Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienmēr ar skepsi esmu raudzījies uz uzņēmumu apvienošanu, jo vairumā gadījumu konkurences sarukuma dēļ cenas ceļas, kvalitāte krītas, jaunumi tiek piedāvāti retāk, bet pats apvienotais uzņēmums peldas peļņā. Latvijā jau tā daudzās jomās ir ļoti zema konkurence, tādēļ ar lielu interesi lasīju “Telia Company” sadarbības koordinatora Latvijā Pasi Koistinena rakstu - kas to lai zina, apmaksātu vai ne - “Latvijas iespējas, apvienojot LMT un “Lattelecom” portālā "Delfi".

“Runājot par LMT un "Lattelecom" apvienošanos, Latvijai ir unikāla iespēja un priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, – šajā procesā Latvija var mācīties no Lietuvas un Igaunijas pieredzes, kuras ir gājušas cauri līdzīgam procesam.” Tā savu apcerējumu iesāk Koistinens.

Tad nu meklēju rakstā, kur ir tās unikālās iespējas un kādas tad ir tās priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, un ko tad mums īsti mācīties. Viņš apgalvo, ka pakalpojumu cenu celšanās apvienošanās dēļ konkurences samazināšanās vai nulles ieguvumi patērētājam – tie visi ir maldīgi mīti, kas ne Lietuvā, ne Igaunijā nav piepildījušies.

Nu atļaušos apšaubīt, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā telefonu sakaru pakalpojumi ir dārgāki nekā Latvijā, kur mežonīgā un ārkārtīgi sīvā konkurence mobilo sakaru sektorā cenas nodzinusi teju līdz pašizmaksai vai zaudējumiem. Jā, cenas necēlās, taču arī nesaruka un pat nesasniedza Latvijā mums tik ierasto līmeni. Ko mums pamācīties – cenas?

“Tieši pretēji – patērētāji ir lielākie ieguvēji, jo saņem plašāku un tādēļ ērtāku pakalpojumu paketi ar augstāku pievienoto vērtību un kvalitāti,” tālāk apgalvo “Telia” amatpersona, gan nepaskaidrojot plašāk, ne kur plašums, ne kur ērtums, ne kur pievienotā vērtība, ne kur tad īsti tā kvalitāte.

Ja par Igauniju neko sliktu nevaru teikt, tad Lietuvā mobilā interneta tīklu var nākties diezgan krietni pameklēt pat Viļņas centrā, kamēr pie mums Latvijā mobilais internets pieejams pat mežā un dziļos laukos, par Rīgu nemaz nerunājot.

“Arī Lietuvā bija divi lieli spēlētāji telekomunikāciju nozarē – fiksēto sakaru operators "Teo" un mobilo sakaru operators "Omnitel" – zīmoli, kurus zināja arī Latvijā. Ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet kopumā telekomunikāciju nozarē realitāte ir tāda, ka patērētāji vairs nešķiro fiksētos un mobilos pakalpojumus un neraizējas par tehnoloģijām, kas tiek izmantotas šo pakalpojumu sniegšanai.

Patērētājiem ir svarīgi, lai viņi varētu uzturēt savus privātos un profesionālos kontaktus, lai tehnoloģijas atvieglotu strādāšanu un nodrošinātu arī iespējas izklaidei neatkarīgi no izmantotās ierīces vai no tā, kur viņi atrodas.

Tāpat arī biznesa klientiem ir būtiski, lai IKT sistēmas, kas nodrošina viņu uzņēmējdarbību, strādātu 24 stundas diennaktī, lai šie risinājumi būtu droši un klientiem vienmēr pieejami un lai kritiskie biznesa dati tiktu dublēti. Līdz ar to pieaug pieprasījums pēc vienotiem piedāvājumiem, un t elekomunikāciju operatori meklē veidus, kā tos piegādāt.” Tas – citāts no “Telia” pārstāvja.

Un sakiet, lūdzu, kas no šī visa Latvijā nav pieejams ar neapvienotiem operatoriem? Eju pa ielu un mans mobilais paziņo, ka tuvumā ir “Lattelecom” atvērtais Wi-fi tīkls. Un to paziņo jebkurš operators, ne tikai klāt pievienojamais LMT. Datorā veicu pārskaitījumu internetbankā un ievadu mobilajā telefonā saņemtu apstiprinājuma kodu. Un atkal jau šim pakalpojumam nav nepieciešams apvienot nevienu operatoru. Es sen vairs nezinu, kas ir mobilais un kas fiksētais pakalpojums, jo tie ir tā saplūduši un viens papildina otru, ka tas viss notiek nemanāmi bez jebkādas operatoru apvienošanas.

“Ņemot vērā šo tendenci, "Teo" un "Omnitel" apvienošanās bija nepieciešama, un jau pirmais integrācijas gads apliecināja, ka tas būs veiksmīgas uzņēmējdarbības modelis. Uzņēmums jau pirmajā gadā spēja piedāvāt visaptverošus risinājumus zem viena zīmola un no viena avota, veikala vai tiešsaistes kanāla, ar vienotu klientu apkalpošanas centru.

Vienlaikus pieauga klientu lojalitāte, un uzņēmumā strādā motivēti darbinieki – to apliecina labākā Lietuvas darba devēja godalga, kuru "Telia Lietuva" izpelnījās jūnijā. Piesardzīgas aplēses pirms apvienošanās liecināja, ka sinerģijas rezultātā četru gadu laikā izdosies ietaupīt 10 miljonus eiro, taču pirmie rezultāti vedina domāt, ka šis mērķis tiks sasniegts pat agrāk.”

Te nu re. 10 miljonu eiro ietaupījums! Tikai jautājums – kam? “Telia”? Un kādēļ gan man būtu jāsit plaukstiņas par to, ka “Telia” kaut ko ietaupa? Varbūt tomēr es pats gribu ietaupīt ar konkurētspējīgu un zemu cenu par telefona pakalpojumiem, nevis ļaut svešzemju kompānijai kaut ko ietaupīt.

“Viens no pretargumentiem, kas izskan: LMT un "Lattelecom" darbības rādītāji Latvijā ir ļoti labi, uzņēmumi nomaksā nodokļos miljoniem eiro, strādā ar desmitos miljonu eiro mērāmu peļņu, kas arī ieplūst valsts budžetā dividenžu veidā.

Par to nav šaubu, rezultāti ir labi, bet jautājums ir par uzņēmumu iespējamu lielāku efektivitāti un vēl labākiem finanšu rezultātiem, kā arī par izaugsmi ilgtermiņā. Un te nav jābūt gaišreģim, lai paredzētu, ka, turpinot darboties katram par sevi, abu uzņēmumu augšupejošā līkne apstāsies, jo uzņēmumi vienkārši nevarēs apmierināt klientu vajadzības un to uzņēmējdarbības iespējas samazināsies.”

Skaidrs, tātad apvienošanās vajadzīga, lai “Telia” viena pati varētu pelnīt un ar Latvijas valsti nedalīties. Un kur tad tā peļņa radīsies? Ak, pareizi, no mūsu maciņiem, maksājot par sakariem dārgāk.

“Pāreja no tradicionālās telekomunikāciju nozares uz globālu digitālo nozari notiek ļoti strauji, tādēļ Latvijas tirgū ir nepieciešama jauna un apvienota pieeja. Iespējas, ko dod spēku apvienošana, nav salīdzināmas ar centieniem pašiem piedāvāt pakalpojumus, ko klienti vēlas un novērtē.

Vai pirms diviem gadiem mēs varējām iedomāties, ka automašīnas apdrošināšanas maksa varētu būt atkarīga no tā, cik bieži šis transportlīdzeklis tiek lietots, un ka par šo apdrošināšanu varētu norēķināties ar tālruni, kā ir iespējams tagad ar "Telia Eesti" jauno pakalpojumu? Mums ir jābūt gataviem jaunam digitalizācijas attīstības vilnim, kas noteiks tautsaimniecības attīstību Baltijas reģionā tuvākajos gados un ko nevar realizēt bez apvienotas digitālās infrastruktūras.”

Ziniet, tam nav vajadzīgs apvienot operatorus, bet gan pieslēgt jaunu pakalpojumu jau esošajam “Mobilly”. Un mums jau tas viss ir. Banka “Citadele” ievieš maksājumu kartes mobilajā telefonā, kad par ikdienas tēriņiem varēsim norēķināties ar mobilo telefonu, bet bankas karti ņemt līdzi uz veikalu, kad pirksim plazmas televizoru vai dīvānu. Un tas viss notiek ar neapvienotiem operatoriem.

“Telekomunikāciju tirgus konsolidācija notiek gan Eiropā, gan arī Baltijas valstīs, un Latvijas pozīcijas, ieņemot nogaidošu nostāju, turpina pasliktināties. Pēc "Teo" un "Omnitel" apvienošanās Lietuvā digitālo pakalpojumu tirgus kļuva dinamiskāks – īpaši jau mobilo sakaru segmentā jaunie piedāvājumi mudina konkurentus dažu dienu vai pat stundu laikā likt pretī savas versijas.

Jau tagad patērētājiem ir daudz ieguvumu, bet pārmaiņas turpinās, un tās liek Lietuvas vārdam izskanēt pasaules mērogā. Piemēram, Lietuvas lielākie mobilo sakaru operatori, tostarp "Telia Lietuva", veidos kopīgu mobilo maksājumu platformu. Līdz ar to Lietuva ir kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kurā konkurējošie mobilo sakaru operatori apvienojas, lai izveidotu vienotu maksājumu sistēmu. Tā būs ērta patērētājiem un samazinās maksājumu pakalpojumu izmaksas.”

Nu, laikam jau šo pat nav vērts komentēt. Mums jau tas viss ir arī ar neapvienotiem operatoriem, un, ja vajag ko jaunu, mums ir tik daudz visādu jaunu aplikāciju izstrādātāju, ka spēj tik izvēlēties, kas no tā visa ir vajadzīgs un kas ne.

“"Telia" ir veikusi biznesa transformāciju Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā un Igaunijā, un no savas pieredzes esam pārliecinājušies, ka apvienošanās ir ne tikai pareizais, bet arī nepieciešamais virziens. Ja ir šaubas par to, vajag apskatīties, kuras vietas visos digitalizācijas un inovāciju reitingos ieņem Latvijas kaimiņi Ziemeļeiropā un Baltijā, kuri strauji attīstās.”

Nu, inovāciju ziņā arī Latvijai ir gana daudz ko teikt, un “MikroTik” produkcija tiek izplatīta un pieprasīta visā pasaulē, ļaujot Latvijas īpašniekiem pelnīt miljonus. Tad nu gribu jautāt, kur tad ir tie ieguvumi no apvienošanas? Ko mums mācīties? Kur būs tā unikalitāte?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...