Iesaki rakstu: 
Aizvien nereālāka rādās nacionālās apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK līdzdalība nākamajā valdībā, un zem jautājuma zīmes ir arī iespēja nākamajai koalīcijai, ko visticamāk veidos Vienotība un ZZS, slēgt atsevišķus sadarbības līgumus ar Saskaņas centru un VL-TB/LNNK. „Formulas 2+2,” var nebūt, Pietiek pirmdien atzina viens no koalīcijas izveidē iesaistītajiem.
Lai gan no jebkādiem komentāriem līdz oficiālajām konsultācijām Rīgas pils izvairās, tieši ar skaidriem signāliem, kas nākuši no Valsts prezidenta Valda Zatlera, politiķi pamato VL-TB/LNNK gaidāmo izstumšanu. Arguments VL-TB/LNNK izstumšanai ir iespējamie ārpolitiskie apgrūtinājumi gan Austrumu, gan Rietumu virzienā, ar kuriem var saskarties Latvija, ja valdībā būs pārstāvēti nacionāli radikāli noskaņotie Visu Latvijai. Iekšējās diskusijās tieši uz prezidenta aprindu viedokli šajā jautājumā esot atsaucies premjers Valdis Dombrovskis (JL), kurš nu meklējot izeju no paša izziņotās koalīcijas Vienotība + ZZS + VL-TB/LNNK.
„Ja Zatlers zem tepiķa pasaka, ka Visu Latvijai nevar ņemt valdībā, lai ir tik drosmīgs un pasaka to atklāti,” Pietiek pirmdien izmeta kāds vadošs premjera partijas pārstāvis. Tiesa, bažas par VL klātbūtni valdībā neoficiālā līmenī pauž arī paši Vienotības pārstāvji, tādēļ šādu nostāju nevar piedēvēt tikai Rīgas pilij.
Pašlaik rodas iespaids, ka Vienotības politiķi vēlas publiskajā telpā atbildību par gaidāmo VL-TB/LNNK neaicināšanu valdībā novelt uz Rīgas pili. To apgrūtina fakts, ka formāli nekādos oficiālos komentāros Valdis Zatlers vai viņa tuvākais loks par to nav izteikušies. Tiesa, trešdien notiks prezidenta un premjera iknedēļas tikšanās, pēc kuras Zatlers, kā ierasts, iznāks pie medijiem, un viņam visticamāk tiks uzdots jautājums arī par Rīgas pils aktīvo aizkulišu nostāju VL-TB/LNNK jautājumā.
Piektdien notiks pirmās Valsts prezidenta konsultācijas ar 10. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, bet, kā iepriekš prognozēja kāds informēts avots, „15. oktobra pēcpusdienā baltu dūmu virs pils nebūs”. Proti, nav sagaidāms, ka piektdien varētu tikt nominēts nākamais premjers. Tiesa, nedēļas nogalē Zatlers kopā ar plašu delegāciju, kurā būs arī vairāki ministri, dosies vizītē uz Ķīnu un valstī nebūs visu nākamo nedēļu.
Līdz ar VL-TB/LNNK attālināšanos no nākamās valdības esot apgrūtināta arī iespēja Vienotībai slēgt sadarbības līgumu ar SC. „Tā būtu politiska pašnāvība – slēgt sadarbības līgumu ar SC, ja tiek izstumta Visu Latvijai. Premjers to nespēs izskaidrot, bet prezidents negribēs,” Pietiek neoficiālā sarunā atzina kāds Vienotības sarunvedējs.
Vēl aizvadītajā nedēļā notikusi Dombrovska un SC līdera, Rīgas mēra Nila Ušakova tikšanās, un tajā izskanējusi versija par divu ministru amatiem SC – runa bijusi par tieslietu un satiksmes ministru amatiem. Premjers Pietiek nevēlējās komentēt šo informāciju, tās nodēvējot par baumām. Šāda vienošanās par atsevišķu portfeļu iedalīšanu SC, kura uz tiem solījusi deleģēt profesionāļus, būtu saistīta ar sekojošām pārbīdēm Rīgas domē, kur Vienotība ir ieinteresēta varas pozīcijā aizstāt vēlēšanu neveiksminieka Aināra Šlesera LPP/LC.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
