Kuri „Latvijas Valsts augstākā līmeņa vadītāji” apguva Pīlēnu ģimenes uzņēnuma „apzinātības treniņus”: pilns saraksts
PIETIEK05.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek 1. janvārī (vēlāk tēmu pārtvēra arī citi mediji) aprakstīja to, kā pazīstamā uzņēmēja Ulda Pīlēna (attēlā) ģimenes uzņēmums SIA Integrālās izglītības institūts I3 ticis pie īpatna valsts pasūtījuma – šī uzņēmuma līdzīpašnieks, bijušais mācītājs Juris Rubenis par 3630 eiro vada „apzinātības treniņus” personām, kas tiek dēvētas „Latvijas Valsts augstākā līmeņa vadītāji”, daudzi lasītāji ir interesējušies – kuras tad ir tās amatpersonas, kuras uz viņu rēķina ir apguvušas spēju „līdzsvarot darba dzīvi ar privāto dzīvi no iekšējā centra” un citas nozīmīgas prasmes. Ņemot vērā lasītāju interesi, publicējam pilnu sarakstu.
Apzinātības treniņi augstākā līmeņa vadītājiem: dalībnieku saraksts
1.grupa SIA “Integrālās izglītības institūts - I3” (03.10. – 19.12.2018.)
2. grupa SIA “Totari” (04.10. – 06.12.2018.)
Nr. Vārds Uzvārds Iestāde
1. Andra Auziņa Valsts darba inspekcija
2. Daiga Avdejanova Datu valsts inspekcija
3. Ieva Ābelīte Patentu valde
4. Aiga Balode Nodarbinātības valsts aģentūra
5. Māris Baltiņš Valsts valodas centrs
6. Baiba Banga Maksātnespējas administrācija
7. Armands Binovskis Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra
8. Sandis Cakuls Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
9. Juris Dambis Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
10. Māris Demme Būvniecības valsts kontroles birojs
11. Indra Dreika Veselības inspekcija
12. Andris Dunskis Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija
13. Renāte Fila-Roķe Valsts policija
14. Gunta Gabrāne Dabas aizsardzības pārvalde
15. Juris Gaiķis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
16. Inese Gailīte Valsts kanceleja
17. Egils Harasimjuks Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs
18. Svens Henkuzens Zāļu valsts aģentūra
19. Aija Jaunzeme Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
20. Ilona Jurševska Sociālās integrācijas valsts aģentūra
21. Inga Koļegova Valsts vides dienests
22. Andis Krēsliņš Valsts meža dienests
23. Pārsla Rigonda Krieviņa Zemkopības ministrija
24. Ģirts Krūmiņš Lauku atbalsta dienests
25. Ieva Lībķena Valsts valodas centrs
26. Arnolds Lukšēvics Vides pārraudzības valsts birojs
27. Gunta Medne Valsts kase
28. Baiba Medvecka Valsts kanceleja
29. Alda Ozola Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
30. Sandra Ozoliņa Kultūras informācijas sistēmu centrs
31. Guna Paidere Uzņēmumu reģistrs
32. Dace Pelēkā Valsts ieņēmumu dienests
33. Vivita Pūliņa Sociālās integrācijas valsts aģentūra
34. Mārtiņš Rinčs Valsts reģionālās attīstības aģentūra
35. Ingūna Slaidiņa Latvijas Nacionālais arhīvs
36. Gundega Šulca Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
37. Elita Turka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
38. Dace Vilsone Kultūras ministrija
39. Vivita Vīksna Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
