Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Gateway&Partners veiktais pētījums par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā apstiprina, ka piedāvātais depozīta sistēmas modelis ir mazefektīvs instruments atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Vides aizsardzības kluba pārstāvji (VAK) uzsver, ka pētījums ļāvis atkārtoti pārliecināties par iecerētās sistēmas trūkumiem un apliecinājis, ka tā nerisinās vides problēmas Latvijā un ieguvēji, galvenokārt, būs iepakojumu pieņemšanas automātu tirgotāji.

VAK neiestājas pret to, ka par tukšo taras nodošanu ir jāsaņem adekvāta atlīdzība, bet pret to, ka mums būs jāuztur šo dārgo "pudeļu pieņemšanas automātu" bizness. Noteikti nepieciešama cita sistēma, kas ietvertu plašāku atkritumu klāstu, jo depozītu sistēmas modelis šobrīd paredz tikai noteikta veida un ražotāju pudeļu pieņemšanu, taču nozīmīgāk ir atjaunot visa veida taras nodošanas punktus Latvijā, izveidojot atkritumu šķirošanas laukumus līdzīgi kā citās Eiropas valstīs.

Turklāt, kā parāda pētījums, apsaimniekotā dzērienu iepakojuma apjoms Latvijas depozītu sistēmas ietvaros būtu ļoti neliels, sastādot tikai 6-7% no radītā iepakojuma apjoma un mazāk kā 1% no visiem Latvijā savāktiem atkritumiem.

Pēc VAK domām arguments par to, ka depozīta sistēma varētu risināt vides piesārņojuma problēmas Latvijas dabā, ir aplams, jo realitātē lielāko daļu no vidē esošā piesārņojuma sastāda cita veida atkritumi, piemēram, riepas, plastmasas maisiņi un citi plastmasas izstrādājumi. Turklāt tiek prognozēts, ka, apsaimniekojot 90% no obligātā depozīta sistēmā esošā iepakojuma, kopējie atkritumu pārstrādes rādītāji Latvijā tiks uzlaboti vien par 2%.

Arī pētījums apliecina, ka, piemēram, Vācijas gadījumā depozīta sistēmas ieviešana atkritumu daudzumu dabā nav būtiski samazinājusi, gluži pretēji - gan Vācijā, gan Zviedrijā depozītu sistēmas ietekmē ievērojami pieaudzis vienreiz lietojamā PET iepakojuma apjoms.

VAK norāda arī uz to, ka šobrīd izstrādātais depozīta sistēmas modelis ir novecojis un dārgs, jo, lai izveidotu un ieviestu depozīta sistēmu, nepieciešamās kopējās tiešās investīciju izmaksas ir 24,2–38,6 miljoni eiro. Pat izveidojot efektīvu un optimālu Latvijas depozīta sistēmu un tās apsaimniekošanu, ikgadējās depozīta sistēmas uzturēšanas izmaksas Latvijā būtu 10-12 miljoni eiro.

VAK uzsver, ka daudz būtiskāk par ļoti dārgas un neefektīvas sistēmas ieviešanu ir strādāt pie sabiedrības izpratnes par vides veselības jautājumiem, plašāk skaidrojot sabiedrībā atkritumu šķirošanas nepieciešamību un to, cik kaitīgi ir piemēslot vidi, kurā paši dzīvojam, jo arī pētījums skaidri iezīmē kompleksu aktivitāšu nepieciešamību atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā, lai sasniegtu Latvijas 2030. gada Eiropas Savienības dalībvalstu mērķrādītājus atkritumu apsaimniekošanā, kas ietver gan mērķtiecīgu sabiedrības izglītošanu atkritumu šķirošanā, gan investīcijas dalītās atkritumu vākšanas sistēmā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...