Tūliņ, tūliņ uzzināsim, ka vatņiku daudzinātā „Sputņik V” vakcīna nebija nekas vairāk kā tukša „moskovītu” muldēšana

FotoZinātnes pasauli ir pāršalkusi jauna sensācija. Starptautiska zinātnieku grupa ir nosūtījusi prominentajam žurnālam „Lancet” atklātu vēstuli, kurā apvaino Krievijas vakcīnas Sputņik V izstrādātājus efektivitātes datu falsificēšanā un vispārējā zinātniskās izstrādes procesa caurskatāmības trūkumā.
Lasīt visu...

12

Cāļus skaita rudenī

FotoNesen laikrakstam DDD bija pilngadība, precīzāk, deviņpadsmit gadiņu. Vai tas ir tikai deviņpadsmit vai jau, to lai katrs izdomā pats. Es šoreiz par ko citu. Par cāļiem un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Kas viņus dīda? (Kroņa vīruss kā hibrīdkara elements, svarīgākais elements)

FotoSastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?

FotoCilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Lasīt visu...

21

„Linča tiesa” sit augstu vilni

FotoCeru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
Lasīt visu...

21

Nav jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka

Foto2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Lasīt visu...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

Laikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet...

Foto

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk,...

Foto

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT...

Foto

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

Cienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā....

Foto

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta...

Foto

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās...

Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....