Iesaki rakstu: 
No dažādiem rakursiem var skatīties uz šodienas situāciju valstī. Ar Sandra Toča acīm un bezierunu atbalstu Trampam konspirācijas teoriju mikslī vai Ingas Spriņģes transā izvalbītām ačtelēm Sorosa un Geitsa portretfonā. Var mētāties bezdarbībā ap Brīvības pieminekli, piesaukt marsiešus, vārda brīvību un apokalipses jātniekus vienlaikus, kā dara Ķenča cienīgi mantinieki no mistiskas "Tautas varas frontes". Kas bijis pravietis, bet kam ticis sādžas pamuļķa gods, laiks rādīs. Pandēmija kaut kad beigsies, nenomirs arī visi, un Daugava tecēs līča virzienā. Ja par pēdējo daudzmaz skaidra bilde, tad termiņos un apmēros par pirmajiem diviem, manuprāt, pat minējumus šodien neizteiktu Nostradams vai latviešiem piezemētāk - Finks.
Domāju, tas, ka Latvija un līdz ar to visi mēs, kas šeit dzīvo, ir tajā vietā, kur mugurkauls zaudē savu famīliju, vairs nav ziņu jaunums vai apspriežams. Jautājums tikai - cik dziļi un uz kādu laiku?
Ne pavisam pēdējie idioti pasaules akadēmiskās zinātnes aprindās prognozē otro Covid - 19 pandēmijas vilni jau šā gada rudenī, Latvijas infektologi paredz līdz šim nepieredzēti grūtu 2020./2021. gada ziemas periodu stacionārās ārstēšanas ziņā, kad iksezonas gripas uzliesmojums var pārklāties ar karonavīrusa saslimušajiem.
Skaidrs, ka puse Latvijas ir aizņemta, skaidrojot, cik un kā kārtējais maita no valsts pārvaldes ir nočiepis, iepērkot telefonzvanu formātā surogātmaskas no Singapūras čaļiem par akurāt vienu miljonu EUR. Jāsaprot, ka iepirkumu veica Aizsardzības ministrijas paspārnē esošais Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC).
Šī struktūra ir LR Aizsardzības ministrijas bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma "Infrastruktūra AM'' un tālākās BO VAS "Aizsardzības īpašumu fonds" tikumības, morāles un lielzagšanas tradīciju mantotāja, ko apliecina un pierāda daudzi Valsts kontroles slēdzieni.
Vēl ir simtiem ikdienas problēmu un rūpju, nav laika pārdomām. Pārdomām par to, ka vienā jaukā rītā varam pamosties ar tukšu ledusskapi. Ja jēlnaftas fjūčerus drīzumā krievi un saudīti piegādās bezkontaktā mucās līdz Babītes verandai par pliku baltu velti, tad ar dienišķo maizīti var sanākt ziepes .
Aiz un pat pie apvāršņa kā negaidīts viesis parādās potenciālais bads. Ar sirpi (variants - izkapti vai cītaru, kā nu kam labāk tīk) roķelē. Pieklājīgi kautri šo aspektu sāka cilāt Bloomberg aģentūra, norādot, ka Krievija pārtrauc kviešu eksportu. Līdzīgus soļus īsteno Kazahstāna.
Uzsveru, ka šīs valstis ir būtiskas spēlētājas pasaules pārtikas graudu tirgū. Sākas pārtikas produktu pamatražošanas izejvielu ( labības) kvotēšana, uzkrāšana nacionālajās rezervēs un starptautiskās brīvas tirdzniecības ne tikai ierobežošana, bet faktiski izbeigšana.
Pilnīgi iespējams, ka jau tuvākajos gados (un, nedod Dievs, - mēnešos) pasauli var piemeklēt jaunu, līdz šim nezināmu vīrusu uzliesmojums cilvēku populācijā ar mirstību atsevišķos reģionos 30 - 90% robežās no saslimušajiem.
Teiksiet - slima suņa murgi? Pretjautājums - kurš, dzerot Rīgā šampanieti 2019. gada 31. decembrī, pieļāva iespēju, ka jau pēc trim mēnešiem Vecrīgas ielas būs kā izmirušas, bet lidojumus uz/no RIX varēsim skatīt kā vēstures liecības youtube?
Līdz ar zināmu objektīvu un diemžēl no mums (šeit es domāju Latviju kā valsti) pilnīgi neatkarīgu apstākļu kopsakarību var veidoties situācija, ka parasts ēdamais būs pieejams tikai tik, cik tiek saražots Latvijā vai atrodas nacionālajās rezervēs kara gadījumam.
Kāda šodien reāli ir Latvijas pārtikas drošība? Cik un kādam laikam ir neaizskaramas rezerves ārkārtas situācijai? Vai valstī ir gatavs plāns, kā apgādāt iedzīvotājus ar bāzes eksistences pārtikas produktiem normētā formātā? Vai gadījumā šajā lauciņā nav analoga situācija, kad pandēmiju uzsākām ar 2017. gada 1. augustā darboties beigušu Valsts civilās aizsardzības plānu, kas pats par sevi ir skaidrā saprātā grūti uztverama lieta.
Vai stundā "X'' kaut kādi džeki no Aizsardzības ministrijas atkal telefoniski steigā neiepirks mannas putraimus no Tristana da Kunjas salas zemniekiem, bet to vietā airBaltic piegādās gaļu no susļikiem bez sertifikātiem?
Turpinājums sekos...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
