Iesaki rakstu: 
Izskan dažādas versijas, kurš varētu būt tas turīgais uzņēmējs vai uzņēmēju grupa, kas eksprezidentam Valdim Zatleram radījusi pietiekamu finansiālās drošības sajūtu, lai izšķirtos par jaunas politiskās partijas izveidi. Ir norādes, kas šāda naudasmaisa meklējumos liek raudzīties trīs virzienos - uz Krievijas multimiljonāriem, uz pašmāju oligarhu partiju bijušajiem sponsoriem un uz Vienotību līdz šim atbalstījušajiem "Lemberga opozicionāriem".
Kā iespējamais Zatlera reformu partijas finansētājs kuluāros tiek piesaukts latviešu izcelsmes krievu miljardieris Pjotrs Avens, kuru saista cieša draudzība un biznesa intereses ar Zatlera padomnieku Vasīliju Meļņiku. Jūnija sākumā jau pēc Zatlera nepārvēlēšanas uz otro termiņu Avens bija ieradies vizītē kā Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes vadītājs no Krievijas puses (no Latvijas puses to vada Meļņiks) laikā, kad notika abu valstu starpvaldību komisiju tikšanās.
Zatlera cilvēki Pietiek apstiprināja, ka ir notikusi arī Avena un Zatlera divpusējā tikšanās, tomēr to, ka tikusi apspriesta prezidenta politiskā nākotne un ar partijas finansēšanu saistīts jautājums, sarunā klātbijušie kategoriski noliedza. Vēl iepriekš agrā pavasarī politikas kuluāros baumoja, ka caur Meļņiku un tālāk caur Avenu tiek lobēta Zatlera pārvēlēšana, konkrēti cenšoties pārliecināt prokrievisko Saskaņas centru balsot par Zatleru. Avens, kurš Latvijā esot ieinteresēts biznesa projektos, esot bijis starp tiem, kuru apmierinājis Zatlera kurss attiecībās ar Krieviju. Turklāt Zatlers, paziņojot par jaunas partijas izveidi, uzsvēris, ka vēlas tai piesaistīt jaunus, Latvijai lojālus krievus.
Otrs ar Krieviju saistītais finansējuma avots, par ko pēdējās nedēļās baumo Rīgā, saistīts ar Vladimira Antonova vārdu, kurš ir pastarpināts Krājbankas īpašnieks. Kājas šīm baumām aug gan no Antonova biznesa interesēm Latvijā un intereses par mediju biznesu, kas vedina uz domām par vēlmi ietekmēt politiskos procesus. Tāpat šo minējumu izcelsme daļēji skaidrojama ar bijušā Krājbankas vadītāja Mārtiņa Bondara vārda piesaukšanu topošās Zatlera reformu partijas sakarā. Tiesa, pēc pēdējās informācijas Bondaru zatlerieši izbrāķējuši kā pārāk ar oligarhiem pagātnē saistītu.
Kā otrais iespējamais finansējuma avots topošajai Zatlera reformu partijai tiek minēti pašmāju miljonāri, kas uz iepriekšējām vēlēšanām stāvēja aiz Andra Šķēles un Aināra Šlesera kopprojekta - apvienības Par labu Latviju. Visbiežāk šai sakarā neoficiāli piesaukts Skonto būves īpašnieka Gunta Rāvja vārds. Šai versijai kājas aug faktā, ka Zatlera reformu partijas aizkulisēs aktīvi darbojas Zatlera bijusī padomniece Sandra Kukule un viņas laulātais draugs - par Šlesera menedžeri dēvētais Par labu Latviju darbonis Guntars Kukuls.
Visbeidzot trešā versija par Zatlera reformu partijas iespējamiem sponsoriem saistīta ar Ventspils mēra Aivara Lemberga opozicionāriem, konkrēti - Olafu Berķi, kurš līdz šim atbalstījis Vienotību un solījies to darīt arī turpmāk, oficiāli noliedzot plānus atbalstīt Zatleru. Daļēji šai versijai kājas aug no Zatlera un Berķa vienlīdz lielās nepatikas pret Lembergu, kur abu politiskās intereses varētu sakrist.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
