Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Gateway&Partners veiktais pētījums par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā apstiprina, ka piedāvātais depozīta sistēmas modelis ir mazefektīvs instruments atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Vides aizsardzības kluba pārstāvji (VAK) uzsver, ka pētījums ļāvis atkārtoti pārliecināties par iecerētās sistēmas trūkumiem un apliecinājis, ka tā nerisinās vides problēmas Latvijā un ieguvēji, galvenokārt, būs iepakojumu pieņemšanas automātu tirgotāji.

VAK neiestājas pret to, ka par tukšo taras nodošanu ir jāsaņem adekvāta atlīdzība, bet pret to, ka mums būs jāuztur šo dārgo "pudeļu pieņemšanas automātu" bizness. Noteikti nepieciešama cita sistēma, kas ietvertu plašāku atkritumu klāstu, jo depozītu sistēmas modelis šobrīd paredz tikai noteikta veida un ražotāju pudeļu pieņemšanu, taču nozīmīgāk ir atjaunot visa veida taras nodošanas punktus Latvijā, izveidojot atkritumu šķirošanas laukumus līdzīgi kā citās Eiropas valstīs.

Turklāt, kā parāda pētījums, apsaimniekotā dzērienu iepakojuma apjoms Latvijas depozītu sistēmas ietvaros būtu ļoti neliels, sastādot tikai 6-7% no radītā iepakojuma apjoma un mazāk kā 1% no visiem Latvijā savāktiem atkritumiem.

Pēc VAK domām arguments par to, ka depozīta sistēma varētu risināt vides piesārņojuma problēmas Latvijas dabā, ir aplams, jo realitātē lielāko daļu no vidē esošā piesārņojuma sastāda cita veida atkritumi, piemēram, riepas, plastmasas maisiņi un citi plastmasas izstrādājumi. Turklāt tiek prognozēts, ka, apsaimniekojot 90% no obligātā depozīta sistēmā esošā iepakojuma, kopējie atkritumu pārstrādes rādītāji Latvijā tiks uzlaboti vien par 2%.

Arī pētījums apliecina, ka, piemēram, Vācijas gadījumā depozīta sistēmas ieviešana atkritumu daudzumu dabā nav būtiski samazinājusi, gluži pretēji - gan Vācijā, gan Zviedrijā depozītu sistēmas ietekmē ievērojami pieaudzis vienreiz lietojamā PET iepakojuma apjoms.

VAK norāda arī uz to, ka šobrīd izstrādātais depozīta sistēmas modelis ir novecojis un dārgs, jo, lai izveidotu un ieviestu depozīta sistēmu, nepieciešamās kopējās tiešās investīciju izmaksas ir 24,2–38,6 miljoni eiro. Pat izveidojot efektīvu un optimālu Latvijas depozīta sistēmu un tās apsaimniekošanu, ikgadējās depozīta sistēmas uzturēšanas izmaksas Latvijā būtu 10-12 miljoni eiro.

VAK uzsver, ka daudz būtiskāk par ļoti dārgas un neefektīvas sistēmas ieviešanu ir strādāt pie sabiedrības izpratnes par vides veselības jautājumiem, plašāk skaidrojot sabiedrībā atkritumu šķirošanas nepieciešamību un to, cik kaitīgi ir piemēslot vidi, kurā paši dzīvojam, jo arī pētījums skaidri iezīmē kompleksu aktivitāšu nepieciešamību atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā, lai sasniegtu Latvijas 2030. gada Eiropas Savienības dalībvalstu mērķrādītājus atkritumu apsaimniekošanā, kas ietver gan mērķtiecīgu sabiedrības izglītošanu atkritumu šķirošanā, gan investīcijas dalītās atkritumu vākšanas sistēmā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...