Iesaki rakstu: 
Brīvais rietumvējš un Klāsa pelni man čukst ausī, ka ar pārtikas produktu rezervēm valsts materiālajās rezervēs ir akurāt tieši tā kā ar individuālo aizsarglīdzekļu iegādi no Ķīnas, kur masku sertifikāti nederīgi, bet respiratori neatbilstoši.
Skaidrs kā saulainā dienā, ka iespēja pašiem sagaidīt saulaino dienu ir tikai un vienīgi tikai katra savās rokās, piepalīdzot tam Kungam debesīs. Par nožēlu faktiski katrs vietējais bāleliņš, kas piekļuvis pie dažādu budžetu siles, kviecot un rukšķot cenšas maksimāli zagt visu iespējamo no pirmās dienas. Katram tikai savs mērogs, viens fenderē kancelejas saspraudes, cits par miljoniem tīra gudrona dīķus, bet trešais iepērk nanoūdeni vairumā kopā ar ūdeņraža uzpildes stacijām.
Atgriežoties pie ēdamā problēmām, mani tīri sportiski ieinteresēja, vai šodienas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un viņa padomnieki tīri tehniski ir, kā teikt, iebraukuši visās tēmās, kas virmo, mutuļo un plaiksnī ar eiro banknotēm pārpildītos koferos gan virsotnē Republikas laukumā 2, gan tumšu domu pilnos koridoros Peldu ielā 30?
Cik varu secināt no ilgstošām sarunām pie kafijas tases ar bijušajiem valsts specdienestu darbiniekiem un personām, kam nav sveši KNAB arhīvi, tad korupcijas indeksa ziņā Zemkopības ministrija un tās pārraudzībā esošais Pārtikas un veterinārais dienests var konkurēt pat ar Finanšu ministriju un tās VID.
Tīri psiholoģiski vēlos saprast, kā milzīgs korupcijas tīmeklis, kas veidots desmitgadēs un ar ko tiešām varētu lepoties ZZS, mainoties ministriem un partijām, ne tikai turpina darboties, bet pat novatoriski pieiet jaunradušos tekošo jautājumu risinājumam.
Vēlos iebraukt, kā tas ir - vecais ministrs nodod visus galus un personālu jaunam, klāt pieliekot šteļļu shēmas ar smalkiem aprēķiniem (nu, tipa - naudas plūsmu) vai zemākā līmenī valsts amatpersonas un dažādi pastnieki sakomunicē starppartiju līmeņa neoficiālos tusiņos?
Vienmēr esmu gribējusi iepazīt, kā tas notiek, ka partijas un ministru personības ministrijās mainās, bet maiņas starpbrīdī pārsvarā neviens netiek ne patriekts, ne masveidā iesēdināts. It īpaši valsts iepirkumos un dotācijās, subsīdijās, kuras uzsāktas pie viena ministra, bet terminizēti nepabeigtas un bagāžā nonāk pie jaunā ministra?
2019. gada septembra vidū notika smaga saindēšanās ar pārtiku Siguldā, kopumā beidzamajos gados ir bijuši desmitiem gadījumu gan ar salmonellām, gan E. coli baktērijām visas Latvijas teritorijā.
Kopš 2009. gada tikai viens uzņēmums, kas 2016. gada beigās palaida salmonelozes epidēmiju bērnudārzos, - SIA "Kindercatering" ir likvidēts. 2016. gada salmonelozes uzliesmojuma laikā firma piederēja Ievai Agilarai De Andresai, bet 2018. gada salmonelozes krīzes laikā šis kantoris jau piederēja Ērikam Frīdenbergam-Kalniņam, tajā pašā gadā tikai pārformēts uz Lietuvas pilsoni Arvīdu Pilipavičus, nomainīja nosaukumu uz SIA "Arvydas" un 2019. gada septembrī tika likvidēts.
Zīmīgi, ka līdz likvidācijai jau 2019. gada februārī VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde apturēja šī šedevrālā ēdinātāja saimniecisko darbību, kas liecina, ka nodokļi tur Valsts kasei gājuši garām plašā slānī.
Viens gadījums no desmit. Arī šajā vienā gadījumā neviens nav iesēdināts, nevienam nav aprakstīta un konfiscēta manta, neviens no cietušajiem nav saņēmis nekādas kompensācijas. Līdzīgos citos desmitos gadījumu ir pilnīgs klusums, un visas firmas turpina darboties uz pilnu klapi.
Pieļauju iespēju, ka viennozīmīgi šajos gadījumos PVD par zināmu, bet taisnīgu samaksu sniedz ''jumta" pakalpojumus komersantiem. Patiesības labad jāatzīst, ka tās ir kapeikas, salīdzinot ar simtiem fūru kontrabandas gaļas gadā, viltotu pārtikas kravu pavaddokumentu ''neredzēšanu", pārtikas ar izbeigušos derīguma termiņu importa-eksporta operāciju īstenošanu un piesegšanu un sadzīviski banālu kukuļu pieņemšanu (un ne eti izspiešanu) desmitos tūkstošos par regulārām (un pēkšņām) ikdienas pārbaudēm it visur, kur audzē, pārstrādā, uzglabā vai tirgo pārtiku.
Jāatceras, ka PVD ir būtiski nozīmīga lomu atsevišķu pārtikas nozares uzņēmumu reideriskā pārņemšanā, kur jau figurē atlīdzības ar sešciparu skaitļiem. Arī šis PVD uzņēmējdarbības pārskaitījums nav pilnīgs, ir vēl desmitiem apakšvirzienu un tematiku.
Ierosinu Gerharda kungam visu PVD vadošo ierēdņu armiju reizi 6 mēnešos izlaist caur poligrāfu. Likumdošanas bāzi tam var pieskaņot, ne tādus vien jokus ir Saeimā cauri bīdījuši. Savukārt VID varētu veikt pilnus fizisku personu auditus šai pašai publikai.
Dabīgi, ka nevienam neko sliktu neatrastu, bet PVD rukšiem nāktos padalīties ar bada nāvē pampstošiem zēniem no VID. Varbūt visu šo procesu gaitā jau kādi citi zēni visus iepriekšējos zēnus kopā savāktu un aizvestu uz Mazā Matīsa ielu 5?
Gandrīz piemirsu atgādināt, ka visas analīzes PVD uzdevumā taisa Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (BIOR). Neskatoties uz cieņu veicinošu nosaukumu, patiesībā ļoti apšaubāmas reputācijas bode, kurai faktiski ir monopoltiesības uz komersantiem liktenīgiem (vai neliktenīgiem) oficiāli atzīstamiem slēdzieniem.
Vietējie uzņēmēji daudzkārtīgi ir turējuši rokās divus analīžu slēdzienus par vienu un to pašu, pirmo no BIOR, otro no neatkarīgas Polijas vai Vācijas laboratorijas, un tie atšķīrušies kā diena no nakts. Nav lieki atgādināt, ka BIOR noziedzīgi leģendārā un vēlāk ar kaunu un negodu patriektā vadītāja Rafaela Joffes laikā tika pirkti zušu mazuļi ar pieckārtīgu uzcenojumu (akurāt kā tagad sejas maskas) pēc shēmas, kas cienīga pat Parex žuļikiem vai Bondaram, izsniedzot kredītus Krājbankā.
Īsumā:Anglijas firma UK Glass Eels atved uz Daugavas lokiem pie Anglijas un Francijas krastiem nozvejotus zivju mazuļus. Pa vidu, kā Latvijā pieņemts, tiek iesprausts ierēdņu starpnieks - čehu firma Marten Business Group, tai vispār saimnieciskās darbības nav, bet ir īpašnieks aiz otras pastkastītes firmas Kiprā, un ''visi gali ūdenī''.
Pats par sevi saprotams, ka arī šeit neviens nav iesēdināts vai kādam kas konfiscēts. Pēcāk BIOR dažnedažādi centās skaidrot, ka viss tas tik vien kā pārpratums un ka šodien nekas tamlīdzīgs nav iespējams, un vispār mēs esam gandrīz zinātniska iestāde, nevis SIA Nagi un ragi.
Zinoši cilvēki personīgi man vēl aizvakar gan diezgan argumentēti pierādīja pilnīgi pretējo. Viss un visos virzienus BIOR tek un plūst pa vecam. Iepakojuma papīriņa maiņa nepārveido konfektes garšu.
Nobeigums sekos...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
