Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru prezidenta Māra Kučinska padomnieka Aigara Freimaņa uzņēmums Latvijas fakti ir ticis pie iespaidīga Latvijas Bankas pasūtījuma, - par socioloģiskajām aptaujām Latvijas Banka tam četru gadu laikā var samaksāt līdz pat 210 tūkstošiem eiro. Viss uzņēmuma 2015. gada apgrozījums ir bijis nepilni 326 tūkstoši eiro.

210 780 eiro – šī ir maksimālā summa, ko par Latvijas Bankas vajadzībām veiktām socioloģiskajām aptaujām līdz 2020. gada beigām var saņemt Latvijas fakti, kuros premjera padomnieks Freimanis saskaņā ar Lursoft datiem ir valdes loceklis un 58% kapitāldaļu īpašnieks.

Pietiek šodien publicē no Latvijas Bankas saņemto skaidrojumu saistībā ar šo Kučinska padomnieka uzņēmumam veiksmīgo iepirkumu:

„Atklātu konkursu LB/2016/85 "Par socioloģiskajām aptaujām" Latvijas Banka rīkoja, lai 2017.-2020. gadā varētu vienam sadarbības partnerim pasūtīt socioloģiskas aptaujas, kas nepieciešamas Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes vajadzībām, kā arī tiek izmantotas darbības novērtēšanai un plānošanai: kvantitatīvas un kvalitatīvas iedzīvotāju aptaujas, ekonomistu, finansistu un citu mērķauditoriju aptaujas, mājsaimniecību kredītņēmēju aptaujas un uzņēmēju algu dinamikas aptaujas.

Iepirkuma komisija saņēma četru pretendentu piedāvājumus, viens pretendents savu dalību atsauca. Saskaņā ar nolikumu Iepirkuma komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar pretendentu, kura piedāvājums atbilst nolikumā noteiktajām prasībām - tādu bija trīs - un kura piedāvātā kopējā cena ir viszemākā. SIA Latvijas fakti piedāvātā cena pakalpojumiem četru gadu periodā - 210 780,00 EUR - bija ievērojami zemāka par citu pretendentu piedāvātajām cenām.

Par katras konkrētās aptaujas veikšanu lēmumu pieņem Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvalde. Iepirkuma summa ir maksimāli iespējamā potenciālā vajadzība, par katru aptauju tiks maksāts atsevišķi, līdz ar to var perioda beigās kopējais pasūtījums var arī nesasniegt maksimālo apjomu. Turklāt vērā ņemams, ka iepirkuma pretendentu vidū šī piedāvājuma starpība ar nākamo lētāko piedāvājumu bija vairāk nekā 100 000 eiro.

Plānotie iespējamie aptauju veidi ir:

- Kvantitatīvas iedzīvotāju aptaujas par finanšu un ekonomikas jautājumiem, lai mērītu sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, iegūtu mērījumus ekonomikas un finanšu analīzei, iegūtu informāciju par apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību;

- Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu sabiedrības grupu kvantitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas), lai iegūtu auditorijas viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, komunikācijas kanālu efektivitāti, mērītu apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību;

- Specializēta noteiktas sabiedrības grupas aptauja par tādiem mājsaimniecību ar kredītu mājokļa  iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai remontam, finanšu stāvokli raksturojošiem rādītājiem kā ienākumiem, ienākumu gūšanas avotiem, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem u.c., lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību – kredītņēmēju mājokļa iegādei finansiālo ievainojamību, lai novērtētu tās ietekmi uz finanšu stabilitāti valstī;

- Specializēta uzņēmumu aptauja par darbaspēka izmaksu korekciju stratēģijām. Jautājumi veltīti uzņēmuma raksturojumam, kā arī ekonomiskās vides, nodarbinātības, algu un cenu pārmaiņām, lai iegūtu detalizētu informāciju par algu, nodarbinātības un cenu pārmaiņām uzņēmumos dažādos ekonomiskos un finanšu apstākļos.”

Tāpat Pietiek publicē arī daļu no iespaidīgā iepirkuma nolikuma – kādas īsti bija Latvijas Bankas minētās vajadzības:

„Latvijas Bankas (tālāk tekstā arī - PASŪTĪTĀJS) darbības novērtēšanai, komunikācijas darba plānošanai un novērtēšanai, kā arī ekonomiskās analīzes vajadzībām veikt šādas socioloģiskās aptaujas:

1. Specializēta socioloģiskā aptauja Kvantitatīva iedzīvotāju aptauja par plašu finanšu un ekonomikas jautājumu loku. Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, iegūtu mērījumus ekonomikas un finanšu analīzei.

2. Omnibus ikmēneša aptauja Jautājumu iekļaušana IZPILDĪTĀJA ik mēnesi veiktās kvantitatīvajās Omnibus aptaujās. Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos.

3. Mērķauditoriju / grupu aptauja Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu mērķauditoriju / grupu kvantitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas). Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, auditorijas viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, komunikācijas kanālu efektivitāti.

4. Fokusa grupu vai padziļināto interviju aptauja Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu mērķauditoriju / grupu kvalitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas). Noteikt situāciju noteiktā Latvijas Bankas darbības vai interešu loka jautājumā, identificēt problēmjautājumus, iespējamos risinājumus.

5. Mājsaimniecību - kredītņēmēju aptauja Specializēta noteiktas sabiedrības grupas aptauja par tādiem mājsaimniecību ar kredītu mājokļa iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai remontam, finanšu stāvokli raksturojošiem rādītājiem kā ienākumiem, ienākumu gūšanas avotiem, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem u.c. Iegūt informāciju par māj saimniecību - kredītņēmēju mājokļa iegādei finansiālo ievainojamību, lai novērtētu tās ietekmi uz finanšu stabilitāti valstī.

6. Uzņēmumu algu dinamikas aptauja Specializēta uzņēmumu aptauja par darbaspēka izmaksu korekciju stratēģijām. Jautājumi veltīti uzņēmuma raksturojumam, kā arī ekonomiskās vides, nodarbinātības, algu un cenu pārmaiņām. Iegūt detalizētu informāciju par algu, nodarbinātības un cenu pārmaiņām uzņēmumos dažādos ekonomiskos un finanšu apstākļos.

1. Specializētā socioloģiskā aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

1.1. IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA norādītajām jautājumu nostādnēm izstrādā aptaujas anketu. Anketa ietver ne vairāk kā 80 jautājumu, t.sk. ne vairāk kā 10 atvērtos jautājumus un ne vairāk kā 10 slēgto jautājumu blokus ar vienādiem atbilžu variantiem (vidēji līdz 20 apakšjautājumu), neieskaitot demogrāfijas sadaļu;

1.2. specializētās socioloģiskās aptaujas plānotais uzsākšanas (lauka darbs) laiks ir attiecīgā gada februāris-marts;

1.3. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

1.4. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus 45 (četrdesmit piecu) kalendāro dienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītās aptaujas veikšanas uzsākšanas dienas;

1.5. aptaujas rezultātus iesniedz pārskata veidā ar rezultātu dalījumu atbilstoši tehniskās specifikācijas 1.8. punktā minētajām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

1.6. aptaujas metode - individuālas intervijas respondentu dzīvesvietās, ar interneta starpniecību vai pa tālruni. Ne mazāk kā 2/3 no jautājumiem jāveic klātienes intervijās respondentu dzīvesvietās CAPI vai PAPI. Pārējos jautājumus iespējams veikt ar interneta starpniecību CAWI vai pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU;

1.7. respondentu loks ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem;

1.8. aptaujā jānodrošina vismaz 1 000 (viena tūkstoša) respondentu izlase, un šī izlase jāveido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu vienādas iespējas nokļūt izlasē un lai tā precīzi atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju dalījumu atbilstoši piecām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm: vecumam, dzimumam, tautībai, dzīvesvietas tipam un reģionam atbilstoši pēdējiem pieejamiem Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kā arī lai šī izlase atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju dalījumu atbilstoši izglītības līmenim, ienākumu līmenim un nodarbinātības statusam;

1.9. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur iegūto datu rakstiska analīze un rezultātu tabulas - kopsavilkums un atsevišķu jautājumu analīze, ietverot arī atsevišķu jautājumu rezultātu grafisko salīdzinājumu ar PASŪTĪTĀJA iesniegtajiem iepriekš veikto aptauju rezultātiem.

2. Omnibus ikmēneša aptaujas veicamas atbilstoši tehniskās specifikācijas 1.3.-1.9. punkta prasībām, izņemot 1.6. punktu par aptaujas metodi - Omnibus ikmēneša aptaujās izmantojamas individuālas intervijas respondentu dzīvesvietās CAPI vai PAPI, intervijas ar interneta starpniecību CAWI vai pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU.

3. Mērķauditoriju / grupu aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1. IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA norādītajām jautājumu nostādnēm izstrādā aptaujas anketu. Anketa satur ne vairāk kā 20 jautājumu, t.sk. ne vairāk kā 5 atvērtos jautājumus un 10 slēgto jautājumu blokus ar vienādiem atbilžu variantiem (vidēji līdz 20 apakšjautājumu);

3.2. aptaujas metode - individuālas tiešās intervijas respondentiem pieņemamā vietā un laikā CAPI vai PAPI vai intervijas pa tālruni CATI. Ne mazāk kā 2/3 no jautājumiem jāveic klātienes intervijās CAPI vai PAPI. Pārējos jautājumus iespējams veikt intervijās pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU;

3.3. minimālais respondentu skaits - 300; respondentu loks ir grupu kvotu izlase; respondentu grupu ietvaros pēc PASŪTĪTĀJA norādījumiem un ar to saskaņojot var tikt noteiktas sīkākas atsevišķu respondentu apakšgrupu kvotas;

3.4. respondentu izvēli veic IZPILDĪTĀJS ar PASŪTĪTĀJA atbalstu, ja tāds iespējams;

3.5. IZPILDĪTĀJS veic aptaujas datu ievadi, apstrādi un analīzi;

3.6. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

3.7. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus 60 (sešdesmit) kalendāro dienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītās aptaujas veikšanas uzsākšanas dienas papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

3.8. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur iegūto datu rakstiska analīze, rezultātu tabulas un grafiski attēli - kopsavilkums ar rezultātu dalījumu atbilstoši grupām, ietverot arī grafisko salīdzinājumu ar PASŪTĪTĀJA iesniegtajiem šīs mērķauditorijas/grupas iepriekš veikto aptauju rezultātiem.

4. Fokusa grupu vai padziļināto interviju (kvalitatīvās) aptaujas veicamas, ievērojot šādus nosacījumus:

4.1.IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA noteiktajam aptaujas mērķim izvēlas un saskaņo ar PASŪTĪTĀJU aptaujas metodi (fokusa grpu diskusija, padziļinātas intervijas vai abu metožu kombinācija) un intervējamās grupas, izstrādā aptaujas scenāriju;

4.2. IZPILDĪTĀJS nodrošina intervējamo respondentu izvēli un dalību intervijās;

4.3. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

4.4. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā. 

5.2. respondentu loks ir Latvijas mājsaimniecības (fiziskās personas), kurām ir vismaz viens kredīts mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam;

5.3. IZPILDĪTĀJS aptauju veic tieši, aptaujājot mājsaimniecības galveno ienākumu guvēju - mājsaimniecības locekli, kurš saņem vislielākos ienākumus mājsaimniecībā, uz kura vārda ir reģistrēts lielākais kredīts mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam (tālāk tekstā - galvenais kredītņēmējs);

5.4. ja mājsaimniecībai ir vairāki kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam, kā arī citi kredīti, kuri ir reģistrēti uz cita mājsaimniecības locekļa vārda, nevis mājsaimniecības galvenā ienākumu guvēja, informāciju par šiem kredītiem precizē arī ar tiem mājsaimniecības locekļiem, uz kuru vārda tie ir reģistrēti;

5.5. IZPILDĪTĀJS nodrošina ne mazāk kā 800 (astoņi simti) respondentu izlasi;

5.6. IZPILDĪTĀJS respondentu izlasi veido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu vienādas iespējas nokļūt izlasē un lai tā precīzi atspoguļotu kredītņēmēju dalījumu pēc PASŪTĪTĀJA noteiktajām pazīmēm: dzīvesvietas reģiona (šā pielikuma

1. tabula); kredīta mājokļa iegādei atlikuma sadalījumam (šā pielikuma 2. tabula) pēdējā pārskata periodā; aizņēmēju sadalījuma pēc mājokļa ekspluatācijā nodošanas gada (šā pielikuma 3. tabula). PASŪTĪTĀJAM ir tiesības precizēt respondentu īpatsvaru ģenerālkopā, iepriekš informējot par to IZPILDĪTĀJU;

5.7. aptaujas anketu latviešu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS (apsekojuma anketas paraugs pievienots iepirkuma dokumentācijai atsevišķā MS Excel failā, kas pieejams PASŪTĪTĀJA interneta vietnē https://www.bank.lv/par-mums/publiskie- iepirkumi/atklatie-konkursi). IZPILDĪTĀJS apņemas nepieciešamības gadījumā precizēt PASŪTĪTĀJA izstrādāto apsekojuma anketu, precizējumus saskaņojot ar PASŪTĪTĀJU. Anketas tulkojumu krievu valodā veic PASŪTĪTĀJS;

5.8. IZPILDĪTĀJA nodrošinātajam intervētājam jāpārvalda latviešu un krievu valoda.

5.9. IZPILDĪTĀJS apsekojumu veic Rīgas statistiskajā reģionā, Pierīgas statistiskajā reģionā, Vidzemes statistiskajā reģionā, Kurzemes statistiskajā reģionā, Zemgales statistiskajā reģionā un Latgales statistiskajā reģionā atbilstoši šā pielikuma 1. tabulā noteiktajam sadalījumam un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 28. aprīļa rīkojumam Nr. 271 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām";

5.10. IZPILDĪTĀJS aptauju veic, vadoties pēc mājsaimniecības mājokļa kredīta apjoma (atlikuma) apsekojuma veikšanas brīdī, orientējoši pēc šā pielikuma 2. tabulā ietvertā sadalījuma;

5.11. IZPILDĪTĀJS apsekojumu veic, vadoties pēc šā pielikuma 3. tabulā ietvertā mājokļa ekspluatācija nodošanas gada sadalījuma;

5.13. PASŪTĪTĀJS pirms apsekojuma veic intervētāju instruktāžu, izskaidrojot anketas jautājumus;

5.14. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

5.15. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

5.16. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur individuālie novērojumi mikrodatu formā elektroniski (pieļaujamie datu failu formāti: MS Excel datu faili, SPSS datu faili, CSV datu faili) un pārskats par aptaujas veikšanas gaitu un iegūto novērojumu reprezentativitātes un kvalitātes novērtējumu.

6. Uzņēmumu algu dinamikas aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

6.1. respondentu loks ir uzņēmumi (juridiskās personas), kas veic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vismaz no 2010. gada un kuros strādā vismaz 10 darbinieku. Respondenti ir uzņēmuma vadība un personāla pārvaldes vadītāji;

6.2. IZPILDĪTĀJS nodrošina vismaz 400 (četru simtu) respondentu izlasi un respondentu izlasi veido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu iespējas nokļūt izlasē un lai tā maksimāli precīzi ar pieļaujamo nobīdi ir ± 1 procentu punkts no kritērijos noteiktā lieluma atspoguļotu uzņēmumu dalījumu pēc PASŪTĪTĀJA noteiktajiem kritērijiem;

6.3. PASŪTĪTĀJS nosaka divus kritērijus, pēc kuriem jāveido izlase - darbinieku skaits uzņēmumā (šī pielikuma 4. tabula) un uzņēmuma galvenā darbības nozare (šī pielikuma 5. tabula);

6.4. aptaujas metode - individuālas intervijas internēta vietnē CAWI, kuru nodrošina IZPILDĪTĀJS. Intervētājam jāsazinās tieši ar uzņēmuma vadību un pēc piekrišanas piedalīties intervijā jānosūta elektroniska vēstule ar saiti uz aptauju interneta vietnē;

6.5. IZPILDĪTĀJA nodrošinātai interneta vietnei jānodrošina datu drošība un konfidencialitāte, t.sk. savienojuma starp interneta vietni un anketas aizpildītāja datoru šifrēšana un uzņēmumu sniegto datu nepieejamība citām personām, t.sk. IZPILDĪTĀJA darbiniekiem, izņemot tos, kuri norīkoti šīs aptaujas veikšanai;

6.6.IZPILDĪTĀJA nodrošinātajam intervētājam jāpārvalda latviešu un krievu valoda;

6.7. aptaujas anketu latviešu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS. IZPILDĪTĀJS apņemas nepieciešamības gadījumā precizēt PASŪTĪTĀJA izstrādāto apsekojuma anketu, precizējumus saskaņojot ar PASŪTĪTĀJU. Anketas tulkojumu krievu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS;

6.8. IZPILDĪTĀJS nodrošina aptaujas anketas latviešu un krievu valodas elektroniskās versijas (speciālā aptauju programmas vidē veidotas datorizētas anketas IZPILDĪTĀJA interneta vietnē) izveidi un darbību;

6.9. IZPILDĪTĀJS apņemas katram uzņēmumam izveidot individuālu pieslēgšanās paroli jeb pieslēgšanās adresi, ar kuru uzņēmuma darbinieki (iespējams, dažādi) varēs aizpildīt atbilstošās anketas daļas;

6.10. IZPILDĪTĀJAM jānodrošina respondentam iespēja izvēlēties anketas pildīšanas valodu un saglabāt daļēji aizpildītas anketas atbildes, lai varētu turpināt anketas pildīšanu pēc pārtraukumiem;

6.11. PASŪTĪTĀJS sagatavo informatīvu vēstuli, kurā apstiprina, ka aptauja tiek veikta pēc PASŪTĪTĀJA pasūtījuma;

6.12. PASŪTĪTĀJS pirms aptaujas veic intervētāju instruktāžu, izskaidrojot ar anketas saturu saistītos jautājumus;

6.13. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

6.14. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

6.15. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur individuālie novērojumi mikrodatu formā elektroniski (pieļaujamie datu failu formāti: MS Excel datu faili, SPSS datu faili, CSV datu faili) un pārskats par aptaujas veikšanas gaitu un iegūto novērojumu reprezentativitātes un kvalitātes novērtējumu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

21

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

FotoPirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību pagātnē un perspektīvā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

FotoVairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu.
Lasīt visu...

3

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

FotoDaru zināmu, ka 2020. gada 2. jūlijā esmu saņēmis trīspadsmit 13. Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz iespējamiem trūkumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma tiesiskajā regulējumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...