Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Rita Našeniece, Latvijas mediji
15.03.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.

Visinteresantākais, ka anekdote pēc būtības nav tālu no patiesības. Ludmila Nuikina, VDK 1. pārvaldes (nelegālā izlūkošana) spiedze, savas karjeras sākumā Vācijas dāmu modes veikalā gandrīz iekrita, jo pārdevēja ievēroja viņas baismīgo, PSRS ražoto krūšturi. Par šo, jāsaka, visai uzjautrinošo gadījumu viņa stāsta savās intervijās.

Nuikina tāpat kā izdomātais Štirlics pieder spiegu jeb, smalki izsakoties, aģentu kategorijai, kuras uzdevums ir vākt informāciju. Viņas darbības lielākā daļa bija laikā, kad spiegošanā visnoteicošākais bija cilvēks. 20. un jo īpaši 21. gadsimts revolucionāri mainījis informācijas iegūšanas veidus. 

Un pats būtiskākais – specdienestu darbība no informācijas iegūšanas ir vislielākajā mērā pārslēgusies uz politiskās darbakārtības ietekmēšanu. 

Šā teksta mērķis ir apskatīt abus aspektus – informācijas vākšanu un mērķa valsts politiskās darbakārtības ietekmēšanu.

Informācijas iegūšana

Specdienesti izmanto vairākus aģentūras veidus, lai veiktu savus uzdevumus un iegūtu informāciju. Šie veidi var ietvert gan cilvēku, gan tehnoloģiju izmantošanu. Biežāk izmantoti specdienestu izlūkošanas darbības veidi mūsdienās ir cieši saistīti ar tehnoloģijām:

HUMINT (cilvēkizlūkošana): šis ir viens no tradicionālajiem izlūkošanas veidiem, kur speciālisti tiekas ar cilvēkiem, lai iegūtu informāciju. Tas var ietvert gan draugu loka veidošanu un apgrozīšanos sabiedrībā, uzturot un veidojot informācijas tīklu, gan arī dubultaģentu, resp. vairākiem specdienestiem ziņojošu personu, izmantošanu.

SIGINT (signālizlūkošana): specdienesti izmanto elektroniskos līdzekļus, lai nofiksētu, pārraudzītu un analizētu sakarus, kuros ietilpst radioviļņu, interneta un citu signālu izsekošana. Tas var ietvert gan sakaru satelītu un zemes staciju novērošanu, gan arī datu uzglabāšanu un analīzi. 

SIGINT ievāktā informācija par kādas sistēmas drošību kalpo par jau tālākveiktas darbības – kiberuzbrukuma sekmīgu norisi, kas savukārt var skart jebko – radio un TV apraidi, valsts un komerciālo sektoru, elektroapgādi, sakarus.

IMINT (attēlizlūkošana): izmanto attēlus un fotogrāfijas, lai iegūtu informāciju par konkrētām teritorijām, objektiem vai notikumiem. Tas var ietvert gan fotogrāfu darbu, gan arī satelītu attēlus un citus attēlu avotus. IMINT populārais piemērs ir seju atpazīšanas programmas. Arī mūsu biometriskās dokumentu fotogrāfijas ir izmantojams IMINT resurss.

OSINT (atvērtā avota izlūkošana): izmanto publiski pieejamo informāciju, lai iegūtu ziņas. Tas ietver datu izgūšanu no publiskiem avotiem, sociālo tīklu pārraudzību un citu atklātu informāciju vākšanu un analīzi. Šī ir plaukstoša izlūkošanas nozare, kurā ieguldījumu dod ikviens. Ne tikai oficiāla iestāde, kas publicē kartes vai, piemēram, čakls soctīklu dalībnieks. Pat tie no jums, kas atver šo rakstu internetā, dod savu ieguldījumu raksta klikšķos.

CYBERINT (kiberizlūkošana): specdienesti izmanto datorizlūkošanu, lai iegūtu informāciju par citu valstu vai organizāciju datoru tīkliem, drošības sistēmām un operācijām. Tas var ietvert arī ielaušanos sistēmās un datu gūšanu no datoru sistēmām. 

Vēl viena plaukstoša izlūkošanas nozare, kuras klātbūtne ir visur – sākot no jūsu e-pastiem līdz pat interneta tālākajiem nostūriem, sauktiem par "Darknetu".

Latvijas kā piefrontes valsts situācijā ir lietderīgi pieminēt vēl divas izlūkošanas sfēras. TECHINT (tehniskā izlūkošana): specdienesti var izmantot tehniskās zināšanas, lai novērtētu un iegūtu informāciju par militāriem vai tehniskiem resursiem, piemēram, ieročiem, transportlīdzekļiem vai infrastruktūru. MASINT (masveida īpašību izlūkošana): šī ir specdienestu darbības joma, kas ietver informācijas iegūšanu no dažādām fizikālajām īpašībām, piemēram, elektromagnētisko lauku, ķīmisko sastāvu, akustiku un citiem nosacījumiem.

Īstajā dzīvē bieži vien specdienesti kombinē dažādas metodes, lai iegūtu visaptverošu izlūkošanas ainu.

Darbakārtības ietekmēšana

Ja spiegošana ir darbība, ko cilvēks veic apzināti, kā savu uzdotu darbu strādājot izlūkdienestā, un saņem par to algu, tad ietekmes aģentu darbība ir variētāka. Tā ir saistīta ar darbakārtības ietekmēšanu mērķa valstī. 

Ietekmes aģenti ir svarīgāki nekā jebkad, jo viņi atšķirībā no parastās spiegošanas balstās tieši uz cilvēcisko faktoru. 

Viņu darbības sfēra pirms rekrutēšanas ir pavisam parasta un publiskā reputācija – ļoti laba. Latvija kā piefrontes valsts ir Krievijas izlūkdienestu rosības vieta, un tas notiek 21. gadsimta sākumā, kad tehnoloģijas, kuras jau minēju, padara pasauli ļoti caurspīdīgu un aizvien vairāk dod vietu citam naidīgas kaimiņvalsts mērķim – ietekmēt politisko darbakārtību mērķa valstī. Šāda darbība notiek pastāvīgi, ietverot sevī ietekmes operācijas, kas atbilst uzstādītajiem mērķiem. Pavisam konkrētas lietas: mediju darbakārtība un notikumu interpretācija, izglītības sistēma, robežas aizsardzība, civilā aizsardzība un sabiedrības gatavība krīzei, etniskais sastāvs policijā un izglītības iestāžu vadībā, ar PSRS un Krieviju biogrāfiski vai ģimenes saitēm saistītu personu atrašanās atslēgas amatos ne tikai armijā vai policijā, bet arī ekonomiskajās struktūrās un politiskajos amatos.

Ietekmes aģentam ir ļoti lielas iespējas veiksmīgi kāpt pa karjeras kāpnēm vai iegūt publicitāti medijos. Šādā personā rekrutējošās valsts specdienests iegulda darbu un citu tīklā iesaistītu personu darbību. Jo labāk izskatās šī persona publiski, jo ietekmīgāka tā ir kā viedokļa līderis. 

Klasisks iekšējās ietekmes operācijas piemērs ir britu medijos izskanējušās bijušās Īru republikāņu armijas (IRA) vadības personas intervijas. 

Aģenti bija gan klasiskie spiegi, proti, Britu izlūkdienesta virsnieki, gan civilpersonas, kā Denis Donaldsons, cienījams IRA stratēģis, kas tika rekrutēts jaunībā uz kompromitējoša un krimināli sodāma nodarījuma bāzes. Donaldsona gadījumā viņa uzdevums bija IRA vadības ietekmēšana ļoti uzmanīgā un pastāvīgā veidā. Būtiska šāda aģenta funkcija ir kavēt vai kopumā iznīcināt spējīgu, motivētu, potenciālu līderu izvirzīšanos organizācijā, kas varētu mazināt ietekmes aģenta darbību un stiprinātu organizācijas ideoloģisko mērķi.

Ietekmes aģenti ir indivīdi vai organizācijas, kuras tiek nodarbinātas vai manipulētas, lai veidotu viedokļus, politikas virzienus vai lēmumus par labu kādai konkrētai ideoloģijai, organizācijai vai valdībai. Šie indivīdi parasti darbojas slēpti, izmantojot dažādas metodes, lai ietekmētu nozīmīgus cilvēkus, iestādes vai sabiedrības attieksmi, vienlaikus neuzrādot tiešo saikni ar to, ko tie pārstāv.

Ietekmes aģentūra ir specdienesta veiktas ietekmes operācijas obligātais segments. 

Jāsaka, publikas uzmanības lokā nokļūst tikai vientiesīgākie politiskie ietekmes aģenti, kuri tiktāl aizrāvušies, ka aiz izklaidības, vecuma vājprāta vai jaunības bezrūpības izturas kā Štirlics anekdotē. Tatjana Ždanoka, aktīvs politisks antikvāra eksponāts, kas sarakstās ar tikpat antīkiem FSB kuratoriem, kurus viņa pazinusi, kopš dinozauri izlīduši no ūdens. Ādamsons, kurš dalās ar tik slepenu informāciju, ka tā ir zināma jau Centrāltirgū. Ušakovs, kurš atskaitās Krievijas vēstniecībai no Saeimas datora. Ārpus šiem, visiem zināmajiem gadījumiem, kopumā ir skaidrs, ka politiķis kā ietekmes aģents ir pārāk redzams, lai ārpus politiskas darbības tas būtu interesants. Tas pats attiecas uz valsts pārvaldi. Politisks ministrs kā rekrutējams resurss ir ļoti neparocīgs. Ministri mainās Latvijā biežāk, nekā vajadzētu. Tie bieži ir nepopulāri un viegli kompromitējami. Ilggadējs ierēdnis ietekmīgā vai vislabāk tieši atslēgas pozīcijā ir ideāls rekrutējamais. Viņš pārzina, kā veikt politisko lēmumu iebarošanu vienmēr satrauktajam un no reputācijas krīzes bailīgajam politiķim, viņam ir tīkls nozarē, viņš zina, kas notiek sistēmā, ir zināšanas un prasmes.

Blakus akadēmiskajai videi tradicionālā ietekmes aģentu vervēšanas vieta ir mediji. 

Francijas nedēļas žurnāls "L’Express" nesen atklājis, ka tā bijušais vadītājs Filips Grumbahs desmitiem gadu bijis Padomju Savienības Valsts drošības komitejas (VDK) aģents. Ietekmīgais žurnālists izmantoja savus sakarus ar Francijas politisko eliti, lai ievāktu informāciju un nodotu to VDK. Grumbahs arī mēģināja ietekmēt 1974. gada Francijas prezidenta vēlēšanas. "L’Express" raksta, ka viņš bija VDK aģents no 1946. līdz 1981. gadam. Izdevuma galvenais redaktors Etjēns Žirārs uzsver, ka Grumbahs bija viens no galvenajiem VDK aģentiem Francijā. Viņam bija tuvas attiecības ar tādiem ietekmīgiem franču politiķiem kā Fransuā Miterāns, Valerī Žiskārs d’Estēns un Pjērs Mendess-Franss, tāpēc Grumbaham bija iespēja iegūt sensitīvu informāciju.

Ukrainas drošības dienests (SBU) gada sākumā informēja, ka pretizlūkošanas operācijas rezultātā aizturēti vairāki esošie un bijušie Ukrainas specdienestu darbinieki, kas piegādāja Krievijai slepenu informāciju. Maskava ar viņu palīdzību centusies iegūt informāciju par Ukrainas aizsardzības spēkiem un stratēģiski svarīgiem objektiem. Operācijās dažādos Ukrainas apgabalos aizturēti pieci spiegi. Aizturēto vidū ir bijušā Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta un Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta amatpersonas, kā arī reģionālās drošības dienesta nodaļas darbinieks. Viņi sadarbojušies ar savu kuratoru: Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieku, kurš darbojies no okupētās Krimas teritorijas. Aģentu tīkla uzdevums bija nodot agresoram izlūkošanas informāciju par Aizsardzības spēkiem un Ukrainas stratēģiski svarīgajiem enerģētikas objektiem, informē Ukrainas drošības dienesta pārstāvis Artjoms Dehtjarenko. 

Saskaņā ar izmeklēšanas datiem FSB savervēja grupējuma dalībniekus, izmantojot arī draudus nogalināt viņu ģimenes. Turklāt Krievija piedāvāja samaksāt naudu par informāciju.

Ietekmes aģentūras darbības veidi

Aģenti var izveidot personīgas attiecības ar ietekmīgiem indivīdiem, politiķiem vai citiem nozīmīgiem personāžiem. Izmantojot šīs attiecības, viņi var neredzamā, draudzīgu personisku kontaktu veidā ietekmēt lēmumu pieņēmējus. Viedokļu veidotāji – soctīklu influenceri, akadēmiski vai profesionāli eksperti, amatpersonas var izplatīt nepatiesu informāciju vai propagandu, lai manipulētu sabiedrības viedokli. Tas var notikt gan tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, gan sociālajos tīklos. Aģenti var strādāt kā lobisti, lai ietekmētu likumdošanas vai politikas lēmumus. Tas var ietvert finansiālu atbalstu, stratēģiskas alianses vai citu veidu atbalstu, lai ietekmētu lēmumu pieņēmējus. Ietekmes veidošana kultūras un izglītības jomā var būt stratēģija. Tas ietver kādas īpašas kultūras vai ideoloģijas stāsta veicināšanu caur mākslu, medijiem vai izglītības iestādēm. 

Ir ļoti maldīgi domāt, ka specdienestu intereses aprobežojas ar aizsardzības, iekšlietu un ekonomiskajām valsts iestādēm. Vislielākajā mērā tas attiecas arī uz izglītības un kultūras sfēru.

Gan ASV, gan PSRS aukstā kara laikā plaši centās ietekmēt un manipulēt notikumus citās valstīs. Tas ietvēra atbalstu simpātiskiem politiķiem, mediju finansēšanu, akadēmisko vidi un slēptas operācijas. Padomju Savienības organizēta dezinformācijas kampaņa 80. gadu laikā bija informācijas izplatīšana par HIV/AIDS izcelsmi, liekot ticēt, ka tas ir radīts kā ASV bioloģiskais ierocis. Ļoti klasisks ir Kembridžas piecnieka piemērs, kad britu aģenti nodeva informāciju PSRS izlūkdienestam. Otrā pasaules kara laikā un aukstā kara sākumā viņi ieņēma nozīmīgas pozīcijas izlūkošanas un diplomātiskajās iestādēs.

Šī mana teksta nolūks nav pastiprināt individuālās fobijas vai vēlmi uzsākt pretspiegu operāciju. Tā mērķis ir paplašināt mūsu redzesloku, rosināt kritisko domāšanu un veselo saprātu. Tālāk būtiski runāt par labiem paradumiem gudrā sabiedrībā, kura ir gatava sevi aizsargāt.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...