Iesaki rakstu: 
Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties vēl vienā viņa melu un manipulāciju sērijā, ar kuru Andis turpina aizpildīt Latvijas informācijas telpu.
Krievijā viss bija tik demokrātiski, un še tev – Rietumi pēkšņi saka, ka likuma vara, godīgas un brīvas vēlēšanas – tas ir labi, bet korupcija, valsts nozagšana un teritoriju atņemšana kaimiņu tautām – slikti.
Andis sāk melot ar pretencioziem izteikumiem par demokrātijas atpalicību Krievijā.
Šajā gadījumā gribētos atzīmēt divas lietas. Pirmkārt, “demokrātijai”, kas šodien pastāv Rietumos, ir ļoti maz kopīga ar patieso, Senās Grieķijas demokrātiju. Ja senie grieķi zinātu, ko tieši mūsdienu amerikāņi vai eiropieši sauc par demokrātiju, viņiem būtu bijusi klāt sirdslēkme.
Otrkārt, Krievija nekad nevienam nav apsolījusi veidot tieši tādu demokrātiju, kurai būtu jāapmierina Baltais nams. Krievija tāpat kā jebkura cita attīstītā valsts šodien selektīvi pielāgo tos demokrātijas principus, kas ir tuvāk tās vēsturei, kultūrai un cilvēkiem. Pilnīgi jebkura cita attīstītā valsts pasaulē nodarbojas ar tādu pašu demokrātijas principu selektīvu pielāgošanu, tāpēc nav pamatoti apgalvot, ka Francijā demokrātija ir, bet Krievijā demokrātijas nav. Abas politiskās sistēmas ir gaismas gadu attālumā no patiesās demokrātijas.
Runājot par demokrātiju, ir arī vērts atzīmēt, ka tās valstis, kurās patiešām nav problēmu ar pilsoniskajām brīvībām, korupciju un politisko patvaļu, var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Un Anda dzimtenes šajā sarakstā nav. Tāpēc, pirms kritizēt demokrātiju Krievijā, Andim savu enerģiju vajadzētu veltīt ļoti liela problēmu saraksta atrisināšanai savā paša valstī.
Putins nesen teica, ka internets tiek nodrošināts bērnu pornogrāfijas, prostitūcijas popularizēšanai un bērnu iesaistīšanai ielu protestos. Tā nav sarežģīta manipulēšanas metode – radīt asociāciju ķēdi, vienā teikumā iepinot savu oponentu un tādu negāciju, kas viennozīmīgi rada negatīvu reakciju lielākajā auditorijas daļā
Tālāk Andis savā tekstā norāda, ka runāšana par pornogrāfijas popularizēšanu internetā ir manipulēšana ar sabiedrības apziņu, ar kuru nodarbojas Putins.
Šajā sakarā es vēlos atgādināt Andim, ka viņa mīļotajā valstī Amerikā katru gadu stāvoklī paliek aptuveni 250 tūkstoši nepilngadīgu meiteņu.
Tajā pašā Amerikā ir vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku, kuri pašlaik ārstējas no pornogrāfiskas atkarības.
Amerikāņu mājaslapa Pornhub ir 25. vietā pasaules populārāko mājaslapu sarakstā. Pornhub apmeklējuma ziņā apsteidz tādas mājaslapas kā LinkedIn (27. vieta), Ali Express (34. vieta) un Ebay (38. vieta). Katru minūti 63 000 Pornhub lietotāju visa pasaulē skata 207 000 pornogrāfijas video. Tikai 2018. gadā Pornhub mājaslapā tika augšupielādēti vairāk nekā 5 000 000 porno videoklipi.
Bet Andim visi šie fakti ir vienaldzīgi. Pamatojoties uz viņa iepriekš minēto tēzi, viņš uzskata, ka internets netiek izmantots pornogrāfijas popularizēšanai. Visus, kas domā otrādi, ieskaitot prezidentu Putinu un amerikāņus, kuri ir atkarīgi no pornogrāfijas, Andis uzskata par manipulatoriem.
Navalnija filmu par Putina ligzdu kalna galā ir noskatījušies jau vairāk par 110 miljoniem cilvēku.
Ir grūti pateikt, cik cilvēku patiesībā paskatījās šo filmu, bet noteikti var teikt, ka tā saukto dabisko kliku bija daudz mazāk nekā 110 miljonu.
Fakts ir tāds, ka ārzemju prese ļoti aktīvi popularizē Navaļnija filmu par "Putina pili". Tas galvenokārt ir saistīts ar paša Navaļnija aizturēšanu. Populāras ārvalstu ziņu mājaslapas ar vairāku miljonu auditoriju atkārto ziņas par "Putina pili", katru reizi sniedzot saiti uz Navaļnija filmu. Lai saite uz šo filmu būtu vēl vairāk atkārtota, angļu valodas Vikipēdijā pat tika izveidota atsevišķa lapa par tēmu "Putina pils". Tā rezultātā saiti uz Navaļnija filmu par "Putina pili" dienu no dienas izplata pasaules lielākie mediji.
Šajā notikumu attīstībā ir divi interesanti fakti. Pirmkārt, ja tikpat daudz laika, pūļu un starptautisku resursu tiktu tērēts videoklipa popularizēšanai, kurā jūsu kaķis virtuvē dzer pienu, tad arī šī videoklipa skatījumu skaits tuvotos desmitiem miljonu. Tas notiktu, neskatoties uz to, ka skatītājiem būtu pilnīgi vienalga gan par jums, gan par jūsu kaķi. Tāpēc teikt, ka absolūti visi Navaļnija filmu skatītāji to paskatījās tieši tāpēc, ka viņus tā interesē, nebūtu pareizi. Drīzāk varam teikt, ka, lai palielinātu skatījumu skaitu, plašsaziņas līdzekļi visa pasaulē mēģina iespiest šo filmu cilvēkiem rīklēs.
Otrkārt, filma par pili nav tulkota svešvalodās, un YouTube tā ir pieejama tikai krievu valodā. Tā kā lielāko daļu pūļu šī videoklipa popularizēšanai pielieto nekrievvalodīgie plašsaziņas līdzekļi, skatītāji, kas seko saitei uz filmu, ir arī cilvēki, kuri nerunā krieviski. Šādā situācijā kāds Vācijas pilsonis, redzējis rakstu par pili kādā Vācijas ziņu vietnē, seko filmas saitei, nekavējoties saprot, ka filma tiek pārraidīta viņam nesaprotamā valodā, un saiti aizver. Tehniski filma tiek skatīta vienu reizi, bet patiesībā skatīšanās fakta nebija. Ir desmitiem miljonu ārzemnieku kuri atvēra saiti uz filmu krievu valodā un nekavējoties to aizvēra jo viņi nesaprot krieviski.
Ņemot vērā visus šos faktus, es vēlreiz gribu atkārtot, ka cilvēku, kuri no sākuma līdz beigām ar interesi paskatījās Navaļnija filmu un saprata, par ko šī filma ir, ir krietni mazāk par skaitli, ar kuru Andis turpina mazgāt smadzenes lasītājiem.
"The Daily Beast" pagājušā gada nogalē ziņoja par 14 Krievijas spiegiem, kuri 2020. gadā tika publiski izraidīti no septiņām valstīm, tostarp Kolumbijas, Slovākijas un Nīderlandes.
Šī ir neliela daļa no rindkopas, kurā Andis nicinošā veidā kritizē Krievijas specdienestus par to it kā neveiksmēm. Andis, protams, aizmirst sniegt saites uz šīs informācijas avotiem, tāpēc mums vajag ticēt viņam uz vārda.
Aplūkojot neapstiprināto Krievijas specdienestu neveiksmju sarakstu, es personīgi īsti nesaprotu, ko Andis vēlas ar to pateikt. Viņš taču ļoti labi zina, ka kļūdas pieļauj varas struktūras ne tikai Krievijā, bet arī viņa dzimtenē.
Piemēram kompanija UAV Factory, kas piegādā stratēģisko aprīkojumu Latvijas armijai, pagājušajā gadā Darba svētkus nolēma nosvinēt, zaudējot militārā bezpilota lidaparāta prototipu. Būtu vērts atzīmēt bijušā Valsts policijas vadītāja Inta Ķuža ļoti specifisko fizisko sagatavotību. Vajag neaizmirst, ka bijušā KNAB vadītāja Streļčonoka brālis ir notiesāts noziedznieks. Vajag atcerēties, kā nezināmi cilvēki no bijušā SAB vadītāja Jāņa Kažociņa gaišā dienas laikā uztaisīja kotleti. Ja sākām runāt par SAB, tad jaatceras par mīlas trijstūri, kuru vēroja visa valsts un kuru veidoja bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns, SAB darbiniece Linda Z. un Lindas vīrs. Ir vērts atzīmēt arī gadījumu, kad vienas no ietekmīgākajām Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm darbinieki aizturēja Lapsas kungu par it kā neatļautu video filmēšanu, lai tikai pēc dažām stundām atklātu, ka viņa kamerā nebija ne akumulatora, ne atmiņas kartes.
Citiem vārdiem sakot, nav obligāti jādodas uz Krieviju, ja ir vēlme izsmiet kādu specdienestu. Par laimi vai diemžēl nevienā pasaules valstī cilvēki nav pasargāti no kļūdām. Kāpēc Andis mēģina Krievijas specdienestu neapstiprinātas kļūdas pasniegt par kaut ko unikālu, nav skaidrs.
2020. gada februārī Krievijas hakeri ielauzās galvenajā ASV valdības aģentūru tīklā, tostarp Valsts kasē, Tirdzniecības, Tēvzemes drošības departamentā (ministriju), kā arī daudzos privātos tīklos.
Šeit Andis turpina izplatīt stāstus, ka krievu hakeri ir vainīgi visās amerikāņu nepatikšanās. Tā kā Andis ir advokāts stāstiem par krievu hakeriem, man viņam ir jautājums - ja Putins ar krievu hakeru palīdzību drošākas un slepenākas IT infrastruktūras Amerikā lauž kā konservu bundžas, tad kas Putinam traucē neitralizēt mazāk aizsargātās IT sistēmas citas pasaules valstis?
Ja Putins ar krievu hakeru palīdzību palīdzēja Trampam kļūt par Amerikas prezidentu, tad kāpēc Putins nevarētu palīdzēt prokrieviskajam oligarham Medvedčukam kļūt par Ukrainas prezidentu?
Kāpēc Putins ar krievu hakeru palīdzību Ušakovam vai Urbanovičam nepalīdzēs kļūt par Latvijas prezidentu?
Un vispār kāpēc gan Putins ar krievu hakeru palīdzību neieceļ Kremlim lojālus prezidentus un premjerministrus absolūti visās pasaules valstīs? Galu galā, pēc Anda domām, viss, kas Putinam jādara, lai to sasniegtu, ir jāpaceļ telefona klausule un japazvana uz krievu hakeru telefona numuru, vai ne, Kudora kungs?
SVR (Ārējās izlūkošanas dienests) saimnieciskā daļa "Jaseņ" 2020. gadā iepirka ap 2440 ekskluzīvu alkoholisko dzērienu pudeļu, no tām – 352 pudeles konjaka "Louis Royer, VSOP" un "Saradžišvili" par 15,6 miljoniem rubļu (aptuveni 213 000 ASV dolāru).
Šajā gadījumā Andis izmanto citu stereotipu, kas saistīts ar Krievijas pilsoņu alkohola lietošanu. Stāstot lasītājiem murgus par SVR alkohola iegādi, Andis aizmirst pateikt, ka 1991. gadā izveidotais dienests šogad svin 30 gadu jubileju. Acīmredzot alkohola iegāde ir saistīta ar dāvanām un svinībām, par ko Andis, protams, pilnīgi nejauši mums pastāstīt aizmirst...
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
