Kuģniecības akcionāru sapulce nomaina padomi, jau izskan pirmie iebildumi
B. Rulle16.12.2010.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Tā arī neielaisti Kuldīgas rajona konferenču un atpūtas centrā Lejastiezumi, kur bija sasaukta, bet pēc tam it kā atcelta a/s Latvijas kuģniecība akcionāru ārkārtas sapulce, uzņēmuma akcionāru vairākuma pārstāvji astoņvietīgā mikroautobusā noturētā sapulcē šodien ievēlēja jaunu Latvijas kuģniecības (LK) padomi un izteica neuzticību līdzšinējai valdei. Tikmēr jau izskan argumenti, kāpēc šī akcionāru sapulce neesot uzskatāma par likumīgu un notikušu.
Šorīt LK akcionāru pārstāvji uz sapulces norises vietu Lejastiezumos bija ieradušies jau pirms desmitiem, taču kompleksa teritorijā netika ielaisti, Lejastiezumu konferenču un atpūtas centra vārti bija aizvērti, priekšā - dzelzs ķēdes, pie vārtiem stāvēja vairāku raženu vīru apsardze, pirms desmitiem bija vēl piebraukuši papildspēki, vārtu priekšā stāvēja automašina, kurā sēdēja advokāts Viktors Tihonovs, - viņš iepriekš Ventspils naftas un LK sapulcēs pārstāvējis ar Lembergu ģimeni saistītos akcionārus.
Notikuma vietā bija ieradusies arī Pašvaldības policija, un pēc izskaidrošanās ar apsardzi tās pārstāvji tika ielaisti kompleksa teritorijā. Taču akcionāru pārstāvji tā arī palika aiz vārtiem un beigu beigās akcionāru sapulci noturēja, sēžot mikroautobusā.
Pēc akcionāru reģistrācijas tika konstatēts, ka sapulcē piedalās 78,2% LK balstiesīgo akciju pārstāvju, kuri bija tiesīgi nomainīt uzņēmuma vadību. Saskaņā ar viņu lēmumu tad arī tika atcelta līdzšinējā padome, kuru vadīja ar Lembergu cieši saistītais ekspermjers Māris Gailis. Līdz ar to padomē ir mainījies līdz šim Lemberga kontrolē esošais spēku samērs, - kopā ar Gaili no LK padomes atbrīvoti arī Andris Vilcmeiers, Vladimirs Solomatins, Uldis Pumpurs, Olga Pētersone, Miks Ekbaums, Normunds Staņēvičs, Ansis Sormulis, Svens Zālītis, Guntis Ločmelis, Vladimirs Koškuls un Kārlis Boldiševics.
Lai arī sapulce bija jānotur ekstremālos apstākļos, tajā piedalījušies LK akcionāri esot gandarīti, ka beidzot, pēc vienpadsmit mēnešiem izdevies noturēt akcionāru sapulci.
Jaunajā padomē, kas iecelta nepilnā sastāvā, ir Saimons Bodijs, Vladimirs Egers, Mihails Dvoraks, Džaveds Ahmeds, Rubils Jilmazs, Marks Vērs un Kristofs Matsakoss.
Tāpat, kā ziņo Ventspils nafta, akcionāri nolēmuši celt prasību pret LK "bijušajiem un esošajiem valdes locekļiem Imantu Sarmuli, Andri Linužu, Raivi Veckāganu un Edvīnu Bērziņu, kā arī celt prasību pret a/s Latvijas kuģniecība visiem bijušajiem padomes locekļiem, kas ievēlēti 2008.gada 15.februāra a/s Latvijas kuģniecība ārkārtas sapulcē".
Tiesa, gaidāms, ka ar šodienas sapulci strīdi vēl nebeigsies, - jau iepriekš "Ventspils tranzīta karos" ir pierādījies, ka dažādus lēmumus iespējams piebremzēt vai pat atcelt, izmantojot juridiskus un citus instrumentus saistībā ar Uzņēmumu reģistru un tiesībsargāšanas iestādēm.
Vispirms jau tas, vai LK sapulce tiks uzskatīta par likumīgi notikušu, būs atkarīgs no tā, vai Uzņēmumu reģistrs tajā izlemto reģistrēs. Pēc tam var sekot klātneesošo LK akcionāru, kas saistīti ar Lemberga ietekmi (10% LK akciju pieder Labklājības ministrijas pārraudzībā esošajai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai), protesti un vēršanās tiesā.
Advokāts Tihonovs Pietiek jau neilgi pēc sapulces vērtēja, ka viņa skatījumā LK akcionāru sapulce šodien nav notikusi, jo uz to ieradies tiesu izpildītājs, kurš likumā noteiktajā kārtībā konstatējis, ka noteiktajā sapulces reģistrācijas laikā pulksten 9:45 nekāda akcionāru reģistrācija nav notikusi. Telpās, kurās sapulce bija izsludināta, neviens nav ne reģistrējies, ne ieradies, un „nekas nav noticis”.
Pēc Tihonova teiktā, šāds tiesu izpildītāja akts ir konstatēts, un jebkādas sapulces vai mītiņi, kas notikuši ārpus noteiktajām telpām, „mežā, kaut kādās mašīnās”, nav ar juridisku spēku. Tiesu izpildītājs pēc likuma ir vienīgā amatpersona, kas var konstatēt faktu kā neapstrīdamu.
Tihonova vērtējumā jebkādām sapulcēm, kas notikušas ārpus noteiktās vietas, nav likumīga pamata, turklāt, ja tādas notikušas, tad to norisē ir pārkāpta virkne Komerclikuma normu. Tihonovs prognozēja: ja notiks mēģinājums kādus lēmumus uzdot par LK 17. decembra akcionāru sapulcē pieņemtiem, visticamākais, tie tiks apstrīdēti tiesā.
Līdzšinējais LK padomes priekšsēdis Māris Gailis Pietiek pauda pārsteigumu par akcionāru sapulces pārcelšanu. „Man bija pārsteigums, ka LK valde pārcēla sapulci. Prasīsim paskaidrot apstākļus. Pieņemu, ka valdei bija pamats tā rīkoties,” ar īsziņas starpniecību norādīja Gailis.
Viss šis "šovs" notika tāpēc, ka akcionāru sapulcē bija plānots beidzot nomainīt Aivaram Lembergam lojālo LK padomi un pēc tam arī valdi. Ja ar Lembergu saistītie spēki akcionāru sapulces norisi pieļautu, Lembergs zaudētu kontroli par šo uzņēmumu.
Šovs sākās jau ceturtdien vakarpusē, kad LK valde paziņoja par piektdien konferenču centrā Lejastiezumi paredzētās uzņēmuma akcionāru sapulces atcelšanu.
LK valde paziņojumā presei ziņoja par, iespējams, apzinātu sabotāžu un ļaunprātību, kas īstenota, lai izjauktu uzņēmuma akcionāru sapulci. Tiesa, tieši pati LK valde ir tā, kas jau ilgstoši visa šī gada garumā atrod dažādus iemeslus, lai uzņēmuma akcionāru sapulce nenotiktu.
Tas saistīts ar cīņu par to, kurš kontrolēs LK – Lembergs vai LK lielākais īpašnieks, a/s Ventspils nafta, kurā akciju vairākums pieder starptautiskajam koncernam Vitol. Kopīgā frontes līnijā ar Vitol par ietekmes maiņu LK un uzņēmuma akcionāru sapulces sasaukšanu cīnās arī tā sauktie Lemberga oponenti.
Lemberga kontrolētā LK valde, vēlā pēcpusdienā paziņojot, ka sapulce pārcelta uz 28.janvāri, norādīja - Lejastiezumos esot konstatēts elektropārvades ierīču būtisks bojājums. Savukārt VN ziņoja, ka neredz pamatu sapulces pārcelšanai un uz Lejastiezumiem dosies.
Pēc neoficiālas informācijas, kas ir Pietiek rīcībā, LK valde par elektropārvades traucējumiem, iespējams, blefoja. Atsevišķu augstu amatpersonu Pietiek atzītais liecināja, ka vēl pusdeviņos vakarā, vairākas stundas pēc LK valdes ziņotā, Latvenergo nekādu elektropārvades traucējumu Lejastiezumiem nebija konstatējis. To pašu Latvenergo apliecina arī šodien.
Tikmēr tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība), vērtējot notikumu gaitu, Pietiek ceturtdien uzsvēra, ka tiks darīts viss, lai likumīgi sasauktā LK sapulce notiktu. Viņš neredzot iemeslus, kāpēc lai sapulce nenotiktu. Tā tikusi izsludināta atbilstoši likumam.
Savukārt vairāki juristi Pietiek atzina, ka LK valdes lēmums par sapulces pārcelšanu neesot likumīgs un komerclikums šādu sapulces pārcelšanas kārtību neparedzot. Tāpēc juristu skatījumā izsludinātajai LK sapulcei aizvien ir likumīgs pamats.
Cīņa par LK rit jau kopš pērnā gada beigām, kad Vitol radās domstarpības ar Lembergu.
Vitol pieder 49,5% VN akciju, savukārt VN ir 49,9% LK akciju īpašniece. Vēl 27,75% LK akciju ir ar Lemberga oponentu ietekmi saistītās kompānijas International Baltic Investment kontrolē. Tādējādi Vitol un Lemberga oponentu rokās ir vairāk nekā 77% LK akciju, kas nodrošina akcionāru sapulcei nepieciešamo vairākumu.
Saistībā ar nespēju pārvaldīt VN piederošo LK, sasaukt akcionāru sapulci un bažām, ka uzņēmums tiek izsaimniekots, Vitol vērsusies pret Latvijas valsti starptautiskās institūcijās. Latvijas valstij tas draud ar vairākos simtos miljonu lēšamu tiesvedību.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
