Iesaki rakstu: 
"Nejauši ievēroju, ka no Juglas ezera piekrastes pazudis metāla skatu tornis. Agrāk tas bija publiski pieejams, tad kādu laiku stāvēja aizslēgts. Tas bija labā tehniskā stāvoklī, salīdzinoši nesen celts," - šādu vēstījumu Pietiek saņēmis no kāda lasītāja, kurš vēl piebildis - ļoti līdzīgs tornis vecajam parādījies pārsimts metru attālajā privātīpašumā, tikai publiski pieejams tas vairs nav.
"Īsti nezinu, vai tornis ir pašvaldības īpašums, privātīpašums un vēl jo mazāk - kādēļ to vajadzēja pārvietot," uzskata lasītājs, kurš septembra sākumā par to apjautājies Rīgas domei.
12. septembrī pašvaldība atbildējusi, ka tornis pieņemts ekspluatācijā 2007. augustā, jau pēc nepilniem pieciem gadiem atzīts par bīstamu apmeklētājiem (neko tamlīdzīgu dzīvē neredzēju) un ticis lemts par tā nojaukšanu, bet tad izsniegta atļauja to pārvietot citur. "Varētu domāt, ka teritorijā aiz žoga apmeklētājiem bīstamais skatu tornis, piepeši būs kļuvis drošs," piebilst lasītājs.
Pietiek nu saņēmis izvērstu Rīgas domes skaidrojumu par torņa mistisko pārvietošanu, - publicējam to pilnībā:
"Pamatojoties uz Rīgas domes 2009. gada 16. jūnija lēmumu, starp Rīgas pašvaldību un SIA NN Jugla (turpmāk – Nomnieks) ir noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru ir iznomāti četri zemesgabali Rīgā, Mazajā Juglas ielā (atrodas daļēji apstādījumu un dabas teritorijā un daļēji – Mazās Juglas ielas sarkano līniju robežās) 135 870 m² platībā; Rīgā, pie Piķurgas 49 217 m² platībā; Rīgā, Mazajā Juglas ielā 40 214 m² platībā un Rīgā, Mazajā Juglas ielā 7 292 m² platībā.
Zemesgabalu iznomāšanas mērķis ir teritorijas, tai skaitā zaļās zonas un atpūtas zonas uzturēšana un labiekārtošana. Saskaņā ar zemes nomas līguma noteikumiem Nomniekam jāveic zemesgabalu ierīcību un uzturēšanu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot Rīgas domes saistošo noteikumu prasības par Rīgas pilsētas teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu un Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.29 „Juglas ezera apsaimniekošanas noteikumi” prasības, bet meža zemes uzturēšanu un apsaimniekošanu atbilstoši Meža likumā noteiktajam.
Tāpat Nomniekam jānodrošina zemesgabalu publiska lietošana. Zemes nomas līgums paredz, ka uz iznomātajiem zemesgabaliem Nomniekam ir tiesības veikt esošo īslaicīgas lietošanas būvju renovāciju/rekonstrukciju vai jaunu īslaicīgas lietošanas būvju būvniecību, kas nepieciešamas apstādījumu un dabas teritorijas pamatfunkciju nodrošināšanai un teritorijas labiekārtošanai, saglabājot īslaicīgas lietošanas būvju statusu. Īslaicīgas lietošanas būves nav ierakstāmas zemesgrāmatā.
Pēc savas iniciatīvas Nomnieks 2007. gadā uzbūvēja skatu torni un lapeni kā teritorijas labiekārtojuma elementus (lēmumu par tā laika zemes iznomāšanu Rīgas dome bija pieņēmusi 2005. gada 8. martā). Skatu tornis un lapene izbūvēti par Nomnieka līdzekļiem un ir tā īpašums.
Iesniegumā Īpašuma departamentam 2011. g. 14. decembrī Nomnieks, atsaucoties uz pieredzi vairāku gadu garumā, raksta, ka būves tiek demolētas, apmeklētāji atstāj atkritumus un apdraud savas un citu dzīvības, bet Nomnieks nespēj nodrošināt kārtību un ir spiests durvis turēt aizslēgtas. Tāpēc, lai novērstu iespējamos nelaimes gadījumus (par kuriem Nomnieks būtu pilnībā atbildīgs), arī izteikts lūgums atļaut skatu torni un lapeni demontēt.
Ņemot vērā Nomnieka iesniegumu, kā arī to, ka zemes nomas līguma noteikumi neparedz saglabāt Nomnieka uzbūvēto skatu torni un lapeni, tika dota atļauja to nojaukšanai. Pēc šādas atļaujas saņemšanas Nomnieks pilnvaroja SIA ARCHdesign veikt torņa un lapenes demontāžas būvprojekta vadīšanu un skaņošanu Rīgas pilsētas būvvalde. Iesniegumā būvvaldei arī SIA ARCHdesign pamato demontāžas nepieciešamību ar to, ka objektos tiek pastāvīgi konstatēti vandālisma un piegružošanas fakti.
Ņemot vērā visus saņemtos dokumentus, Rīgas būvvalde akceptēja tehniskos projektus un izsniedza būvatļaujas skatu torņa un lapenes izbūvei uz privātpersonai piederoša zemesgabala Mazajā Juglas ielā b/n un to demontāžai iepriekšējā atrašanās vietā. Jāpiebilst, ka īslaicīgas lietošanas būvju ekspluatācijas termiņš ir pieci gadi, pēc šā termiņa beigām būves vai nu jānojauc, vai jāuzsāk termiņa pagarināšanas procedūra."
Jāpiebilst, ka SIA NN Jugla, kā rāda Lursoft dati, pieder pazīstamā IT komponenšu vairumtirgotāja Elko grupa īpašniekiem.
Foto - Julita Kluša, http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=1547&vt=12
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
