Kučinskis: mēs esam nodzīvojuši labu gadu, un mūs gaida izcils gads
Ministru prezidents Māris Kučinskis31.12.2017.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Labvakar, dārgie tautieši! Laiks neklausa nevienam un gandrīz vienmēr steidzas, un šis gads nav izņēmums. Un mēs esam nodzīvojuši labu gadu. Kāds no kolēģiem man to ieteica pat nosaukt par lūzuma vai izrāviena gadu,- es domāju, ka vēl nav vērts steigties ar dažādiem emocionāliem epitetiem; gan jau arī tiem pienāks savs laiks.
Tomēr dažas lietas noteikti ir tā vērtas, lai es tās pieminētu arī svētku brīdī.
Jau no rītdienas Latvijā spēkā stājas jauna nodokļu sistēma. Aizejošā gada sākumā vēl valdīja šaubas, vai tas vispār ir izdarāms darbs. Nu tas ir paveikts. Nodokļu reformai tika izvirzīti divi Latvijai vitāli svarīgi mērķi - mazināt nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību. Tāpēc reformas rezultātā Latvijā tiek paaugstināta minimālā alga un ieviests progresīvais ienākuma nodoklis. Zinu, ka daudzus kaitina un pat pazemo algu salīdzināšana dažādās nozarēs strādājošajiem, šīm atšķirībām ir gan objektīvi, gan subjektīvi cēloņi: ir nozares, kas attīstās daudz straujāk nekā citas, tāpēc arī algu līmenis tajās ir ievērojami lielāks. Savukārt valstij ir jābūt gudram starpniekam, kas veiksminiekiem ļauj baudīt sava darba augļus, vienlaikus neaizmirstot par tiem, kuru ienākumi ir ievērojami mazāki un te vietā ir vārdi par sabiedrības saliedētību un taisnīgumu. Tie bieži ir skandināti, bet izdarīts iepriekš netika gandrīz nekas.
Pats svarīgākais nodokļu reformas mērķis bija vairot sociālo taisnīgumu. Bet vai reforma jau ir radījusi taisnīgu sabiedrību? Noteikti nē, jo līdz tai vēl ir ejams tāls ceļš: mums trūkst pieredzes, un arī no citām valstīm aizgūtie taisnīguma vai nodokļu modeļi Latvijā nav gluži dzīvotspējīgi.
Tomēr virziens ir skaidrs – ir jāpaaugstina Latvijā strādājošo cilvēku ienākumi līdz līmenim, kad daudzi aizbraukušie meklēs ceļu mājup, savu ceļu uz Latviju, mēs viņus gaidām, ļoti gaidām.
Otrs reformas mērķis bija un ir tautsaimniecības attīstības stimulēšana. Tāpēc nodokļu reformā ir iekļauta norma, ka jebkurš uzņēmums, kurš savu peļņu ieguldīs savā attīstībā, nemaksās uzņēmuma ienākuma nodokli. Ceru, ka darījuma cilvēki to novērtēs, jo tas ir pievilcīgs stimuls domāt par savu uzņēmumu nākotni. Ceram arī uz jaunām labi apmaksātām darbavietām. Reizēm izskan apgalvojumi, ka tas ir liels risks, bet vai lielāks risks nav pasīvi sēdēt, gaidīt un cerēt uz brīnumu? Kāds varbūt to var atļauties darīt, bet Latvijas valdība to nevar darīt. Ceļš uz straujāku izaugsmi ir jāmeklē pašiem, un nodokļu reforma ir viens no šiem ceļiem.
Daudz kas ir paveikts izglītības sistēmas reformēšanā. Tā ir ārkārtīgi jūtīga nozare, kurā jebkurš lēmums nāk ar lielām grūtībām, taču reformas virsmērķis - vienādas kvalitātes izglītība visiem, nav apstrīdams vai atceļams. Tas ir tas pats sociālā taisnīguma un Latvijas nākotnes jautājums. Un mūsu bērnu nākotne ir svarīgāka par sastingušo sistēmas tagadni vai leģendām apvīto pagātni. Kā Kārļa Skalbes pasakā – mums ir jāiet ārā no žņaudzošām miglas velvēm.
Nozare, par kuru noteikti jārunā, ir veselības aprūpe.
Veselības nozares budžeta palielināšana rada jaunas iespējas pašai nozarei attīstīties un ātri atrast risinājumus daudzām iestrēgušām problēmām. Lieta, kas mani satrauc visvairāk, ir medicīnas māsiņu un arī palīgpersonāla algas. Te nedrīkst būt nekādas diskriminācijas. Atkārtošos, tas atkal ir jautājums par sociālo taisnīgumu, šoreiz vienas nozares ietvaros.
Pēc dažiem mirkļiem mēs piedzīvosim gadu, kura nogalē mēs svinēsim Latvijas valsts simto dzimšanas dienu. Esmu pārliecināts, ka mūs gaida izcils gads, tomēr mēs nedrīkstam ļauties pārspīlētai jūsmai. Ir svētki un ir darbs, kurš jādara ikvienam no mums. Katram savs darbs un katram ļoti svarīgs.
Un ko no mums gaida Latvija? Viņa to nesaka un nekad neteiks. Latvija esam mēs paši, mūsu gaidas, cerības, arī sāpes un sapņi. Mums visiem kopā ir viena Latvija un citu neviens nekad nespēs radīt.
Būsim latvieši savai Latvijai un nebaidīsimies savas jūtas izpaust vārdos. Mazāk skumsim,- vairāk ticēsim vai vismaz cerēsim. Rīt jau būs par vienu gaismas mirkli vairāk.
Dievs svētī Latviju! Laimīgu Jauno gadu!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
