Iesaki rakstu: 
Pārdomas par to, kāpēc ir aizdomas par COVID19 afēru, kāpēc cilvēki arvien vairāk sāk neuzticēties ne tikai politiķiem, kuri mums melo nemitīgi, bet arī diemžēl Latvijas mediķiem, kuri COVID19 krīzes sākumā tika uzklausīti, domāju, no daudzu puses.
1) Varas pārstāvji nerādīja priekšzīmi, viņi pārkāpa jau “pirmajā” COVID19 vilnī savus izdotos noteikumus. Staigāja bez maskām, izdomāja diplomātisko pasu “priekšrocības” u.c. Tas lika jautāt, kāpēc viņi nebaidās no COVID19, varbūt zina, ka tā ir afēra?
2) Tie paši kliķes darboņi, kas pavasarī brēca, ka maskas NEpalīdz, tagad auro gluži pretējo, kas liek secināt – vienā no diviem gadījumiem viņi meloja, turklāt ar meliem, visticamāk, apdraudēja Latvijas sabiedrību.
3) Tas pats attiecas uz mediķiem un citiem atbildīgajiem saistībā ar COVID19, kuri dzied līdzi tikai to meldiņu, kuru pūš kliķes pārstāvji. Līdz ar ko, viņi nonākot pretrunās tāpat kā kliķes darboņi, strauji zaudē tautas uzticību.
4) Nav grēks nezināt, ir grēks neuzdot jautājumus. Bet visus tos, kuri šaubās, uzdod jautājumus, vēlas zināt precīzus datus, izsaka savus novērojumus, pauž atšķirīgus viedokļus, kas gūti, pamatojoties uz ārzemju speciālistu sniegto informāciju, nevis uzklausa un skaidro, pierāda, kāpēc, iespējams, viņi maldās, bet vienkārši pasludina par covididiotiem.
5) Var pieņemt, ka nezinātāji ir daži, bet ne jau daudzi! Vēl jo vairāk nezinātāji diez vai ir cilvēki, kurus kopš Atmodas laikiem pazīstam kā godīgus, godprātīgus, izglītotus un zinošus cilvēkus, kuri spēj lietu kārtību izprast krietni labāk par vidusmēra Latvijas iedzīvotāju, kuram pat gribot nereti nav tik daudz laika, lai raktos un meklētu informāciju, kuru tāda Re:Baltica cenzē.
6) Šeit nonākam pie nākamā punkta, kas liekas ļoti aizdomīgs. Jo kāpēc kādam cenzēt viedokli, tāpat vien paziņojot, ka tas cita viedoklis vienkārši ir nepareizs, ja ar neapbruņotu aci redzams, ka pat Latvijas infektologi, tie paši politiķi, arī mediķi un zinātnieki par COVID19 zina ļoti maz? Tātad lietas būtība nebūt nav pilnībā skaidra. Kur nu vēl tiesības kādam liegt domāt!
7) Var atrast neskaitāmus iemeslus, lai kāds gribētu cenzēt tos, kas, piemēram, runā par vakcinēšanas aktīvistu un vakcīnas izgatavotāju, ļoti iespējams, ne tiem labākajiem plāniem, lai neteiktu skarbāk, bet ir grūti sameklēt to cilvēku motivāciju, kuri runā par to, ka aiz COVID19 un vakcinēšanas slēpjas ļoti netīri plāni.
8) Jau tas vien, ka COVID19, masku un vakcinēšanās fani vīzdegunīgi noraida jebkādas diskusijas ar pretējās nometnes cilvēkiem, rada jautājumus, kāpēc viņi tā dara, jo nav noslēpums, ka Latvijas sabiedrība patiešām vēlas zināt daudz vairāk, saprast, kas ir kas, jo šaubas nevis mazinās, bet aug augumā. Šaubas, it īpaši par saviem bērniem, kurus nu grib gan vakcinēt, gan iekalt uzpurņos, piedodiet, likt tiem valkāt maskas.
9) Tā vietā, lai notiktu diskusijas, TV un Radio tiek raidīta vienveidīga propaganda, kas pauž tikai varas viedokli, turklāt TV raidījumos tiek ļauts zākāties tādam Streipam, bet konservatīvu uzskatu paudēji, īpaši ar latvisku viedumu apveltīti, pie vārda sabiedriskos medijos un arī RīgaTV24 faktiski netiek. Un dzirdamas balsis, kas saka, ka propaganda (tieši tā arī saka) ir jāpalielina.
10) Haosu un neuzticēšanos varas lēmumiem pastiprina vēl arī tas, ka paši varas pārstāvji raustās kā puņķi uz drāts (atvainojiet par salīdzinājumu), ka tie kā ļengans galerts ļurkājas šurpu turpu, nespējot noformulēt ne savu domu, ne noteikumus, tā radot totālu haosu ne tikai valdībā un Saeimā, bet likumsakarīgi arī Latvijas iedzīvotāju prātos.
11) Un cilvēki taču nav muļķi, viņi redzēja, ka pavasarī, kad COVID19 krīze Latviju pasargāja, kad mums bija maz saslimušo, visus laurus sev piesavinājās kliķe, bet tagad, kad COVID19 rādītāji it kā ir dramatiski, kas prasās pēc valdības atkāpšanās, kliķe vaino nevis sevi, bet Latvijas cilvēkus. Kas ir ne tikai netaisni, bet arī zemiski.
12) Un uz šī visa fona, kad ir gan šaubas par PCR testu korektumu, gan par to, vai Latvijas valdība ir kompetenta risināt krīzi, jo šie taču gan 2020. gada sākumā deklarēja, ka ir gatavi COVID19, gan pēc tam visu vasaru vienkārši bumbulēja, kliķes darboņi un tiem pietuvinātās personas tā vietā, lai atzītu savu nemākulību un atkāptos, sāk biedēt tautu ar represijām, kriminālsodiem un piespiedu vakcinēšanu! Kur Latvija dodas, vai atpakaļ uz PSRS?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
