Kurš tīko pārņemt kontroli pār „LDZ Cargo" – vērtīgāko „Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmumu
Aivars Strakšas15.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzcēeļš” vērtīgākā meitasuzņēmuma „LDZ Cargo” mājaslapā ir publicēts aicinājums pieteikties konkursam uz valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja vakancēm. Pats par sevi tas nebūtu nekas īpašs un plašākas sabiedrības ievērības cienīgs, ja vien ne divi, manuprāt, saistīti fakti.
Pirmais - īsais pieteikšanās termiņš šādam visnotaļ nozīmīgam amatam ar atalgojumu - 10 tūkstoši eiro mēnesī. Tas varētu liecināt par to, ka pieteikšanās ir formāla un apstiprināmie kandidāti "LDZ Cargo" Padomei jau ir zināmi.
Otrais - iespējamais interešu konflikts, ja uz valdes priekšsēdētāja amatu tiks virzīts esošais „LDZ Cargo” valdes loceklis Mārtiņš Pevko.
Par to, ka "LDZ Cargo" padomes priekšsēdētājs Rems Razums, iespējams, atrodas interešu konfliktā, vienlaicīgi ieņemot VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu direktora un "LDZ Cargo" Padomes priekšsēdētāja amatu, jau tiku rakstījis. Tramvajā nejauši dzirdēju, ka arī viens no privātajiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem ir iesniedzis sūdzību Valsts dzelzceļa administrācijā šajā sakarā.
Nešaubos, ka jaunais vadītājs spēs pieņemt tiesiski korektu lēmumu, taču steidzamā konkursa dēļ uz valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja amatiem vēlos atgādināt par vēl vienu iespējamu interešu konfliktu no Padomes priekšsēdētāja Rema Razuma puses. Nu, vai arī vismaz nesmuku ētisku rīcību, jo formāli Razuma kungs šādam notikumu pavērsienam ir sagatavojies.
Tajā pašā tramvajā ļaudis arī pārsprieda par to, ka nākošais "LDZ Cargo" valdes priekšsēdētājs būšot Mārtiņš Pevko. Un no šīs vietas konkurss uz amatiem sāk pamazām pārvērties Razuma/Pevko konkursgeitā, jo abi kungi ir seni biznesa partneri, kuru sadarbība ir gadu desmitiem krīzēs un grūtībās pārbaudīta.
"LDZ Cargo" padomē šobrīd ir divi padomes locekļi, un tieši Padome izvēlas un ieceļ uzņēmuma valdi un valdes priekšsēdētāju. Tātad Razuma kungs, iespējams, gatavojas ļaunprātīgi izmantot savas amata pilnvaras, lai savam draugam un "bijušajam" biznesa partnerim izgādātu valdes priekšsēdētāja amatu. Rezultātā uzņēmums nonāk abu kungu pilnīgā kontrolē.
Abus biznesmeņus vieno uzņēmums SIA "BALTIC DEVELOPMENT CONSULTANCY".
Spriežot pēc Lursoft pieejamās informācijas Rems Razums kopš 17.12.2007. ir viens no šī uzņēmuma īpašniekiem un arī ilgstošs valdes priekšsēdētājs (09.05.2006. - 05.10.2020.). Tatad pratis savienot šo amatu arī jau strādājot par finanšu direktoru LDZ.
Mārtiņš Pevko ir bijis īpašnieks SIA "BALTIC DEVELOPMENT CONSULTANCY" 09.05.2006. - 03.08.2021, kā arī valdes loceklis 09.05.2006. - 22.05.2007.
Turklāt, ņemot vērā to, ka 2021. gadā Razuma kunga daļa kompānijā pieauga līdz 70%, var pieņemt, ka Pevko kungs savas daļas pārdeva Razuma kungam.
Interesanti, kā tas tā sanāca, ka "godīgu" konkursu rezultātā abi kungi tika pie pašreizējiem amatiem. Rems Razums pat par finanšu direktoru, kaut arī ne izglītība, ne iepriekšējā pieredze neliecina par iespējamajām kompetencēm šajā jomā. Pēc tam „LDZ Cargo” kā konkursā labākais tiek izvēlēts Razuma labs draugs Mārtiņš Pevko. Ko pārstāv abi šie kungi?
LDZ Cargo tiek minēts kā viens no uzņēmumiem, kurš varētu tikt privatizēts. Vai kāds jau gatavojas privatizācijai?
Nedomāju, ka abi draugi paši uz savu roku varētu izspēlēt šādu šaha partiju.
Tāpat tramvajā runā, ka Razuma kungs esot noskatījis sev VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja vietu un uzbrukumi publiskajā telpā pašreizējam valdes priekšsēdētājam Rinaldam Pļavniekam varētu būt saistīti ar šī kunga ambīcijām.
P.S. Varbūt jaunajam satiksmes ministram ir jāņem piemērs no kolēģa Hosama Abu Meri? Turklāt tieši „Latvijas dzelzceļa” Padomē joprojām darbojas viens no padzītajiem Stradiņa slimnīcas padomes locekļiem.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
