Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Līdz šim naivuļi oponēja, – lai taču katrs ēd, ko viņš grib! Tam, ja vien sarunbiedrs nav kanibāls, es pilnīgi piekrītu un par gastronomisko gaumi nestrīdos, taču savus ēšanas paradumus nedrīkst UZSPIEST pārējiem. Diemžēl patērētājiem gandrīz nebūs iespējas izvairīties no kukaiņu kostes. Pārāk liels ir produktu klāsts, kur nekādi brīdinājumi nav nepieciešami un pat iespējami – zupas, putras, makaroni, maize, picas, gaļas izstrādājumi, piena produkti utt.
Tāpēc latvji, reizēm paši to nezinot, locīs iekšā s…dvaboles, kas marķētas ar “Zaļo karotīti”, un vēl paldies teiks. Lai gan, kā joko zobgaļi, ja latviešiem piedāvātu referendumu – ēst s…du vai ne, bāleliņi izvēlētos – ēst. Pēdējās vēlēšanas to tikai apstiprina. Tādēļ pie teikšanas atrodas politiķi, kam uzspļaut uz tautu. Ko Briseles kungi liks, to “bauri” rīs! Turklāt varas bļodlaižas vēl piemēru rādīs un sīčus baros. Ēd, bērniņ, citādi krievi atnāks!
Jāpiezīmē, ka Eiropā nav ekonomiskas nepieciešamības ieviest proviantā kukaiņus. Jaunievedumam nav arī medicīniska pamatojuma. Gluži pretēji, cilvēki nav putni vai rāpuļi, kuru organisms ir piemērots kukaiņu ēšanai. Mūdži satur hitīnu, kuru cilvēks nespēj sagremot. Kā prognozē godprātīgi speciālisti, ļaudīm šāda uztura dēļ vairosies gremošanas orgānu kaites un alerģiskas reakcijas. Kukaiņu provīzija ir pilnīgi voluntāra Švāba sektas gribas uzspiešana.
Kālab gan globālie pavēlnieki ar varītēm ievieš kukaiņus ēdienkartē. Te varētu ņemt talkā Deivida Aika sazvērestības teoriju, ka cilvēci kontrolē reptiļu grupas humanoīdi un daudzas prominentas personas ir reptiļi. Empātijas trūkuma ziņā pasaules varenos tiešām var salīdzināt ar rāpuļiem, tomēr atlikšu malā šo “civilizētās pasaules” varas iestāžu cītīgi apkaroto teoriju. Turklāt turpmāk paustais Aika viedokli nedz apstiprina, nedz apgāž.
Nav noslēpums, ka civilizācijas atiestatītājiem ir savs priekšstats par cilvēces vēsturi un Radītāja lomu tajā. Pastāv uzskats, ka sākotnēji cilvēks netika radīts gaļas ēšanai. Taču laika gaitā ļautiņiem iekārojās likt lopiņus uz zoba. Rezultātā cilvēku organisms izmainījās tiktāl, ka iztikt bez gaļas kļuva faktiski neiespējami. Tālab Visuvarenais pēc plūdiem ar atrunām atzina par labu esam dzīvnieku iekļaušanu ļaužu ēdienkartē: “Bailes un izbīšanās jūsu priekšā lai pārņem visus zemes zvērus, visus putnus gaisā un visus tos, kas vien kust zemes virsū, un visas zivis jūrā. Jūsu rokās tie ir nodoti. Viss, kas vien kust un kam ir dzīvība, lai jums ir par barību.”
Lai gan pasaules varenie potē masām darvinismu, viņi paši savām pasakām netic. Civilizācijas atiestatītāji cer apspēlēt Visaugstāko un savas neizmērojamās varas dēļ uz planētas tēmē uz, kā teiktu Kivičs, “iedomu drauga” krēslu. Pieļauju, ka Švāba kantorī funktierē – jau reiz Dievs pieļāva “radības kroņa” uzturā dzīvniekus, kāpēc nepapildināt vēdera tiesu ar insektiem. Neizbrīnīšos, ja atsevišķi “pasaules ļaunīši” redz sevi cilvēces labdaru lomā un veic eksperimentu ar kukaiņu iebarošanu “neapzinīgo ļautiņu” nākotnes labad.
Cilvēku modificēšana dažādos veidos ir civilizācijas atiestatītāju uzmācīga ideja. Ja rezultātā liela daļa ļautiņu arīdzan kļūs pretīga Dieva acīs, tas cilvēces izdeldētājiem pasēs populācijas ļaužu samazināšanai. Vienlaikus savu lomu spēlē primitīvs gešefts. Kāpēc gan “neuzvārīties” uz globāla eksperimenta rēķina. Cik tur cilvēku “aizies pa pieskari” nepiemērotās barības dēļ, likteņu pavēlniekus neinteresē. Kur malku cērt, tur skaidas lec! Švāba kungs novēl jums labu apetīti!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
