Kultūras ministrija pēdējos piecos gados IT iztērējusi 42 milj. latu
Kristiāns Starko, speciāli Pietiek14.02.2011.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Kultūras ministrija (KM) un tās pakļautībā esošā valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas kopš 2005.gada dažādiem informācijas tehnoloģiju (IT) pirkumiem iztērējusi 42 miljonus latu, liecina informācija, kas ir Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā. 3,5 miljoni izlietoti Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētos projektos, bet viņiem piederošajai kompānijai Microsoft tikai viena iepirkuma ietvaros vien atvēlēti 15 miljoni latu. Pērn IT iepirkumiem KM iztērējusi vairāk nekā divus miljonus latu.
Arī ekonomiskās krīzes laikā Kultūras ministrija turpinājusi ar desmitiem tūkstošu latu lieliem iepirkumiem uzlabot savu IT saimniecību. Šogad ministrija jau paguvusi par vairāk nekā miljonu eiro jeb 78 tūkstošiem latu sarunu procedūras rezultātā iepirkt Microsoft licences. Pērn lielākais līgums slēgts ar IT kompāniju Rix Technologies, par kuras izstrādāto digitālo kultūras karti Pietiek jau ziņoja. 2010.gadā šī kompānija ieguvusi 885 tūkstošu latu lielu pasūtījumu Nacionālā muzeju krājumu kopkataloga pilnveidošanai, kā arī slēgtā konkursā tikusi pie 413 tūkstošiem latu jau pieminētās digitālās kultūras kartes 3.kārtas izstrādei un ieviešanai.
Taču pēdējo piecu gadu lielākais KM IT iepirkums ir Digitālo objektu pārvaldes (DOM) sistēmas izstrāde, izviešana un uzturēšana, kurā ar gandrīz 16 miljonu (15 999 940) latu piedāvājumu par labāko atzīts Microsoft Latvia piedāvājums. Šis līgums slēgts 2007.gadā.
Bila & Melindas Geitsu fonds līdzfinansējis vairākus kultūras IT iepirkumus, taču summas, kas tajos minētas, pat netuvojas tai, kuru saņēmis viņiem piederošais programmatūras milzenis. 2007.gadā Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta ietvaros veikta datortehnikas un multifunkcionālo iekārtu piegāde publiskajām bibliotēkām par 3,3 miljoniem latu. Tajā pašā gadā 754 tūkstoši latu atvēlēti Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta publiskās komunikācijas pakalpojumiem. 2009.gadā šā projekta ietvaros slēgti vairāki apmācību līgumi. Par 150 tūkstošiem latu apmācību nodrošināja Datorzinību centrs, bet par 53 tūkstošiem – Baltijas datoru akadēmija. 2008.gadā līgumi slēgti ar virkni privātpersonu, kuras darbojušās kā projekta darba grupas locekļi.
Toties Microsoft programmatūru KM pārsvarā iegādājusies sarunu procedūras ceļā. Bez jau pieminētā šā gada iepirkuma 2007.gadā Microsoft programmas pirktas par 306 tūkstošiem latu, 2009.gadā – par 220 tūkstošiem latu, bet 2008.gadā – par 38 tūkstošiem latu.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
