Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā kā nopietni esmu “iegrimis” Ķīnā, gribu citēt kādu senu ķīniešu lāstu: “Kaut tu juku un pārmaiņu laikos dzīvotu.” Es piedzimu juku laikos 1943.gadā. Lielāku juku par kara jukām nevienam nenovēlu. Šodien aizvien biežāk uzdodu sev jautājumu: vai tad tiešām vienam liktenim ar vienu karu nepietiek? Arvien vairāk māc bažas, ka nepietiks.

Lasot avīzes, skatoties televīziju - saprotu, ka notiek masīva sabiedrības apziņas militarizācija. Politiķi no tribīnēm bļauj: krievi jau nāk! LETA ziņo, ka NBS komandierim nav skaidrs, vai Krievijas armijas vienības pēc “Zapad” mācībām pilnībā pametušas Baltkrieviju. Tā vien gribas ieteikt: noskaidro, ja nav skaidrs. Tev taču par to algu maksā, nevis par panikas celšanu.

Sabiedrībā melš, ka “Zapad” mācību laikā Kurzemē uz pāris stundām bija atslēgti LMT sakaru torņi. Tātad, iespējams, kiberuzbrukums, terorisms - nav svarīgi. Svarīgi ir, ka pasaulē ir sācies cits laikmets, kas saka mums priekšā, ka dzīvosim jaunu ekonomisku, politisku un militāru izaicinājumu laikmetā. Laikmetā, kurā izdzīvos tās tautas, kas ies kopsolī ar tehnoloģijas attīstību.

Cik Latvija ir gatava šim jaunajam izaicinājumam? Runājot ar zinātniekiem, saprotu, ka zinātne jau gadiem ir atstāta novārtā un skolu sistēma nemitīgi tiek reorganizēta. Sistēma - nevis moderna apmācības metodika ar labi izglītotiem skolotājiem, kas ļautu mūsu bērniem būt konkurētspējīgiem tik mainīgajā pasaulē. Man šis jautājums ļoti rūp. Man ir 11 mazbērni, un es gribu, lai viņi saņem kvalitatīvu izglītību Latvijā. Un ne tikai viņi - visi mūsu jaunieši. Jaunieši, kas izprastu pasauli un veidotu Latviju par modernu valsti, nevis Eiropas perifēriju.

Atceros, kad Tautas frontes laikos skandināja: “Gara spēks, nevis karaspēks.” 90.gadu sākumā lepojāmies, ka mums ir izglītots darbaspēks. Šodien vispār ar darbaspēku ir katastrofa. Es kā biznesmenis labi saprotu, ka tautsaimniecības attīstībai ir ļoti svarīgas investīcijas. Investīcijām ir svarīga sakārtota infrastruktūra, kuras galvenie elementi ir kvalificēts darbaspēks, sakārtoti ceļi un sakari un pievilcīga, nemainīga nodokļu sistēma.

Esmu cieši saistīts ar investīciju piesaisti no Ķīnas. Šogad kopā ar Ivaru Strautiņu, Vili Krištopānu, Vitāliju Gavrilovu, Gunāru Ķirsonu, akadēmiķi Ivaru Kalviņu, Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti, inženieri un autosportistu Andri Dambi un daudziem jauniem, talantīgiem cilvēkiem izveidojām asociāciju “BELT AND ROAD“ nolūkā veicināt tranzītu un loģistiku no Austrumiem uz Rietumiem. Šis ir mēģinājums atdzīvināt vēsturisko, bet jauno Zīda ceļu. Mums ir interesanti projekti ar tālejošu mērķi.

Kad man jautā, vai valsts palīdz, es atbildu - “galvenais, lai netraucē”.

Traucēt valsts prot. Pareizāk sakot - varas partijas. Pieredze tām ir milzīga. Minēšu tos skaļākos piemērus: divi Latvijas teritorijā esošie naftas cauruļvadi Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados naftas tranzīta pārsūknēšana nenotiek. Vai kāds kādreiz aprēķinās zaudējumus? Kad Rīgā, Kundziņsalā, gribēju būvēt jaunu terminālu, man neļāva, jo nebiju gatavs maksāt kukuli Rīgas domes kungiem.

Jau gadu man neļauj pabeigt “Turaidas kvartālu” Jūrmalā, ko esmu iecerējis izveidot par skaistu Jūrmalas centru. Mans ļoti pārliecināts pieņēmums ir, ka kādai varenai varas partijai ļoti gribējās mani pārmācīt. Pārmācīt mani ir mēģinājuši dažādi režīmi. Neveiksmīgi. Sāpīgi, kad to dara savējie. (Par to esmu sācis rakstīt jaunajā grāmatā. Grāmatas nosaukums iecerēts “VARA”. Ceru, ka ar savu literāro palīgu pabeigsim šo darbu līdz valsts simtgadei). VARAI ir jābūt instrumentam, kurš kalpo sabiedrībai. Cik daudz Latvijā ir uzņēmīgu radošu cilvēku, kuri steidzas riskēt ar visu, lai ņemtu kredītus, būvētu uzņēmumus, radītu jaunas darbavietas - tie ir apmēram simts līdz divi simti cilvēku Latvijā, un VARAI ir jābūt lojālai pret viņiem.

KNABs mani ”mācīja“ divas naktis. Streļčenoks ar savu žurkas skatu ilgi un dikti mēģināja saskatīt manī un manās darbībās noziedznieku. Grauzēja instinkti nepalīdzēja.

Nesen pabiju audiencē pie jaunā KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes. Uzmanīgi uzklausījis bēdu stāstu par to, ka mans lielākais noziegums ir Jūrmalas apartamentu izīrēšana uz pāris naktīm pilsētas mēram G.Truksnim, Straumes kungs apsolīja līdz gada beigām manu lietu izskatīt. Viņš atstāja profesionāļa iespaidu. Jācer, ka arī manu lietu izskatīs profesionāli, ne politiski. Tai pat laikā prokurora uzliktie aizliegumi, telefona noklausīšanās - darbojas. Tie ir sava veida morālie roku dzelži. 

Valsts par to nodrošināšanu izdod miljonus. Kas kompensēs valstij, kad mani atzīs par nevainīgu? Sen jau būtu pabeigts Turaidas kvartāls, jūrmalniekiem būtu vēl viena ērta, sakārtota vide, kur aci piesiet; valsts kasē ieplūstu nodokļi. Kad mani draugi jautā, vai es pieprasīšu kompensāciju, atbildu, ka kompensāciju man sniedz tie tūkstoši lasītāju, kas pērk manu grāmatu.

Valsts šo 26 neatkarības gadu laikā ir kļuvusi par vienu no atpalikušākajām valstīm Eiropas Savienībā. Starta potenciāls bija milzīgs. Nu tas ir izniekots. Nav valstī valstsvīru ar valsts attīstības vīziju. Politiķi dzīvo no vēlēšanām līdz vēlēšanām. Valsts budžets nav tendēts uz attīstību, vien uz izdzīvošanu. Es saprotu, ka par drošību jāmaksā. Līdz šim esam bijuši drošības patērētāji. Ja zinām, ka dzīvosim jaunā tehnoloģiskā laikmetā, tad kāpēc no 2%, kas jāmaksā NATO, daļu neieguldīt kiberzinātnē un speciālistos, kas spētu veiksmīgi cīnīties ar kibernoziedzniekiem un kiberteroristiem, un visāda veida hakeriem. 

 Šādi speciālisti varētu padarīt mūsu bankas un valsts stratēģiskos objektus ,arī militāros par kiberdrošiem. Tas ir viens no veidiem, kas padarītu Latviju par investīcijām pievilcīgu un konkurētspējīgu valsti. Baltijas Šveice!

Tiekoties ar Latvijas veiksmīgākajiem uzņēmējiem, mēs mēģinām noskaidrot, kāpēc no veiksmes stāsta esam kļuvuši par “nozagtu valsti”. Apzīmējums nav mans. 2016.gada Eiropas Parlamenta komisija pētīja korupcijas līmeni ES valstīs. Izrādās, ka ik gadu no budžeta tiek nozagti no 3.5-5 miljardi €, kad budžets ir 8 miljardi. Zinām, ka zog, zinām, cik nozog, bet nezinām, kas zog. Kāpēc? Tāpēc, ka “paši pūta, paši dega”.

Es dzīvoju pārliecībā, ka valsts ir sadalīta politisko partiju ietekmes zonās. „Vienotība” ar Solvitu Āboltiņu priekšgalā - savā laikā Saeimas Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētāja - uzrauga valsts drošības institūcijas. Zaļie zemnieki – tieslietas un visu, kas skar tranzītbiznesu, sevišķi Satiksmes ministriju. Nacionāļu pārziņā ir ideoloģiskais lauks – izglītība, kultūra utt. Protams, ka šie lauki reizēm pārklājas, bet varas partiju galvenā interese ir nedalīt šo varu ar jaunpienācējiem politikā.

Es rūpīgi sekoju tam, kā politikā ienāca Inguna Sudraba – ar savu romantismu ne tikai nosaukumā „No sirds Latvijai”. Romantisko tādēļ, ka šī partija savās pamatnostādnēs izvirzīja romantiskas idejas un mērķus, kuri lielā mērā izriet no partijas vadītājas Ingunas Sudrabas rakstura. Viņa ienāca politikā ar pārliecību, ka ar savām dziļajām zināšanām par stāvokli valstī atradīs domubiedrus un dos savu ieguldījumu valsts sakārtošanā. Es atceros sarunu ar Solvitu Āboltiņu. Mēģināju viņu pārliecināt par sadarbības nepieciešamību ar Ingunu Sudrabu. 

Te man nāk prātā stāsts par Bilu Klintonu, kurš atnāk pie Hilarijas un saka: ”Adoptēsim Moniku Levinsku!” Hilarija: ”Kam mums ģimenē lieka mute?” Ļoti līdzīga bija Solvitas Āboltiņas atbildes reakcija uz manu piedāvājumu. Tāpēc šodien es labāk saprotu, kāpēc Āboltiņai nav vajadzīga „lieka mute”, jo visa viņas izpratne par valsti, tās pārvaldi, par politisko ētiku ir krasā pretrunā ar I.Sudrabas „romantiskajām” pārliecībām.

Šodien visa valsts zina, kā Āboltiņa „nopirka” sev vietu Saeimā. Nopirka, jo vēlētāji, svītrodami viņu ārā no saraksta, nostūma viņu no iespējas atkal sēdēt Saeimas krēslā. Viņa nebija vienīgā, kas negodīgā ceļā ienāca Saeimā. Vēlāk atklājās, ka deputāts Dzintars Zaķis arī, pirkdams vēlētāju balsis, iekļuva Saeimā, kurā joprojām saņem algu.

Es jau vairākkārt esmu teicis, ka Latvijā darbojas politiskās fizikas likums – “direktoru nezūdamības likums”. Solvita Āboltiņa, kas ar savu darbību un bezdarbību ir novedusi partiju “Vienotība” līdz skuju takai, nu mēģinās pārstāvēt Latviju, tērpusies Ārlietu ministrijas diplomāta mundierī. Cik kliedzoša ir necieņa pret valsti!

Diplomātija ir joma, kur ir ļoti jādomā ar galvu, nevis ar pakaļu. Diemžēl mūsu Ārlietu ministrija piekopj otro variantu. Šī domāšana ar pakaļgalu arvien dziļāk ved mūs neattiecībās ar lielo austrumu kaimiņu un arvien vairāk parāda mūsu pakalpīgo bezierunu pakļaušanos mūsu sabiedrotajiem Rietumos. Šī pakalpība ir Rinkēviča bruģakmens uz iespējamiem amatiem Briselē. Kalniete, Piebalgs, Dombrovskis tādā veidā jau ir iestaigājuši augstos amatos Eiropas institūcijās. Tāpat kā tie pakalpiņi, kas uz Briseli aizveda vairāk neatkarības, nekā Briselē to prasīja.

Dombrovskis kā „taupības režīma tēvs” par to jau ir bagātīgi atlīdzināts. Avīzē lasu, ka viņa mēnešalga būs virs 20 000 eiro mēnesī. Runājot par algu neatbilstību Latvijā, nekādi nevaru saprast, kāpēc valsts prezidents un premjerministrs, kas pārstāv valsti, saņem algu ap 35-40 000 EUR gadā, bet „airBaltic” izpilddirektors saņem algā vairāk nekā miljonu eiro. Vairs nesaprotu, kura nozare ir svarīgāka valstij?

Par šo algu nesamērību varētu ironizēt tālāk, taču tas nav šī raksta uzdevums. Vispār man nav nekāda „uzdevuma”. Es vienkārši rakstu par to, kas man sāp un par ko es negribu klusēt. Es jau iepriekš rakstīju, ka šodien Latvijā „aptaisīt” kādu ir - zaldātu valodā runājot, kā „divus pirkstus apčurāt”. Es atkal atgriežos pie Ingunas Sudrabas politiskā likteņa, jo esmu rūpīgi sekojis viņas gaitām.

Atceros epizodi Jāņa Dombura raidījumā, kur Solvita Āboltiņa nosauca Ingunu Sudrabu par Kremļa spiedzi (kas viņa par spiedzi?), bet tautas vēlēšanu rezultātam tas nostrādāja. Viņa nav vienīgais un skaļākais šāda veida apmelošanas objekts.

Kāpēc valstī joprojām dzīvojam pēc boļševiku principiem? 

Tāpēc, ka nedarbojas viens no cilvēktiesību postulātiem: nevainīguma prezumpcija, t.i., tikai tiesa var atzīt kādu par vainīgu. Nu jau mazāk kā pēc gada kārtējās Saeimas vēlēšanas. Šīm vēlēšanām būs īpašs, patriotisks skanējums, jo tās notiks valsts simtgades jubilejas priekšvakarā. Īpašu toņkārtu šim skanējumam dos politiskās atbildības mantra. Politiskā atbildība kā piedziedājums skanēs visos valsts apmaksātos pirmssvētku pasākumos un dievkalpojumos. Kad klausos, kā šie atbildības pārņemti patrioti dzied “Dievs, svētī Latviju”, tad valsts himna vairs neskan kā lūgums, bet vairāk gan kā prasība, jo, kurš gan cits vainīgs par mūsu sūro likteni, ja ne Viņš.

Nav grūti iedomāties, kā uz šo “atbildību” raugās tie tūkstoši Latvijas iedzīvotāji, kas šo liekulīgi divkosīgo frāzi sauc par “politisko bezatbildību”.

Kurš ir atbildīgs par “Latvijas Krājbankas“ krahu, kur ieguldītājiem nozaga 90 miljonus; par ”Liepājas Metalurga” maksātnespēju, kur darbu zaudēja apmēram 1500 darbinieki; par katastrofu Zolitūdē, kur, lielveikala jumtam iebrūkot, dzīvību zaudēja 54 cilvēki? Šie ir tikai daži retoriski jautājumi. Atbildīgie nejūtas atbildīgi, jo nebija ligzdā, kad atbildību dalīja. Arī kaunuma orgāni tiem nedarbojas. Tāpēc šīs sejas atkal rēgosies visādos reklāmu klipos un plakātos. To pārstāvētās partijas solīs, ka cīnīsies, novērsīs, centīsies panākt, uzlabos, sauks pie atbildības, ieviesīs, padarīs, veiks pasākumus, radīs, izskaudīs, paaugstinās, izveidos, aicinās… utt.

Visas šīs apņemšanās dažādos locījumos ir ierakstītas visu partiju programmās. Arī tās, kuru autori pirmo reizi grasās uzkāpt uz Saeimas vēlēšanu skatuves. Visskaļāk sevi mēģina pieteikt “Jaunā konservatīvā partija” ar ļoti ietilpīgu simbolu- ozolu.

Kuplais, spēcīgais koks, pie kā senči lika ziedus un bez kura nav iedomājama Latvijas ainava, simbolizē vīrišķību, spēku un ilgu mūžu. Ozola zīles - veiksmes simbols. Tās, nēsājot kabatā, var stiprināt pašpārliecību. Tiek uzskatīts, ja, stāvot zem ozola, uz galvas uzkrīt zīle, tā ir tīrā veiksme, un šī zīle jāņem līdzi! Cik zīļu uz iedzīvotāju galvām sapurinās “Jaunā konservatīvā partija”, laiks rādīs. Pagaidām purinātāju rindās nemana tālredzīgus valsts vīrus. Tāpat kā citas partijās. Nobeidzot šo rakstu, es gribu novēlēt Ingunai Sudrabai atrast un pievienot savai partijai talantīgus cilvēkus. Un, ja gadījumā nākošgad viņai neizdosies saglabāt vietu Saeimā, tad būšu pagodināts piedāvāt viņai sadarbību kādā biznesa projektā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...